Komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu, jārēķinās ar stingrāku kontroli un bargākiem naudas sodiem. Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 6.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz naudas sodu par prasību neievērošanu, piešķirot patērētājiem kredītus pret kustamas lietas ķīlu.
Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 līdz 1000 latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 līdz 3000 latiem.
Likumprojekta autori norāda, ka patlaban vairāku komersantu darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmuši 48 nebanku kreditori, 16 no tiem kā patērētājiem sniedzamo pakalpojumu norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu.
Regulējuma trūkuma dēļ kreditēšana pret kustama īpašuma ķīlu deva iespēju realizēt noziedzīgi iegūtus priekšmetus un „atmazgāt” noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Lai to novērstu, pilnveidoti patērētāju kreditēšanas noteikumi, piemēram, ierobežojot lombardu darba laiku, nosakot pienākumu ķīlas glabāt īpašā ar videonovērošanu un signalizāciju aprīkotā glabātavā, kā arī pārejot uz pieņemto preču elektronisku uzskaiti.
Lombardu atbilstību šiem noteikumiem pārbaudīja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs licencēšanas procesā, tomēr godīgas konkurences nodrošināšanai uzraudzība būtu veicama pastāvīgi. Tādēļ paredzēts, ka šo prasību ievērošanas uzraudzību turpmāk veiks pašvaldības policija, bet vietās, kur pašvaldības policijas nav – Valsts policija.
Papildus likumprojektā tiek iekļauta norma, kas paredz bargāk sodīt tos darba devējus, kuri nav izpildījuši pienākumu reģistrēt darbiniekus Valsts ieņēmumu dienestā.
Vienlaikus likuma grozījumi paredz saskaņot APK normas ar jauno pirmsvēlēšanas aģitācijas regulējumu un pilnveidot normas, kas paredz atbildību par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu.
Par izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
sen bij laiks