Par to, kas noteikti jāievēro, ejot pirtī, savās atziņās par pēršanos dalās dziednieks, Latvijas Olimpiskās komandas konsultants, «Dzīves skolas» vadītājs Alvis Stankēvičs.
* Pirts, pēršanās tajā, ir viena no jaudīgākajām atindēšanās procedūrām! (Visjaudīgākā organisma atindēšanās procedūra ir badošanās, taču par to – kādu citu reizi…).
* Par pirtsslotām. Tām jābūt grieztām augošā mēnesī. Slotas jāžāvē ēna – tā, lai tām no visām pusēm brīvi piekļūst gaiss. Patiesībā jau slotu vērtība vislabāk redzama pavasarī – vai tās savu zaļumu saglabājušas visu ziemu, vai nav sabrūnējušas, sačervelējušās, sabirzušas.
* Mūsu senči pareizi darīja, ik sestdienu ejot pirtī! Organismam pilnīgi pietiek, ja peramies reizi nedēļā! Tad viss darba dienās krātais smagums, netīrumi, arī stress, tiek izvadīti no organisma, saspringtie muskuļi atslābinās. Ja pietrūkst tieši šo pirts procedūru, cilvēks ar laiku izjūt, cik saspringuši ir kakla un krūšu muskuļi, sāk sāpēt mugura, jo ilgstoši neatbrīvoti ir arī muskulīši, kas satur mugurkaula skriemeļus.
* Kādu pirti izvēlēties? Slapjajās pirtīs gaisa temperatūra ir līdz +80°C, un tā ir cilvēka organismam visdraudzīgākā. Saunā, kur grādi ir ļoti augsti, organisms izjūt stresu, tas nereti aiztur sevī ūdeni, tāpēc cilvēks nesvīst, līdz ar to – ādas poras neatveras, sārņi netiek izvadīti. Kas attiecas uz infrasarkanajām pirtīm, tad… man "mute neveras" tās ieteikt…
* Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, dodoties uz pirti, ir – nesaēsties! Jāatceras, ka, piemēram, gaļas produktus kuņģis pārstrādā tikai astoņu līdz 12 stundu laikā! Tas nozīmē, ka pirts dienā ieteicamas vieglas pusdienas, un tad tai jāpaliek pēdējai ēdienreizei līdz pēršanās brīdim.
* Pēršanās ir maratons! Pirmo reizi ieejot pērtuvē, cilvēki pasēž uz zemākās lāvas, minūtes piecas papļāpā, tad iziet priekštelpā vai ārā, pagalmā, 10 līdz 15 minūtes atpūšas. Otrreiz pērtuvē iet jau ar nolūku mazliet pasviedrēties, tāpēc var uzturēties uz otrās lāvas, palikt tur piecas līdz septiņas minūtes. Pēc tam – atkal iziet ārā. Trešoreiz tajā uzturas 10 līdz 15 minūtes. Cilvēki nereti mēdz teikt, ka viņiem no pirts negribas mesties aukstā ūdenī… Tas ir dabiski! Kamēr ķermenis nav sasildījies, strauji atdzesēties nav nekādas vēlēšanās! To, vai esam sasildījušies, vislabāk pārbaudīt pēc pašu kājām! Ja jūtams, ka kājas vēl ir aukstas, vēsas, tad pēršanos nevajag uzsākt, – jāturpina sasildīšanās. Ja iesildīšanās bijusi nepietiekama, ja par ātru esam uzrāpušies uz augšējās lāvas, pēc pirts var sāpēt galva.
* Visas attīrošās procedūras – ar sāli, sodu, kafijas biezumiem, eļļām, – veicamas sākumā. Ar šīm lietām ierīvējas, 15 līdz 20 minūtes pagaida, līdz poras atveras, un tikai tad var sākt pērties.
* Kad esam trīs vai četras reizes gājuši pirtī iekšā un ārā, kad esam pietiekami sasildījušies, var sākt pēršanos, un tā var ilgt stundu, pat divas! Jo pēršanās ir nesteidzīgs process, un tikai galīgs aplamnieks var iedomāties, ka, guļot uz augšējās lāvas, galvenais ir sirsnīga zvetēšanās ar slotu! Uz lāvas vispirms brīdi paguļam uz muguras, atslābināmies, ar slotu taisām enerģētiskos virpuļus, padzenājam tvaiku – sākot no kājām un pakāpeniski ejot uz augšu pa augumu. Te jāpiebilst, ka bērza slotas parasti iecienījuši tie, kam patīk tā sirsnīgi pazvetēties! Savukārt ozolam ir lielāks karstuma lauks. Karstais, aromātiskais, slotas augu enerģijas pilnais tvaiks ir vissvarīgākais! Pēc tam pamazām iesākam pēršanos – no kājām pārejam uz vēderu, krūtīm. Pēc tam pagriežamies uz vēdera, lai var nopērt muguru. Visilgāk un rūpīgāk peramas tās vietas, kurās ir kādas problēmas. Karsto slotiņu piespiežot un uz brīdi paturot pie problēmzonas, atveram čakras.
* Pēršanos var un vajag veikt vairākos piegājienos, ik pa brīdim atpūšoties. Jo ilgāku laiku pavadām uz lāvas, jo ilgāk pēc tam jāuzturas vēsumā vai aukstumā. Ja visu darām pareizi, pēc kāda laika iestājas eiforijas sajūta, organismā izdalās endorfīni, ko mēdz saukt par "laimes hormoniem". Šajā laikā cilvēka auras lauks dubultojas no trim metriem līdz pat sešiem! Tas ir tāds kaifs, kam nekāda "zālīte", nekādas narkotikas klāt nestāv! Es te nemaz nerunāšu par alkoholu, kas patiesībā ar pirti nav savienojams!
* Ja esam pērušies līdz brīdim, kad sasniedzam eiforiju, rodas patīkama miera sajūta. Tādi – atslābinājušies – droši varam doties pie miera. Ja pirtī esam uzturējušies par ilgu, turpinot pērties, hormonu līmenis paaugstinās tik spēcīgi, ka nevaram aizmigt.
* Kad pēršanās pabeigta, varam savu ķermeni palutināt ar barojošajām eļļām. Var ļoti plānā kārtā uzlikt dūņu vai mālu masku, medu, eļļas bez aromatizētājiem. Viena lieta jāatceras noteikti: pēc pirts uz ķermeņa nelikt nekādas ķīmiskas vielas – mēs nereti pat iedomāties nevaram, kāds ir dažādo krēmu sastāvs!
