Kreisi liberālā politiskā partija (sākotnēji tā bija apvienība) izveidota 1998. gada maijā, kad pirms 7. Saeimas vēlēšanām apvienojās «Līdztiesība», «Tautas Saskaņas partija» un Latvijas Sociālistiskā partija; vēlāk pievienojās Krievu partija. Tieslietu ministrija apvienību nereģistrēja, tādēļ vēlēšanās startēja Tautas Saskaņas partija, kas parlamentā ieguva 16 vietas. Viena no ievērojamākajām figūrām toreiz bija Alfrēds Rubiks (sociālistu partija), kuru 1997. gada novembrī atbrīvoja no ieslodzījuma. 2000. gada rudenī Krievu partija izstājās no apvienības, 2003. gadā – arī Tautas Saskaņas partija un Latvijas Sociālistiskā partija. Drīz pēc tam tika dibināta partija «Brīva izvēle tautu Eiropā», kas kļuva par PCTVL "otro spārnu".
Patlaban apvienību vada trīs valdes līdzpriekšsēdētāji: Jakovs Pliners, Juris Sokolovskis un Tatjana Ždanoka. Kopš dibināšanas iekļuvusi visās Saeimās, valdībā nekad nav pārstāvēta, bijusi Rīgas domes koalīcijā (2001-2005). 9. Saeimā tai ir 5 deputāti (pēc vēlēšanām bija 6), Eiropas parlamentā – 1 (Tatjana Ždanoka), pašvaldībās visā Latvijā – 8. Tukumā un apkārtnē savas nodaļas apvienībai nav.
Apvienība ierosinājusi divus referendumus – 1999. gadā, lai apturētu "prettautiskus grozījumus" Pensiju likumā, un 2000. gadā, protestējot pret «Latvenergo» privatizāciju. Pirmā akcija neguva atbalstu. Vairākas reizes apvienība iesniegusi sūdzību Satversmes tiesā (par nelikumīgi atņemtiem dzīvokļiem Rīgas centrā, par valdības noteikumiem augļu un dārzeņu tirdzniecībai tikai slēgtos paviljonos, par strādājošo pabalstiem un pensijām, par nepilsoņu pensijām, par tiesībām reģistrēt masu saziņas līdzekļus, kas raida krievu valodā, par minoritāšu valodu skolās u. tml.).
2003. gada sākumā izveidoja Krievu skolu aizsardzības štābu, kas rīkoja protesta akcijas.
2009. gada martā neatbalstīja Valda Dombrovska valdību. Vēlāk dažādās sarunās tika atrasti punkti sadarbībai, bites atbalsta gandrīz visus koalīcijas ierosinātos balsojumus. Iespējams, tādējādi izpaužas partijas centieni iekļūt nākamajā valdībā.
2009. gada pavasarī kaismīgi kritizēja grozījumus Pensiju likumā (ka līdz 2012. gadam par 10% samazinās pensiju nestrādājošajiem un par 70% – strādājošajiem).
2009. gadā pirms pašvaldību vēlēšanām izskanēja ziņa, ka PCTVL kampaņu sponsorē Maskava un saņemts netiešs atbalsts ar sabiedrisko organizāciju starpniecību. Piemēram minēts 9. maija pasākums pie Uzvaras pieminekļa Rīgā, kam naudu deva Krievijas vēstniecība, un bišu vēstule Maskavas valdībai ar lūgumu pēc 1,177 miljoniem rubļu, lai varētu krievvalodīgajos medijos stāstīt par tautiešu organizācijā.
Apvienības deputāti Saeimā visnotaļ aktīvi iesniedz dažādus priekšlikumus, taču nereti ar vienkāršu balsu vairākumu tiek nospriests, ka tos pat neapspriedīs. Piemēram, 2010. gada martā viņi aicināja atļaut nepilsoņiem strādāt par ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem un cietumsargiem, aprīlī ierosināja likumprojektu «Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā». Nemainīgi un regulāri tiek izteikts priekšlikums nostiprināt krievu valodas statusu (pašvaldībās, Eiropas parlamentā, augstskolās) un dot pilsoņa tiesības visiem Latvijā dzimušajiem.
2010. gada jūlijā partijas pārstāvis Jānis Kuzins paziņoja par tiesāšanos ar Igaunijas valsti – tās robežsargi aizturējuši uz robežas četrus Latvijas pārstāvjus, kas grasījās piedalīties Latvijas antifašistiskās komitejas rīkotajā protesta akcijā pret nacistu un neonacistu pulcēšanos Narvā.
2010. gada augustā CVK svītroja no apvienības saraksta Sergeju Špaku (Kurzemes vēlēšanu apgabals), jo viņam esot nedzēsts iepriekšējais sods (naudassods par nesavlaicīgu maksātnespējas paziņošanu). Pats viņš par to esot uzzinājis no ziņu pārraidēm un Rīgas Administratīvajā apgabaltiesā CVK lēmumu pārsūdzēja. Tiesa Špaku atjaunoja PCTVL kandidātu sarakstā.
No saraksta svītrots arī deputātu kandidāts Oļegs Pasadkovs (Kurzeme).
Modri vērotāji ziņo, ka Kurzemes apgabalā bišu sarakstā kandidē Oļegs Šavrovs, kam pieder īpašums Nīcas pagastā, kur "Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā vēl pirms pāris gadiem tika atklāta nelikumīga izgāztuve".
Vēl viens skandalozs kandidāts (Vidzemē) – Gints Lazdiņš, kam pieder 28 zemes gabali, tostarp 13 Jūrmalā, kā arī 5 dzīvokļi Siguldā un viens Spānijā. Viņš ir bagātākais partijas kandidāts ar 73 500 latu skaidras naudas uzkrājumu un aizdotiem 625 000 latiem. Parādsaistību nav, taču darījumi ar īpašumiem izraisījuši aizdomas. Piemēram, ka vairāki īpašumi izkrāpti no gados veca Kanādas mecenāta Leopolda Sīpoliņa. Vēl aizdomas par krāpšanu radušās 50 miljoni eiro vērtā investīciju projekta «Kāpa» realizācijā Jūrmalā. Tiek ziņots, ka līdz 1999. gadam viņš 4 reizes tiesāts par zādzībām, reāli sēdējis cietumā.
Vidzemes apgabalā kandidē Aleksandrs Giļmans, "kurš Latvijas valsti uzskata par absolūtu ļaunumu un tās izveidošanu – par nepiedodamu kļūda, kas jālabo".
Arvien skaidrāk iezīmējas PCTVL domstarpības ar «Saskaņas centru». Piemēram, bišu pārstāvis Jakovs Pliners paziņoja, ka viņš "okupāciju neatzītu par tad, ja to izdarītu Krieviju", turpretī saskaņietis Jānis Urbanovičs izteicies: "Protams, okupācija bija."
2010. gada 25. augustā apvienība sarīkoja Rīgas domes aizliegto piketu par Dudajeva ielas pārdēvēšanu. Videomateriālos bijis fiksēts, ka tieši bišu krekliņos ģērbušies jaunieši ar krāsu notriepuši ielu plāksnītes; PCTVL to noliedza. Partija Rīgas domes lēmumu pārsūdzēja.
1. Valērijs Buhvalovs (1957), precējies, krievs, dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, 1993, LR pedagoģijas doktora zinātniskais grāds), LR Saeimas deputāts, Jelgavas krievu kultūras biedrības «Veče» vicedirektors, Tatjanas Ždanokas fonda «Krievu skola» valdes loceklis, Rīgas privātās vidusskolas «Evrika» zinātniskais konsultants; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav.
Ļoti savādi: oficiālajā biogrāfijā CVK norādīts, ka grādu ieguvis Daugavpils augstskolā, savukārt bišu mājaslapā apgalvo, ka 1998. gadā ar sarkano diplomu beidzis Daugavpili, bet 1993. gadā ar izcilību absolvējis Hercena vārdā nosaukto Ļeņingradas pedagoģijas institūta aspirantūru. Bijis Jelgavas 3. vidusskolas bioloģijas skolotājs un direktora vietnieks (1988-1996), bioloģijas skolotājs pedagoģijas centrā «Eksperiments» (1998-2004), Saeimas deputāta Jakova Plinera palīgs (1998-2005). 1992. gadā saņēmis Ata Kronvalda fonda prēmiju par ieguldījumu talantīgu skolēnu izglītošanā. Bijis Tautas Saskaņas partijas biedrs, kopš 2003. gada ir PCTVL biedrs. 2005. gadā no PCTVL saraksta ievēlēts par Jelgavas pilsētas domes deputātu, bet 2006. gadā kļuva par 9. Saeimas deputātu; pirms vēlēšanām bija iekrājis 2 800 latus bezskaidrā naudā un bija 3 privatizācijas sertifikātu īpašnieks. Krievu skolas aizstāvības štāba aktīvists. Vairāku grāmatu, brošūru un publikāciju autors, tās lielākoties krievu valodā un veltītas izglītībai, arī krievu skolu jautājumam. Kultūras biedrība reģistrēta 2004. gada 3. decembrī, Buhvalovs sākumā bijis preses sekretārs, 2010. gada jūlijā kā šīs biedrības vicedirektors saņēmis Krievijas valdības apbalvojumu. 1. augustā biedrība organizēja pasākumu, lai svinētu 66. gadadienu, kopš Jelgavā ienāca PSRS armija; gada laikā sarīkojot vairākus desmitus pasākumu, taču ne vienmēr tie ir ar politisku nokrāsu. Par saviem hobijiem nosauc izglītības un kultūras pasākumu rīkošanu skolēniem un pieaugušajiem.
2. Natalja Čehova (1958), precējusies, krieviete, dzīvo Jēkabpilī, augstākā izglītība (Novočerkaskas Politehniskais institūts 1981, automatizētās vadības sistēmas), Jēkabpils pilsētas domes deputāte, Jēkabpils krievu biedrības «Rodņik» valdes priekšsēdētāja; pieder zeme Jēkabpilī.
Bijusi Jēkabpils reģionālā skaitļošanas centra inženiere programmiste (1980-1985), komjaunatnes rajona komitejas otrā sekretāre (1985-1989), rajona izpildkomitejas tirdzniecības nodaļas inspektore (1989-1993), SIA «Faless» sekretāre (1993-1994), Baltijas tranzīta bankas kasiere (1994-1995), kopš 2004. gada – biedrības «Rodņik» priekšsēdētāja, kopš 2005. gada – Jēkabpils pilsētas domes Dzīvokļu sadales komisijas locekle. 2005. gadā no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta startējusi Jēkabpils pilsētas domes vēlēšanās; tobrīd nestrādāja. 2006. gadā no PCTVL saraksta startējusi 9. Saeimas vēlēšanās; tolaik piederēja dzīvojamā māja Jēkabpilī, 1 500 lati skaidrā naudā un 1 privatizācijas sertifikāts. 2009. gadā no PCTVL saraksta ievēlēta Jēkabpils novada domē, darbojas Dzīvokļu sadales komisijā, Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejā un Finanšu komitejā. Ienākumu deklarācijā par 2009. gadu uzrādīta māja kopīpašumā un atalgojums: 1 812 lati no domes, 96 lati no biedrības «Rodņik». Saņēmusi Valsts valodas centra sodu par nepietiekamām valsts valodas zināšanām. Kā «Rodņik» pārstāve vairākkārt piedalījusies ārzemēs dzīvojošo tautiešu kongresos Maskavā. Līvānu novada slāvu biedrības ansambļa «Uzori» pārstāve. PCTVL biedre kopš 2005. gada. Par hobijiem pati nosauc pedagoģiju, "fortepiāno", puķu audzēšanu.
3. Ludmila Ušakova (1959), precējusies, dzīvo Aizkraukles novadā, augstākā izglītība (LU, 1995, krievu valoda un literatūra), Aizkraukles 1. vidusskolas skolotāja, krievu kopienas «Lad» valdes priekšsēdētāja, partijas «PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» valdes locekle, i/k «Mila» individuālā komersante; pieder dzīvoklis un zeme Aizkrauklē, zeme Aizkraukles pagastā; pieder Mazda 626 (1998).
Medijos atgādināts – "nav Rīgas mēra Nila Ušakova māte, tikai vārda sakritība". Darba gaitas sākusi Telefonu aparātu rūpnīcā, 1979. gadā beigusi Rīgas Industriālo politehnikumu, kur iegūta specialitāte plānošanā un mašīnbūvē uzņēmumos. Ir PCTVL biedre kopš 2004. gada, pēc trim gadiem kļuvusi par partijas valdes locekli. 2005. gadā no PCTVL saraksta ievēlēta Aizkraukles domē. Interesanti, ka pirms šīm vēlēšanām par izglītības iegūšanas vietu uzrāda LU, kur 1986. gadā izmācījusies par ķīmiķi-analītiķi un pasniedzēju, bet 9. un 10. Saeimas kandidāta kartiņā uzrādīta krievu valodas specialitāte. 2006. gadā no PCTVL saraksta startējusi 9. Saeimas vēlēšanās; toreiz bija Aizkraukles domes deputāte un vidusskolas pedagoģe, piederēja dzīvoklis Aizkrauklē un dārza mājiņa Sērenē, Mazda 626 (1998) un parādsaistības 9 000 lati. 2009. gadā no PCTVL saraksta startēja Jēkabpils novada domes vēlēšanās. 2009. gada ienākumu deklarācijā minēts, ka viņai pieder dzīvoklis Aizkrauklē, zeme Aizkraukles pagastā un vasarnīca Aizkraukles novadā, kā arī Mazda 626, parādsaistības 13 760,53 latu apmērā; pie ienākumiem uzrādīta tikai alga pašvaldībā (līdz 1. jūlijam bija deputāte, 5 360,30 lati). Acīmredzot kā individuālā komersante ienākumus nav guvusi; arī par pašu firmu «Mila» nekāda informācija nav atrodama. Par saviem hobijiem nosauc "filozofiska un romantiska rakstura literatūras" lasīšanu, pastaigas dabā, darbu dārzā, sēņu un ogu lasīšanu.
4. Maksims Galkins (1978), precējies, krievs, dzīvo Jelgavā, vidējā izglītība (Jelgavas vakara (maiņu) vidusskola, 2000), Jelgavas pilsētas domes deputāts, i/k «Maksims Galkins» individuālais komersants; pieder dzīvoklis Rīgā; parādsaistības: 50 000 lati.
1993. gadā Jelgavas tehniskajā licejā ieguvis mūrnieka diplomu, 1998. gadā -automehāniķa diplomu. 1999. gadā sācis studijas Baltijas krievu institūta Ekonomikas fakultātē, bet tālāk par 1. kursu nav ticis; 2003. gadā pabeidzis LU Ekonomikas fakultātes 3. kursu. Bijis SIA «Abi» celtnieks (1998-1999), SIA «Jelgavas autobusu parks» šoferis (1999-2003), bet atlaists par to, ka protestējis pret darba likumdošanas pārkāpumiem (sākotnēji vadība nav slēgusi darba līgumus ar šoferiem, bijušas neizpildāmas normas naudā, 2003. gadā līgumi piedāvāti par minimālo algu). Bijušo darbabiedru tiesības aizstāvēja arī vēlāk. No 2001. gada ir mājas vecākais. No 2003. gada Latvijas neatkarīgās transporta arodbiedrības loceklis, no 2004. gada – Latvijas autopārvadātāju nozares arodbiedrības loceklis, Jelgavas krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists un Jelgavas krievu kultūras biedrības «Veče» loceklis. Bijušais Tautas saskaņas partijas biedrs, kopš 2001. gada PCTVL biedrs. 2005. gadā ievēlēts Jelgavas pilsētas domē. 2006. gadā startējis 9. Saeimas vēlēšanās; toreiz bija Jelgavas domes deputāts un individuālais komersants, piederēja dzīvoklis Jelgavā un automašīnas: MAN 26.240 (1983), a/m Iveco 35.10 (1988), Iveco 240.36 (1989), piekabe Ackermann Eaf 16 (1983), parādsaistības 21 700 lati. 2009. gadā ievēlēts Jelgavas pilsētas domē, strādā Sociālo lietu un veselības aizsardzības komitejā. Viņa uzņēmums i/k «Maksims Galkins» reģistrēts 2005. gada 14. jūnijā, piedāvā kravu pārvadājumus pa autoceļiem un 2008. un 2009. gadā uzvarēja Jelgavas pašvaldības sociālo lietu pārvaldes izsludinātajās cenu aptaujās par specializētā autotransporta pakalpojumiem personām ar kustību traucējumiem. Pirmajā gadā tie bija vairāk nekā 20 000 latu, otrajā – 49 999 lati (par lielāku summu būtu jārīko konkurss), līgums uz trim gadiem. Tiek aizrādīts, ka šim kandidātam ir lielas parādsaistības (50 000 lati) un salīdzinoši mazi ieņēmumi (ap 10 000 latu). Par saviem hobijiem nosauc tūrismu un peldēšanu.
5. Jurijs Zamarajevs (1978), dzīvo Jēkabpilī, augstākā izglītība (Daugavpils universitāte, 2007, izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā), Biržu pamatskolas skolotājs, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas skolotājs, Jēkabpils krievu biedrības «Rodņik» valdes loceklis; pieder Opel Kadett (1987).
Biržu pamatskolas pedagogi un audzēkņi viņu vērtējot kā "ļoti aktīvu skolotāju". 2009. gadā no PCTVL saraksta kandidēja Jēkabpils domes vēlēšanās; toreiz bijis arī Jēkabpils Pomoras Vecticībnieku biedrības valdes sekretārs, baznīcas kora reģents. Biedrībā «Rodņik» vada deju kolektīvu, ir masu pasākumu režisors un scenāriju autors. Mediji raksta, ka viņš ar savu suni veiksmīgi startē dažādās dienesta suņu sacensībās un gūst godalgotas vietas.
6. Valentīna Kudrjavceva (1967), poliete, dzīvo Jelgavā, vidējā izglītība (Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskola, 1985), LR Saeimas deputāta palīdze, SIA «Edelīna AG» topmenedžere; pieder dzīvojamā māja Jelgavā.
Bijusi RAF darba sadalītāja (1986-1990), z/s «Dailes» noliktavas pārzine. Kopš 2004. gada 1. decembra ir SIA «Edelīna AG» mārketinga speciāliste. 2005. gadā no PCTVL saraksta startēja Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās; toreiz nekur nestrādāja. Kopš 2006. gada 7. novembra ir palīdze PCTVL deputātam Valērijam Buhvalovam, kas ir šī saraksta pirmais numurs. 2009. gadā no PCTVL saraksta kandidēja Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās; toreiz bija arī Jelgavas krievu kultūras biedrības «Veče» izpilddirektore.
7. Nikolajs Anuškevičs (1984), dzīvo Jēkabpilī, augstākā izglītība (RTU, 2008, inženierzinātņu maģistra grāds enerģētikā un elektrotehnikā; RTU, 2009, maģistra grāds siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās), SIA «Hektors» darbu vadītājs; pieder 2 zemes gabali Jēkabpilī, zemes gabals Kūku pagastā un dzīvoklis Rīgā. 2009. gadā no PCTVL saraksta startējis Jēkabpils domes vēlēšanās.
8. Oļegs Pētersons (1966), precējies, krievs, dzīvo Olaines novadā, vidējā izglītība (Zilupes 12. lauksaimniecības profesionāli tehniskā vidusskola, 1984, plaša profila traktorists-mašīnists), a/s «Latvijas gāze» atslēdznieks; pieder zeme Olaines novadā; pieder Opel Vivaro (2008).
PCTVL biedrs kopš 2004. gada, domes loceklis. Darbojas krievu skolu aizstāvības štābā. Par saviem hobijiem nosauc automašīnas un ceļošanu.
9. Ludmila Kitova (1958), precējusies, krieviete, dzīvo Jēkabpilī, vidējā izglītība (Brjanskas celtniecības tehnikums, 1978, grāmatvede), Jēkabpils krievu kopienas «Rodņik» valdes locekle; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav.
2009. gadā no PCTVL saraksta startējusi Jēkabpils domes vēlēšanās; toreiz bija bezdarbniece un «Rodņik» valdes locekle.
10. Marija Dešovaja (1967), dzīvo Aizkraukles novadā, augstākā izglītība (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010, bakalaura grāds veselības aprūpē), nestrādā; pieder dzīvoklis Aizkrauklē. 1986. gadā Daugavpils medicīnas skolā ieguvusi medmāsas specialitāti. 2009. gadā no PCTVL saraksta startēja Aizkraukles novada domes vēlēšanās; toreiz bija Aizkraukles slimnīcas medicīnas māsa.
11. Agris Kalniņš (1983), neprecējies, latvietis, dzīvo Aizkraukles novadā, augstākā izglītība (Vidzemes Augstskola, 2007, biznesa vadība), a/s «Ergo» apdrošināšanas aģents; pieder Volvo S60 (2002). Kandidēt PCTVL sarakstā deleģēts no partijas «Mūsu izvēle».
12. Kristīne Irgensone (1984), neprecējusies, latviete, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (Psiholoģijas augstskola, 2006, psiholoģe), nestrādā; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav. Kandidēt PCTVL sarakstā deleģēta no partijas «Mūsu izvēle».
Nebalsošu ne par bitēm ne šķeltniekiem = Vienotību
Tikai par SC vai PPR