Jau tradicionāli Tukuma svētku otrā diena – sestdiena – pilsētas centrā sākās ar Tukuma muzeja izstādes atklāšanu Brīvības laukumā un Pils tornī.
Atskatoties nesenā pagātnē, šajās torņa izstādēs muzeja ļaudis stāstījuši gan par Tukumu 18., gan 19. gadsimtā, kā arī par modernajiem divdesmitajiem. Bet šoreiz, atzīmējot 140 gadus, kopš pilsētā izveidota ugunsdzēsēju komanda, stāsta galvenie varoņi ir ugunsdzēsēji jeb pažarnieki.
Pirms aicinājuma ielūkoties izstādē, kurā veselu gadu būs apskatāmas senas un jaunas fotogrāfijas ar ugunsdzēsējiem un viņu darba objektiem, kā arī formas un aprīkojums, Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola un Zantes brīvprātīgie ugunsdzēsēji un dziedātāji Kristīnes Elksnītes vadībā aicināja ļaudis sanākt un paklausīties jestras pažarnieku dziesmas. Pa vidu tām pavisam nopietnus apsveikuma vārdus izstādes līdzautoriem Staņislavam Peipiņam un Arnoldam Šulcam teica gan Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Normunds Plēgermanis. Viņš pasniedza Atzinības rakstu A. Šulcam, suminot arī apaļā dzīves jubilejā, savukārt muzeja ugunsgrēka bilžu kolekcijai dāvināja iemūžinātu darba mirkli.
Izstādes atklāšanā vairākkārt tika uzsvērts, cik svarīgi ievērot ugunsdrošības nosacījumus un kā pareizi apieties ar šaudīgo un karsto liesmiņu, no kuras var rasties tik daudz nelaimju kā bildēs atainotās nodegušās Tukuma ēkas un Tukuma kultūras nams – pirms un pēc ugunsnelaimes.
Uz mirkli iejusties ne vieglajā pažarnieka ikdienā varēja bērni, Pils torņa pagalmā, ietērpjoties smagajā dzēsēja telpā; turpat bija apskatāmas divas automašīnas – viena, ar kuru var dzēst pat piecstāvu mājas augstumā, un otra, ko pirms 13 gadiem dāvinājuši gotlandieši.
Atcerieties, – ja izcēlies ugunsgrēks, slīkst cilvēks, notikusi autoavārija, cilvēka veselību apdraud vētra vai plūdi, jāzvana pa tālruņa numuru 01 vai 112.
Vārdu "pažarnieku" gan vajadzēja vismaz slīpajā kursīvā rakstīt, nav dzirdēts, ka latviešu valodā būtu tāds vārds…