Tieši pirms 90 gadiem 11. novembrī mežā, dzelzceļa vagonā pie Kompjenas Francijā, tika parakstīts tā saucamais Kompjēnas pamiers starp Vāciju un Antanti. Tas pielika punktu Pirmajam pasaules karam (1914-1918). Tās dienas 11.00 uguns pārtraukšana stājās spēkā, un pretojošās armijas sāka atkāpties no savām pozīcijām. Kara stāvoklis starp abām pusēm turpinājās vēl nākamos septiņus mēnešus, līdz to beidzot pārtrauca Versaļas līgums 1919. gada 28. jūnijā.
Britu vēsturnieks Dž. Haidens uzskata, ka tieši revolūcija Vācijā, Kompjēnas pamiers, kā arī Rietumu valstu atbalsts veicināja Latvijas valsts ātrāku izveidošanos. Vācija pakāpeniski atteicās no Baltijas aneksijas plāniem. Tās jaunā austrumu politika atzina latviešu un igauņu tiesības uz pašnoteikšanos. Tajā pat 1918. gada 11. novembrī Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pilnvarotais pārstāvis Zigfrīds Anna Meierovics no Lielbritānijas ārlietu ministra saņem LPNP de facto atzīšanas rakstu.
Kārļa Ulmaņa valdība 1918. gada 25. novembrī no Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs Augusta Vinniga saņēma dokumentu, kas apliecināja provizorisku Latvijas valstiskuma atzīšanu.
Sākumā Pirmajā pasaules karā iesaistījās 11 valstis, vēlāk tas pārņēma teju visu pasauli. Četros gados bojā gāja aptuveni 20 miljoni cilvēku.
Jāpiebilst, ka šajā dienā – 2008. gada 11. novembrī – plašas svinības Veterānu dienas ietvaros paredzētas ASV. Tur pēdējais zināmais Pirmā pasaules kara dalībnieks Frenks Balkss ir 107 gadus vecs. Viņš bijis sanitārā dienesta šoferis Francijā, kas palīdzēja ievainotajiem amerikāņu un franču karavīriem. Neilgi pirms šīgada svinībām viņš godināts Francijas vēstniecībā Vašingtonā.
Savukārt Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā pie kritušo karavīru pieminekļa noliks ziedus vēl dzīvie Pirmā pasaules kara veterāni. Viens no tiem ir oficiāli atzītais vecākais Lielbritānijas iedzīvotājs (112 gadus vecs).