Eiro ieviešanas procesā ir plaša valdības propaganda, bet arvien netiek atrisinātas vienkāršas tehniskas lietas un sniegta palīdzība galvenajām eiro ieviešanā iesaistītajām organizācijām. Tirgotājus šobrīd satrauc jauna tendence – vadošās bankas pirms eiro ieviešanas sāk likvidēt bankomātus lauku apvidos. Piemēram, Valkas un Strenču novadā ir vairs tikai viena bankas filiāle.
Valkā atrodas neliels veikals „Oļupe”, kas vairākkārt saskāries ar sarežģījumiem naudas darījumu veikšanā ar bankas starpniecību. „Tad, kad banku krīzes rezultātā Valkā tika slēgtas banku filiāles – gan Hipotēku banka, gan Krājbanka, DnB banka u.c., palika tikai viena SEB bankas filiāle. Cilvēku rindas tajā bija neiedomājami lielas – lai izmantotu bankas pakalpojumus nācās vairākas stundas stāvēt rindā. Tātad arī jebkuram uzņēmējam un mums, kā tirgotājiem, lai iemaksātu kontā ietirgoto naudu, nācās tērēt vairākas stundas laika. Pie tam tirgotājiem ir svarīgi ar piegādātājiem norēķināties pēc iespējas ātrāk un ar bankas pārskaitījumu. Vēlāk tika atvērta Swedbankas filiāle, bet pieņemšana notika tikai divas dienas nedēļā, pie tam naudas darījumi netika veikti, bija iespējams slēgt līgumus, atvērt kontus un tikties ar bankas darbiniekiem. Arī šeit veidojās garas rindas. Tad Swedbanka uzstādīja bankomātu ar naudas iemaksas funkcijām. Tomēr ar to nemitīgi notiek tehniskas ķibeles. Ļoti bieži lasāms uzraksts, ka tehnisku iemeslu pēc bankomāts ir slēgts. Īpaši bieži tas notiek pirms un pēc svētkiem, bet atgadās arī citās dienās. Pie tam bankomāts mēdz „saniķoties” arī veicot kādu darbību. Piemēram, reiz iemaksājot 500 latus, bankomāta ekrāns apdzisa un nekādas darbības nebija iespējamas. Satraukumā zvanīju uz banku, man atbildēja, ka to ņems vērā, izskatīs un pēc mēneša naudu man pārskaitīs. Kad izteicu savu izmisumu un to, ka nauda nepieciešama, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību, to tomēr ātrāk ieskaitīja kontā. Mūsu mazajam veikalam tā ir liela summa. Pie tam nācās pārdzīvot milzīgu stresu – man zvanīja bankas darbinieki un teica, ka gadījumā, ja tiks apšaubīts – šī nauda ir no mūsu uzņēmuma, man nāksies visu atmaksāt.
Lai risinātu problēmas, vairākas reizes zvanīju uz banku. Pie manis ieradās pārstāves no Valmieras filiāles un paziņoja, ka jūlijā vispār bankomātu slēgs, jo neesot pēc tā pieprasījums. Tagad sēžam kā uz „laika degļa” – ko darīt pēc tam?! Banka piedāvāja overdraftu, lai nebūtu katru dienu jāizmanto bankomātu, un arī pieteikt naudas inkasāciju. Bet šī pakalpojuma cenas ir ļoti augstas – mazam vai nelielam tirgotājam tas izmaksā pārāk dārgi. Arī piedāvātais veids – inkasācija reizi nedēļā, rada lielu risku naudas uzglabāšanai. Bet saukt inkasatorus katru dienu ir pārāk neizdevīgi,” stāsta veikala „Oļupe” īpašniece Inga Boša.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina bankas sadarboties ar LTA un izskaidrot naudas inkasācijas risinājumus eiro ieviešanas laikā. Savukārt valdību aicinām aktīvi atbalstīt uzņēmēju organizācijas un ieinteresēti skatīt jautājumus, kas atvieglotu uzņēmēju darbību eiro ieviešanas procesā.
Tas vien pierāda ka mūsu valsti pārvalda ārvalstu banku cilvēki. Cik ilgi vēl pacietīsim šādu attieksmi?
pie tam bankas izturas ļooooti augstprātīgi no savas visvarenības virsotnēm. mums ierādīta “mazo cilvēku”, pīšļu un putekļu loma pirms laika. Varbūt pateiksim: nekā nebūs!
Interesanti gan, no kura pirksta autors izpīpējis, ka banku pakalpojumu pieejamībai un cenām mazapdzīvotos rajonos ir jebkāds sakars ar valdības politiku un/vai eiro???
Ja bankai neatmaksājas turēt un labot bankomātu kādā ciematā, tad tas neatmaksājas, neatkarīgi no ko lemj valdība vai no tā kādā krāsā nauda bankomātā.