Lielākajai daļai Eiropas putnu sugu šī gadsimta laikā klimata pārmaiņu dēļ būs jāmeklē jauni ligzdošanas apgabali, kā rezultātā no Eiropas var izzust daudzas putnu sugas un būtiskas pārmaiņas var skart arī Latvijas putnus, šādas prognozes izteiktas pētījumā, kas balstīts uz klimata pārmaiņu modelēšanu.
Klimata pārmaiņu ietekme uz putnu izplatību Eiropā aplūkota grāmatā "Eiropas ligzdojošo putnu klimatiskais atlants", kas klajā nāk šodien, aģentūru LETA informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Pētījumā prognozēts, ka bez tūlītējiem pasākumiem klimata pārmaiņu mazināšanai Eiropas putnu sugu izplatības areāli līdz gadsimta beigām vidēji pavirzīsies par 550 kilometriem uz ziemeļaustrumiem un samazināsies par piekto daļu. Sugām, kas sastopamas tikai Eiropā, šīs pārmaiņas draud ar izmiršanu. Visvairāk apdraudētas ir Eiropas ziemeļu daļā un Pireneju pussalā mītošās putnu sugas.
Jaunākais "Eiropas ligzdojošo putnu klimatiskais atlants" parāda, ka būtiskas pārmaiņas var skart arī Latvijas putnus. Mūsu klimats kļūs piemērotāks, piemēram, bišu dzeņiem, kas Latvijā sākuši ligzdot pavisam nesen.
Iepriekšējā atlantā, kas attiecas uz laika periodu no 2000.līdz 2004.gadam, konstatēta vidējo dzeņu izplatības paplašināšanās, kas var būt klimata ietekmes rezultāts.
Pētnieki prognozē, ka klimata pārmaiņu dēļ līdz šī gadsimta beigām no Latvijas varētu izzust lakstīgalas. Gaidāma arī mežirbju skaita samazināšanās, turklāt šī prognoze saskan ar mežirbju skaita lejupslīdi, kas konstatēta Latvijas Ornitoloģijas biedrības rīkotajās ligzdojošo putnu uzskaitēs. Kopumā klimata ietekmē Latvijā ligzdojošo putnu daudzveidība varētu samazināties.
"Dažu eksotisku putnu sugu iespējamā parādīšanās Latvijā nav iemesls priecāties par klimata pārmaiņām. Jāatceras, ka klimata pārmaiņu ietekme uz putniem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā būs vairāk negatīva nekā pozitīva. Putniem pārcelšanās uz vietām ar piemērotākiem klimatiskajiem apstākļiem ne vienmēr būs iespējama gan pašu putnu ierobežotās izplatības spējas, gan piemērotu dzīvesvietu trūkuma dēļ," stāstīja Ķerus.
Klimata atlantā ne tikai publicētas kartes ar putnu sugu iespējamo izplatību nākotnē, bet arī sniegti ieteikumi, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām.
Pats nozīmīgākais ir aizsargāt un atjaunot putnu dzīvesvietas, īpašu uzmanību pievēršot aizsargājamo dabas teritoriju tīkla "Natura 2000" stiprināšanai.
Nepieciešams ne tikai labāk aizsargāt un apsaimniekot aizsargājamās dabas teritorijas, bet arī apsaimniekot ainavas ārpus šīm teritorijām tā, lai tās nodrošinātu putniem kvalitatīvas dzīvesvietas un atvieglotu putnu pārvietošanos.
"Klimata atlants vēlreiz pierāda, cik svarīgs ir "Natura 2000" tīkls un Eiropas Savienības (ES) Putnu un Biotopu direktīvu ieviešana. Tas ir priekšnosacījums, lai palīdzētu mūsu dabai pret klimata pārmaiņu ietekmi un lai uzturētu Eiropas ekosistēmas, no kurām arī mēs paši esam atkarīgi, ja gribam izkļūt no klimata krīzes," secinājusi starptautiskās putnu aizsardzības organizāciju savienības "BirdLife International" Eiropas nodaļas vadītāja Klērija Papazoglova.
Grāmata pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības bibliotēkā.