…Der atcerēties, ka šai debesu spīdekļa gaismai ir ne tikai dziedinošs spēks (īpaši jau pēc tik garajām un nomācošajām Latvijas ziemām), bet saule mēdz būt arī bīstama – pat nāvējoša! Tādēļ Eiropā jau desmito, bet Latvijā – otro gadu pēc kārtas tiek atzīmēta EiroMelanomas diena, kas cilvēkiem atgādina, ka pastāv tāda agresīva ādas vēža forma kā melanoma, kas starp citu var attīstīties arī, pateicoties pārliekai ādas sauļošanai.
Šogad, 11. maijā, iedzīvotājiem bija iespēja apmeklēt bezmaksas konsultācijas pie 60 Latvijas speciālistiem – dermatologiem un onkologiem, kas gan novērtēja, gan informēja par to, kā labāk pasargāt savu ādu, lai pēc iespējams izvairītos no dažādiem ļaundabīgiem veidojumiem uz tās. Tukumā akcijā piedalījās dermatoloģe Inga Krūziņa un atzina, ka par apmeklētību šajā dienā sūdzēties nevarēja.
Arī solārijs kaitē
– Par akciju – vai cilvēki bija informēti?
– Tikko kā parādījās reklāma dažos lasītākajos Latvijas laikrakstos un žurnālos, tā drīz vien viss pieraksts bija pilns un reģistratūrā strādājošajiem pat nācās taisnoties, ka bezmaksas konsultācijas pie dermatologa vairs nav iespējamas. Bija cilvēki, kas pieteicās arī no citiem rajoniem, jo ne visu pilsētu speciālisti piedalījās šajā EiroMelanomas dienā.
Statistikai – izmeklēju 23 cilvēkus – 18 sievietes un piecus vīriešus. Jāpiebilst, ka lielākoties mani pacienti šajā dienā bija informētas personas jeb cilvēki ar augstākos izglītību, izņemot jauniešus, kurus pie dermatologa atveda viņu vecāki. To zinu, jo akcijas ietvaros cilvēkiem bija jāaizpilda arī anketas, kurās tika taujāts par cilvēka dzīves veidu un ieradumiem, kas varētu būt cēlonis dažādām ādas problēmām. Un tā nācās secināt, ka par savu veselību vairāk rūpējas cilvēki, kas jau ikdienā ir vairāk informēti.
– Un – kādi bija akcija rezultāti? Vai cilvēku satraukumam par viņu veselību bija arī pamats?
– Jāatzīst, ka, apskatot katru pacientu no galvas līdz pat kājām, nācās lūgt pāris cilvēkus apmeklēt dermatologu vēl arī pēc vasaras jeb saulainās sezonas noslēguma, bet dažus nosūtīju konsultēties pie citiem speciālistiem. Vienīgi jājautā, cik šo ieteikumu pildīs, jo, piemēram, nereti ir situācija, kad pacientam iesaku doties pārbaudīties pie onkologa, taču viņš, īpaši jau runājot par veciem cilvēkiem, atbild: "Ko tad es?…" Taču, ja ir aizdomas par melanomu, jāatceras, ka tā ir diezgan agresīva saslimšana, kuras iznākums var būt arī letāls!
– Cik daudz dažādu ļaundabīgu veidojumu rašanos ietekmē saule?
– Tas ir starojums, kas mēdz pārveidot šūnas, bet, protams, tas nav vienīgais iemesls, kādēļ konkrētajā gadījumā veidojas vai neveidojas melanoma, taču, tādējādi to var veicināt. Un, starp citu, tas pats attiecas arī uz solāriju, kur iedegumu gūstam, pateicoties UVA starojumam. Par ko mēs maksājam solārijā? Par laiku, ko tajā pavadām. Bet – pirms doties uz solāriju, neviens jau nepārbauda, kādas ādas tips viņam ir, kāda aizsardzība nepieciešama, cik bieži vai reti atļauts apmeklēt solāriju! Arī tas ir tikai bizness, un daudzu cilvēku atkarība (Tanoreksija – atkarība no sauļošanās), jo ir taču tik labi, nomierinoši pasildīties… Bet nedrīkst aizmirst – veselībai tas var būt kaitīgi! Tādēļ daudzi speciālisti Latvijā priecājas par virzītajiem likumu grozījumiem, kas turpmāk varētu aizliegt solāriju apmeklēt vismaz nepilngadīgām personām, kas ar šādu sauļošanos mēdz īpaši pārspīlēt.
– Mazās devās taču saules gaisma ir pat ieteicama?
– Parasti tas ir arī, piemēram, osteoporozes slimnieku arguments, taču tad es atbildu, ka D vitamīnu, ko cilvēka organisms uzņem līdz ar saules gaismu, var lietot arī drošākā veidā – dzerot. Bez aizsarglīdzekļiem tiešos saules staros nav ieteicams pavadīt ilgāk kā pusstundu.
Kad dzimumzīme maina formu
– Katram cilvēkam uz ķermeņa ir vairāk vai mazāk dzimumzīmju, kad būtu jāsāk par tām uztraukties?
– Ja tās sāk mainīt formu, krāsu, paliek lielākas, asimetriskas. Pamats uztraukumam ir arī gadījumos, ja cilvēkam, kuram it kā pirms tam nav bijis daudz dzimumzīmju, tās pēkšņi sāk pastiprināti veidoties vai jau esošās tiek traumētas, regulāri kairinātas un tādējādi sāk mainīties. Patiesībā jebkurš labdabīgs veidojums uz ādas, ja to kairina, var malignizēties jeb kļūt par ļaundabīgu. Tādēļ, ja par ko satraucaties, būtu jādodas pie speciālista, jo reizēm šie dažādie ādas veidojumi var izskatīties tiešām pavisam nevainīgi, pat kā vienkārša pumpa uz sejas, taču, papētot tuvāk, nākas secināt, ka tas ir ļaundabīgs audzējs. Jāpiebilst gan, ka tās pašas melanomas mazāk ir bērnu problēma – vairāk skar cilvēkus, kas jau pārkāpuši 40 gadu slieksnim.
– Un ja tomēr diagnoze – vēzis?
– Ādas vēzis, ja tas atklāts laikus, ir veiksmīgi ārstējams. To izgriež, ir pieejami arī medikamenti, kas palīdz ādas imunitātei, piemēram, krēmi, nepieciešamības gadījumā tiek veikta apstarošana, lai pēc iespējas izvairītos no slimības atkārtošanās.
Kādēļ tieši melanoma ir tik bīstama? Tāpēc, ka šī vēža forma ir diezgan agresīva un mēdz strauji veidot metastāzes jeb izplatās tālāk, tādēļ ir tik būtiska laicīga tās diagnostika.
– Bet, ja dzimumzīme, kaut liela un traucējoša, tomēr ir labdabīga? Ko darīt?
– Ja tā atrodas tādā ķermeņa vietā, kas tiek pakļauta traumatizācijai, to ir labāk vienkārši izgriezt, un miers. Vai arī doties pie dermatologa, kur, tāpat kā kārpas vai citus ādas veidojumus, dzimumzīmes var piesaldēt – veikt tā saukto kriodestrukciju, kurā tiek izmantos šķidrais slāpeklis. Aukstuma (-196 C°) ietekmē audi atmirs, un vēlāk šī vieta sadzīst.
– Tomēr pastāv uzskats, ka labāk un drošāk vispār neveikt nekādas darbības ar dzimumzīmēm…
– Kā jau minēju, ja dzimumzīme tiek regulāri kairināta, to izgriezt ir drošāk, piemēram, ja tā atrodas vietā, kur dzimumzīmīti berzē krūšturu lencītes. Zinu gadījumus, kad ādas vēzis attīstījās sievietei uz pleca, jo viņai bija ieradums regulāri parīvēt muguru gar sienu… Šī iemesla dēļ patiesībā ir jābūt uzmanīgiem arī skujot, piemēram, kājas, it īpaši, ja uz tām ir kādi veidojumi. Bet, izņemot kādu dzimumzīmi jeb to izgriežot, tas ir salīdzinoši droši, jo tā vienmēr tiek pēc tam arī vēl histoloģiski izmeklēta, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā.
Jāklausās, ko vēsta ķermenis
– Cik liela nozīme ir iedzimtībai, ja kādam rados jau bijusi melanomu?
– Protams, tas arī ir nozīmīgs faktors, ja kādam jau ģimenē bijis ādas vēzis, taču nevajadzētu domāt, ka tā ir kāda nolemtība! Vienkārši būtu ieteicams regulārāk pārbaudīties un ievērot dažādus piesardzības pasākumus.
– Piemēram?
– Runa ir par to pašu sauļošanos, it īpaši, ja āda apdeg – pat tiktāl, ka sāk veidoties čūliņas, pārspīlēšanu ar solārija apmeklējumu u. tml. Ne velti ādas vēža riska grupā ir cilvēki, kas ilgstoši atrodas saulē, piemēram, ceļa strādnieki. Jāatceras, ka saules starojums iedarbojas pat cauri mākoņiem, arī drēbēm. Tagad pat sākuši aizdomāties par tāda apģērba ražošanu, kas darbotos kā šī saules starojuma filtrs! Nozīme ir arī dzīves veidam – ja stress un smēķēšana varbūt nav pats cēlonis, lai veidotos melanoma, taču tās un citu audzēju attīstību paātrina gan. Izsmēķējot vienu cigareti, mēs iznīcinām dienas antioksidantu devu! Stress savukārt, kā esmu novērojusi praksē, arī nepalīdz, jo, ja tomēr gadījies saslimt, būtiski ir saglabāt optimismu, cik nu daudz tas vispār, protams, šādā situācijā iespējams! Depresīviem, nomāktiem cilvēkiem, ir arī novājinātāka spēja pretoties slimībai, arī audzējiem.
– Tātad – saprātīgs dzīvesveids palīdz izvairīties vai vismaz laikus konstatēt saslimšanu. Taču ir dzirdēti gadījumi – kaut cilvēks regulāri veic pārbaudes un it kā viss ir kārtībā, taču kādā no tām tiek konstatēts ļaundabīgs audzējs pēdējā stadijā…
– Jā, šādi gadījumi tiešām ir, un es pat nezinu, kā to nosaukt – varbūt tas ir liktenis…Taču nevajadzētu arī krist otrā galējībā un dzīvot mūžīgās bailēs. No kolēģiem esmu dzirdējusi stāstus, ka pacientam tiek stāstīts un stāstīs, ka viņam nekas nekaiš, bet tās bailes no vēža ir tik lielas, ka cilvēks pieprasa sev…amputēt kājas pirkstu, uz kura ir kāds veidojums. Tāpat bijuši gadījumi, kad cilvēku nevar pārliecināt, ka viņam uz ķermeņa ir asinsizplūdums, nevis audzējs. Ir dažādas situācijas. Jā, tā pati melanoma, ja nav traumēta – nesāp, toties ir saskatāma, atšķirībā no citām audzētu formām, kas vispirms pārņem cilvēka iekšējos orgānus. Lai gan, jāsaka, ja cilvēkam kaut kas sācis sāpēt, piemēram, vēders, vajadzētu reaģēt un doties pārbaudīties, jo sāpēs, līdzīgi kā vemšana, caureja vai temperatūra arī ir ķermeņa aizsargreakcija. Kādēļ ceļas temperatūra? Jo vīrusiem tā nepatīk, savukārt, saindēšanās gadījumā organisms cenšas atbrīvoties no tā, kas to saindējis. Dabā tā tas ir iekārtots. Un tāpat ir arī ar sāpēm – tas ir signāls kādai problēmai, un nepietiek tikai ar to, ka sākam lietot kādus pretsāpju medikamentus!
Pirms lauties saules peldem…
Kas ir Melanoma?
Melanoma (melas, melanos gr.val. – melns) – ļaundabīga melanoma attīstās no šūnām, kuras sauc par melanocītiem. Šīs šūnas ražo tumšo, ādu aizsargājošo pigmentu, kuru sauc par melanīnu. Melanīns ir tas, kas saules staru iedarbībā rada brūno iedegumu, tādējādi aizsargājot ādu no saules. Melanoma var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas, jebkur iz ķermeņa. Sievietēm biežāk melanoma veidojas uz kājām (īpaši apakšstilba mugurpusē), bet vīriešiem – uz rumpja (īpaši uz muguras). Parasti melanoma ir brūna vai melna, tomēr tā var būt arī sarkana, ādas krāsā vai pat balta. Melanoma sāk attīstīties uz ādas virspuses, kur sājā sākuma posmā ir viegli ārstējams. Ja netiek ārstēta, melanoma aug dziļumā, sasniedz asinsvadus un ar asins straumi izplatās pa visu organismu (metastazējas), un šajā stadijā melanomas izārstēšanas iespējas ievērojami samazinās.
Kā aizsargāties no saules?
Visefektīvākā profilakse – izvairīšanās no UV stariem!
– Jāatrodas ;ēnā laikā no 10.00 – 16.00, kas starojums ir visspēcīgākais;
– Jāvalkā gaišas krāsas, kokvilnas drēbes un cepure platām malām;
– Jālieto saules aizsargkrēms;
– Nedrīkst apmeklēt solāriju;
– Citas UV starojuma procedūras jāapmeklē tikai stingri sekojot ārsta norādēm.
Kas piemērots man?
SPF 50 + – līdzekli jāizvēlas cilvēkiem ar rudiem matiem, ļoti gaišu, vasarraibumainu ādu, kas saulē vienmēr mēdz apdegt, neveidojot iedegumu.
SPF 30, 50 – der gaišas ādas blondīniem, ar pāris vasaras raibumiem, kas bieži saulē apdeg un nosauļojas tikai nedaudz.
SPF 15, 20, 25 – paredzēts tumšādainiem cilvēkiem, ar gaiši brūniem matiem, kas biežāk iesauļojas, nekā apdeg.
SPF 6,10 – drīkst lietot tikai tumšmaši ar ļoti tumšu ādas krāsu, bez vasarraibumiem un ieraduma apdegt.
