21. aprīlī, notika domes preses konference, kurā domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, izpilddirektors Ēriks Lukmans un sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede stāstīja par jaunumiem pašvaldībā un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
Ar greiderēšanu – problēmas
Jau vairākkārt esam publicējuši domes solījumu par to, ka ielas nogreiderēs, taču galarezultātā čiks viens sanācis – līdzko uzlīst lietus, viss darbs vējā un ielās, kā stāsta iedzīvotāji, ir putra līdz ceļiem. Tanī pat laikā mazās mikrorajonu ieliņas joprojām ir tik bedrainas, ka nav izbraucamas un tādēļ jālauž automašīnas.
J. Šulcs skaidroja, ka ar uzņēmumu «Kurzemes ceļi» noslēgts līgums, kurā noteikts darbu izpildes termiņš: "Taču viņi ir profesionāļi, kam jānovērtē, vai laika apstākļi ļauj greiderēt vai ne. Ja zināms, ka greiderēt var tad, kad ielas ir nedaudz apžuvušas, bet ne slapjas vai pilnīgi sausas, tad tādā laikā tas arī jādara. Nav jēgas uzlikt par pienākumu sākt šo darbu, ja līst un to darīt nav jēgas. Savukārt komunālajai nodaļai uzdots pārbaudīt, vai darbs izdarīts."
Kāpēc strādā sestdienās un traucē mieru?
19. aprīlī, uzklausījām iedzīvotāju sūdzību par to, ka SIA «Amatnieks» vīri jaunbūvē Meža ielā strādā arī sestdienās, turklāt darbā izmanto ierīces, kas brīvdienā jau no agra rīta rada lielu troksni un traucē iedzīvotāju mieru. Vai šajā gadījumā pašvaldība nevarot piemērot to saistošos noteikumus, kurus par trokšņošanu nesen apstiprināja.
J. Šulcs skaidroja, – cik viņam zināms, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šos grozījumus nav apstiprinājusi, uzskatot, ka Ministru kabineta noteikumus šajā jomā nevar apstiprināt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tomēr precīzāka informācija būs pieejama, kad no atvaļinājuma atgriezīsies juridiskās nodaļas vadītāja Santa Liepiņa.
J. Šulcs: "Reāli šie noteikumi mums ir vajadzīgi un pašvaldībai būtu jādod tiesības trokšņotājus pārmācīt. Šajā situācijā teiksim gan pašvaldības policijai, gan uzņēmējam, lai situāciju kontrolē; darba laiks ir darba laiks, tajā laikā var strādāt, bet iedzīvotājiem ir tiesības atpūsties."
Lauktehnikas stadionam jānožūst
Iedzīvotāji interesējas, kāpēc visi futbola treniņi notiek tikai uz mākslīgā seguma, kur jaunie sportisti spiesti trenēties viens otram uz galvas, bet ne Lauktehnikas stadionā?
J. Šulcs skaidroja, ka stadions vēl nav nožuvis un šobrīd tiek sakārtots – lai atjaunotu zālienu, vietām tiek sēta zāle: "Ja treniņos atļaus uz tā spēlēt, drīz vien zāliena vietā būs nobradāta melna pļava. Tāpēc tagad stadionā notiek tikai sacensības, bet treniņi norisinās laukumā ar mākslīgo segumu."
Vaicāts, kad gaidāma Lauktehnikas stadiona rekonstrukcija, domes priekšsēdētājs stāstīja, ka patlaban tiek izstrādāts stadiona rekonstrukcijas tehniskais projekts. Pirmās kārtas darbos paredzēts sakārtot skrejceļu.
Rīgas iela šaurāka nekļūs
Līdz ko noslēgsies konkursa procedūra, kurā noskaidros potenciālo būvnieku veloceliņa/gājēju celiņa ierīkošanai Rīgas ielā, sāksies darbi. Taču iedzīvotāji bažījas, vai šo ielu nepiemeklēs tāds pats liktenis, kā Lielo ielu, kuras brauktuve pēc rekonstrukcijas kļuva daudz šaurāka nekā iepriekš.
J. Šulcs skaidroja, ka "atbilstoši projektam, ierīkojot veloceliņu, brauktuvei netiek atņemts ne metrs, ne centimetrs – ir noteikumi, kas nosaka noteiktu brauktuves platumu. Visi darbi notiks ielu sarkanajās līnijās". Pagājušajā nedēļā kopā ar SIA «Šlokenbeka», kas uzvarēja konkursā par ielu virskārtas atjaunošanu, iela apsekota: "Pabeidzot ierīkot gājēju celiņu, nofrēzēs brauktuves virskārtu un ierīkos jaunu asfaltu. Lai arī pēc diviem gadiem ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros šīs ielas brauktuvi vajadzēs pārrakt,