Pērn septembrī visa pasaule atcerējās Džona Keidža 100. dzimšanas dienu. Ar viņa mūziku sastopamies ik dienu – tikpat svarīgas kā mūzikas skaņas Keidžam bija arī visas mūs aptverošās ikdienišķās un neikdienišķās dzīves skaņas. 19. janvārī Liepājas «Promenade Hotel» Hika zālē ciklā Iededz gaismu ar savu veltījumu dižajam 20. gadsimta skaņu meistaram viesosies Trio OPERA kopā ar viedo mākslinieku Robertu Rubīnu.
Keidžs tiek uzskatīts par avangarda līderi mūzikā, vienu no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem. Viņš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas “cilvēktiesībām”. Populārākais Keidža skaņdarbs ir «4:33», kura laikā tā izpildītājs nenospēlē nevienu noti.
Keidžs mēdza “pārbūvēt” mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais pielietojums uz skatuves klausītājiem nebija iedomājams. 19. janvāra vakarā Liepājā pirmo reizi būs klausāmas un skatāmas Keidža skaņdarbiem īpaši sagatavotas klavieres. Pianista Jura Žvikova pārraudzībā tās tiks gan “saskrūvētas”, slāpētas un visādi citādi sagatavotas jeb preparētas, lai reizēm pilnībā mainītu savu skanējumu un pārtaptu par sitaminstrumentu.
Komponista pārsteidzošo skaņu pasauli 19. janvāra vakarā atklās trio OPERA – pianists Juris Žvikovs, čellista Inga Sunepa un vijolniece Svetlana Okuņa kopā ar video mākslinieku un režisoru Robertu Rubīnu, veidojot stāstu, kurā atspoguļosies Džona Keidža pasaules uztvere, idejas mākslā un mūzikā. Mūziķi atskaņos gan mūziku sagatavotajām klavierēm un sensacionālo «4’33», gan Salvatores Šarīno trio, kas interesantā veidā parādīs mūzikas izteiksmes evolūciju 20. Gadsimtā, gan Dmitrija Šostakoviča trio, kas ir šāda kameransambļa sastāva „zelta” repertuārs un dod sevišķu pievienoto vērtību jebkurai programmai.
Bērniem līdz 7 g. vecumam pieaugušā pavadībā ieeja bez maksas.
Latvijas Nacionālās operas klavieru trio – Trio OPERA – pirmais koncerts notika 2001. gada 20. oktobrī LNO Beletāžas zālē pēc orķestra koncertmeistaru Svetlanas Okuņas un Ingas Sunepas ierosmes. Kopš tā laika jau desmit gadu trio muzicē nemainīgā sastāvā. Trio nodibināšana veicināja kamermuzicēšanas tradīciju atjaunošanu LNO Beletāžas zālē. Koncertos iesaistās operas simfoniskā orķestra mākslinieki un operas solisti, šie koncerti allaž saņem klausītāju lielu atzinību. LNO klavieru trio piedalās arī «Latvijas Koncertu» rīkotajos projektos un LNO izrādēs. Par izcilu sniegumu baletā «Smilšu vīrs»trio dalībnieki 2008. gadā saņēma «Latvijas Gāzes» balvu. Trio repertuārā ir Fransē, Haidna, Mendelszona, Mocarta, Pjacollas, Rahmaņinova, Šostakoviča un Šūmaņa darbi.
Svetlana Okuņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vijoles klasi pie profesora Voldemāra Šeļegova. No 1987. gada strādā Latvijas Nacionālās operas orķestrī; kopš 1997. gada – orķestra koncertmeistare. Sadarbojusies ar Radio estrādes orķestri, Latvijas filharmonijas kamerorķestri, piedalījusies LNO orķestra trio un kvartetos, strādājusi par koncertmeistari Liepājas simfoniskajā orķestrī un Igaunijas teātra «Estonia» orķestrī. Svetlana Okuņa saņēmusi a/s «Aldaris» gada balvu 1998 un «Latvijas Gāzes» gada balvu 2010 par īpašiem nopelniem operas un baleta mākslā.
Inga Sunepa 1991. gadā absolvējusi JVLMA profesores Eleonoras Testeļecas klasi; 1995. gadā ieguvusi maģistra grādu kameransambļa specialitātē. Starptautisku konkursu laureāte. LNO orķestra čellu grupas koncertmeistare. Spēlējusi orķestrī «Rīgas kamermūziķi» visu tā pastāvēšanas laiku; kā koncertmeistare sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, Nordic Symphony, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Tallinn Sinfonietta un Sinfonietta Rīga. Kā soliste bieži piedalās dažādos kamermūzikas projektos un CD ierakstos. 1999. gadā Inga Sunepa saņēma a/s “Aldaris” gada balvu un 2009. gadā – «Latvijas Gāzes» gada balvu kā labākā operas orķestra māksliniece.
Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.
Roberts Rubīns ir dokumentālo filmu režisors. Darbu skaitā vairākos festivālos panākumus guvusī lente «Kā tev klājas, Rūdolf Ming?», kas līdzās daudzām starptautiskām balvām saņēmusi Lielo Kristapu kategorijā «Labākā dokumentālā filma». Reklāmu producents, Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas videorežisors, vairāku koncertu un uzvedumu videomākslinieks un režisors.
