1. martā Tukuma rajona padomē viesojās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Pašvaldību vadītājiem viņš stāstīja par rajona padomes reorganizācijas kārtību un tās plāna izstrādi un atbildēja uz jautājumiem. Sarunā piedalījās arī Saeimas deputāts, no Tautas partijas ievēlētais bijušais Smārdes pagasta priekšsēdis Imants Valers. Uzrunājot klātesošos, viņš atzina, ka administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana iekļauta valdības deklarācijā un tā nav atraujama no pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas. Svarīgi, lai pēc reformas realizācijas pašvaldības nesaņemtu mazāk naudas nekā šobrīd.
Pagastiem un novadiem jāspēj vienoties
E. Zalāns atgādināja, – ministrija nenoteiks, kas katram un kā jādara, bet likumprojektā paredzēs rajona padomes reorganizācijas kārtību:
– Pašām padomēm jāizstrādā reorganizācijas plāns, mēs mēģināsim palīdzēt metodiski. Tas, kā institūciju manta, tiesības un saistības tiks nodotas novadiem, jāieraksta šajā plānā. Un jums par to ir jāvienojas, jo līdz šī gada beigām padomei ar 75% balsu vairākumu plāns jāapstiprina. Ja pašvaldību vadītāji nevarēs vienoties, jūsu vietā plānu apstiprinās Ministru kabinets trīs mēnešu laikā, tātad – līdz 2009. gada 1. martam.
Ministrija piedāvā ieteikumus arī par padomes un iestāžu funkciju sadali, bet izvēle jāizdara pašiem. Vienīgā funkcija, kas nododama augstākam – plānošanas reģiona līmenim – sabiedriskais transports. Atbildīgo speciālistu, kāds jums noteikti ir, finansēs valsts, viņš būs pakļauts reģionam.
Diskusijas bija arī par izglītības metodisko vadību – vai arī to nodot plānošanas reģioniem, bet iebilda spēcīgās pilsētas, kam ir izglītības speciālisti un kas nevēlas šīs funkcijas attālināt. Tāpēc šis darbs, tāpat kā pārējās funkcijas, jāuzņemas vietējām pašvaldībām. Mēs iesakām resursus sadalīt, vienojoties pēc MK ieteiktajiem kritērijiem: nekustamā manta un tās tiešās saistības tiek nodotas pašvaldībai pēc iestādes atrašanās vietas; ja iestāde apkalpo vairākas pašvaldības, saistības jāsadala; ja ir uzņēmumi (aģentūras iesakām pārveidot par kapitālsabiedrībām), tad ir divi varianti – tie pāriet pašvaldībām pēc ģeogrāfiskās piekritības vai arī – to kapitāldaļas tiek sadalītas starp novadiem atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Iestāžu administrācija turpina strādāt tajā novadā, kur atrodas iestāde.
Jāieceļ administrators
E. Zalāns:
– Lai reforma tiktu pabeigta un notiktu pašvaldību vēlēšanas, jāizstrādā grozījumi 104 likumos. Valdība vēlas, lai par 30 likumiem Saeima spriestu jau pavasara sesijā, jo principā ir skaidrs, kas katrā likumā jāgroza. Reālos grozījumos izstrādās ministrijas, visvairāk darba būs Tieslietu ministrijai. Grozījumi vēl deviņos likumos jāapstiprina līdz 2009. gada 1. martam, bet pārējos 65 varēs grozīt līdz 2011. gadam.
Pēc novadu izveidošanas rajona padomes darbu veiks administrators, kas reorganizēs padomes administrāciju. Sākumā bija domāts noteikt atbildīgo pašvaldību, taču par to vienoties nevarēja. Administratoru izvirza rajona padome, apstiprina Ministru kabinets. Vēlams, lai šim cilvēkam būtu pieredze pašvaldības darbā, jo viņš atbildēs par budžeta līdzekļu izlietojumu un to, lai iestādes no 1. jūlija līdz 31. decembrim pildītu savas funkcijas un sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem.
Padomes budžets 2009. gadā būs strukturēts tāpat kā līdz šim; pirmo pusgadu par to lems padome, neizlietojot vairāk par 50% no plānotajiem izdevumiem, otrajā pusgadā administrators tehniski pildīs budžetu, taču konts no 1. jūlija būs Valsts kasē. Tātad naudas izlietojumam būs divkārša uzraudzība.
Kur ņemt naudu pansionātam?
Rajona padomes izpilddirektors Agris Jaunkļaviņš:
– Tukuma rajona padomei ir slimnīca, ko domāts veidot par SIA, Raudas pansionāts, kas būs Milzkalnes novadā, Dzirciema speciālā internātskola – Pūres pagastā; muzejs, bērnunams – Tukuma novadā, ir Izglītības pārvalde un rajona padomes struktūrvienības. Neviens nav minējis, kas notiks ar rajona padomes saistībām attiecībās ar šīm iestādēm, iesaistoties projektos, kredītu ņemšanā, līdzfinansējumā, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas projektā rajona padome ir dalībnieks.
E. Zalāns:
– Tas, kurš būs labuma saņēmējs, saistības pārņems. Jāievēro pēctecība; ja viens to negrib pārņemt, jautājums, kā to izdarīt divatā vai trijatā. Iespējams, visas pašvaldības kļūst par projekta dalībniekiem. Jāskatās partnerības formas un projekta nosacījumi. Turklāt, ja tā ir pašvaldības funkcija, tad normāli šīs saistības būtu sadalīt proporcionāli. Turklāt svarīgi, cik ilgas ir saistības, jo nākamajā gadā vēl viss notiek tāpat kā līdz šim.
Jums ir svarīgi, kas notiks 2010. gadā. Mēs negribam domāt jūsu vietā. Ja jūs būsiet kaut ko izlēmuši, bet likums vai cits normatīvs akts to jums neļaus darīt, to koriģēsim. Bet priekšlikumiem jānāk no jums. Jo ātrāk tie būs, pat pirms reorganizācijas plāna apstiprināšanas, jo ātrāk tos risināsim.
A. Jaunkļaviņš:
– Kas notiks ar Raudas pansionātu? To finansē no rajona padomes budžeta Ls 700 000 apjomā gadā un valsts, kas maksā par tiem cilvēkiem, kas pansionātā ievietoti līdz 1998. gadam.
E. Zalāns:
– Pansionāts ir problēma. Kad būs tuvinātie izlīdzināšanas fonda aprēķini, jums vajadzētu parēķināt, cik liels būs novada budžets un cik paņems pansionāts.
Smārdes pagasta padomes priekšsēdētājs Gundars Važa:
– Pārņemot pansionātu novadā (Milzkalnes novadā, domājams, būs Smārdes, Engures un Lapmežciema novads. – Red.), iznāks, ka tam jāatvēl vienas pašvaldības budžets. Otru daļu finansējuma pansionāts nopelna pats. Taču reāli nauda uz rajona padomi pansionātam atnāk daudz lielāka, bet to mēs sadalām citām – kultūras, sporta iestādēm utt.
Rajona padomes priekšsēdētājs, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons un A. Jaunkļaviņš:
– Valsts pansionātam iedod naudu atbilstoši iedzīvotāju skaitam uz 1996. gadu; tādi šobrīd ir 46. Kad šo cilvēku nebūs, būs tikai savstarpējie norēķini. Bet, ja inflācijas dēļ par vienu cilvēku būs jāmaksā Ls 500, neviens nemaksās, cilvēku tur nebūs, un pansionātu aiztaisīs. Bet tur ir 300 darbinieku! Domājams, ka valstij jānāk ar savu pienesumu.
E. Zalāns:
– Atgādināšu, ka rajona padomes budžets tagad veidojas no četriem kritērijiem, tostarp no naudas pansionātiem un bērnunamiem. Un rajona padomes šai laikā ir strādājušas divējādi.
Piemēram, 2001. gadā Alsungas pagasta bērnu nama direktors vērsās izlīdzināšanas fonda padomē un teica: ja viņam pienākas Ls 45 000?????? uz bērnu, tad viņš vēlas visu šo naudu saņemt. Un jūsu pašu Juris Šulcs [Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs. – Red.], kas šajā padomē strādā, teica "jā". Un nav nekādu diskusiju par šo naudu – visa, kas rajonā ienāk, aiziet uz Alsungas pagastu. Ja jūs strādātu pēc šādas loģikas, pansionātam būtu nauda. Tā ir savdabīga pieeja, bet tāda tiek praktizēta.
Turklāt ne jau valsts jūsu pansionātu finansē, bet donori, kas maksā izlīdzināšanas fondā. (No Tukuma rajona izlīdzināšanas fondā maksā Tukums, Smārde, Lapmežciems un Tume. – Red.) Viņi, netieši finansējot rajona padomi, uztur pansionātu un bērnu namu. Un nebūs tā, ka jūsu pansionātā viena vieta maksās Ls 500, bet citiem lētāk; visiem būs vienādi. Vēl jautājums, kur šo pansionātu cilvēki pierakstīti?
Gribu piebilst, ka tie pansionāti, kuros dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, mērķdotācijas saņems arī turpmāk – caur to pašvaldību, kuras teritorijā pansionāts atrodas.
Pūres pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Volfs:
– Bet neviens novads nepārņems pansionātu bez naudas!
E. Zalāns:
– Ja jums būtu tagad jāizvēlas – celt vai necelt pansionātu -, jūs vērtētu, vai tas ir izdevīgi. Vienīgi var cīnīties, lai valsts ar vienādu summu piedalās visos pansionātos, bet ne caur izlīdzināšanu.
Tukuma domes priekšsēdētāja vietnieks Maksis Rozenbergs:
– Ir pāris priekšlikumu, kas būtu jāņem vērā un jānostiprina ar MK lēmumiem: nevar samazināt valsts daļu Finanšu izlīdzināšanas fondā, jāsaglabā mērķdotācijas, atbalsta programmas pašvaldībām, savukārt sadārdzinājums tajos projektos (ERAF, INTERREG), kas jau uzsākti, jāsedz no valsts.
E. Zalāns:
– Par to jau cīnās Vides ministrija.
Kultūra, izglītība – novadiem
E. Pētersons:
– Kas vienos pašdarbības kolektīvus, sportistus?
E. Zalāns:
– Rajona skates nebūs, jo nebūs rajonu. Būs novads, reģions – mēs ar Kultūras ministriju par to diskutēsim. Pašvaldībām būs jāizlemj, kas strādās ar kolektīviem novadā. Līdz šim valsts finansēja vienu cilvēku un rajona padome viņam piemaksāja. Jums jāizdomā – vai četriem novadiem jāsaliek nauda kopā un jāfinansē šāds speciālists, vai tas jādara katram pašam. Tas ir diskutējams jautājums, tikai būtu labi, lai diskusija nebeigtos ar vārdiem "mums ir vienalga". Par to, kā notiks kolektīvu vērtēšana, runāšu ar Kultūras ministriju.
Engures pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Kalnozols:
– Vai kāds ir skatījies, ka Dziesmu un deju svētki notiek vienā laikā ar Jūras, Zvejnieku svētkiem? Tās ir problēmas visām piekrastes pašvaldībām, jo mums nebūs, kas dziedās.
E. Zalāns:
– Vai jūs Kultūras ministrijai esat par to teikuši? Ja nē, varu pateikt.
Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere:
– Kā un kurš administrēs skolotāju algas?
E. Zalāns:
– Skolotāju tarifikācijas, kuras tagad rēķina izglītības pārvaldes, rēķinās viens cilvēks vietējā pašvaldībā kopā ar pašvaldības grāmatvedi. Ja novads nav gana liels, šis cilvēks var strādāt pusslodzi vienā, pusi – citā novadā. Nevar būt tā, ka pašvaldība saka: "Izglītības funkciju neveikšu."
L. Gintere:
– Bet ir cita lieta. Nav šaubu, ka to var izrēķināt, bet rajona līmenī šī nauda pārdalījās, lai mazās skolas nezaudētu.
E. Zalāns:
– Zinu, mazās skolas tika dotētas, taču uz šo jautājumu jāatbild Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), jo tā pateikusi, piemēram, ka sākumskolām jāpaliek tur, kur tās ir.
Jautājums ir par pamatskolām un vidusskolām. Var gadīties, ka IZM būs jātaisa rezerves fonds un būs tās jāfinansē. Jo rajona līmeņa nebūs, nākamais līmenis – ministrija, kam arī problēma būs jārisina, jādomā, kur piedotēt, lai pakalpojumu saglabātu.
I. Valers:
– Saeimā likums par rajona padomju reorganizāciju ir atvērts. Gribētu zināt, kādi ir pašvaldību vadītāju priekšlikumi, lai redzētu, kā balsot.
E. Zalāns:
– Deputāti komisijā man uzdod līdzīgus jautājumus, bet likums nenoteiks kārtību katrā rajonā. Likums nosaka principus, bet katrā konkrētā vietā tas notiks savādāk un nevar paplašināt likumus.
A. Jaunkļaviņš:
– Saprotu, ka reforma vajadzīga, lai būtu ekonomiska, taču jūs sakāt, ka tagad valsts maksā 7 miljonus, bet nākotnē – tie būs 40 miljoni. Piemēram, mūsu Kandavas novads no citām pašvaldībām saņem pāri par Ls 400 000. Kas būs ar pārējiem novadiem? Un vēl: pasakiet, ka reforma nav vajadzīga tādēļ, lai liekēžus – rajona padomes – reorganizētu. Līdz šim masu medijos tā ticis teikts, taču, kā tagad jūs sakāt, nekādas līdzekļu ekonomijas jau nebūs.
E. Zalāns:
– Ekonomiku nevar rēķināt saskaitāmajos. Jāņem vērā ekonomiskā efektivitāte, kas pie lielāka mēroga palielinās – ir vairāk naudas, strādā vairāk cilvēku, kas padara vairāk. Neesmu teicis, ka, rajona padomes likvidējot, būs līdzekļu ekonomija, nepiekrītu tik vienkāršam reformas traktējumam.
Rajona finansējums neatbilst uzdevumiem
A. Volfs:
– Tagad dzirdam, ka valsts grib pašvaldībām dot mazāk naudas, bet likumā teikts, ka reforma notiek, lai pašvaldības kļūtu daudz spēcīgākas. Bet tagad dzirdam, ka valsts grib dot mazāk arī izlīdzināšanas fondā.
E. Zalāns:
– Nejaucam divas lietas. Izlīdzināšanas fondā maksā pašas pašvaldības, bet valsts tagad piemaksā 7 miljonus latu. Es saku, ka nākotnē būs jāmaksā 40 miljoni.
Problēma ir citur – ka katrs rajons citādāk organizē darbu par to budžetu, kas tam ir. Kāpēc vienā rajonā ir Ls 40 uz iedzīvotāju, bet citur Ls 70? Tāpēc, kā jau iepriekš teicu, ka finansējuma formula noteikta pēc pansionātiem un bērnunamiem, nevis pēc rajonu īstajām funkcijām. Rajona budžets ir tā līme, kas salīmē plostu, lai tas peldētu uz priekšu, tāda kā iekšējā stabilizēšana. Reformas rezultātā nonākam tīros ūdeņos. Mums jāsaprot, ka vietējā pašvaldība apkalpo visus iedzīvotājus, ka tas ir ķieģelis, no kura visu būvē. Un es neredzu, kāpēc vietējā pašvaldība nevar atbildēt par sportu, kultūru utt. Ja vienīgā problēma ir nauda, tā jāsaliek kopā, ja tie ir cilvēki, tie jāsaliek kopā. Un sadarbojoties to var izdarīt.
A. Volfs:
– Tad izlīdzināšana izzudīs?
E. Zalāns:
– Normāli būtu, ka uz teritorijas vienību ir tāda nauda, kāda tā ir uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldībā plus proporcionāli sadalīt rajona padomes budžeta naudu uz vienu iedzīvotāju. Cita varianta nav.
Protams, valstij vajadzēs piemaksāt, un domāts, ka tie varētu būt 40 miljoni latu esošo septiņu miljonu vietā. Citādi sistēma nestrādās, un nebija jēgas reformu sākt. Taču izlīdzināšana būtu jāskata kā pārejas laika pasākums, jo mērķis ir dzīvot ar naudu, kas mums ir, nevis gaidīt, lai jūs baro kāds cits.
Neprotam strādāt ar Saeimu…
A. Kalnozols:
– Vai valstī ir problēma ar ienākuma nodokļa iekasēšanu, jo mēs katru mēnesi nesaņemam plānoto 1/12 daļu?
E. Zalāns:
– Ir. Šķiet, ienākuma nodoklis janvārī tika iekasēts par 24 miljoniem latu mazāk, februāris arī mīnusā, nav zināms, kā būs martā. Ja inflācija iet uz augšu 16,5% apmērā, bet budžetā iestrādātā ekonomiskā attīstība ir 7,5%, tad tas ne pie kā laba nenovedīs.
Kandavas novada domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis:
– Ļoti sāpīga visām pašvaldībām ir valsts investīciju naudas sadale projektiem. Tas, kā šī sistēma izstrādāta, neapmierina. Mums ir daudz iesāktu projektu, bet nosacījums ir: ja valsts tos divus gadus nav atbalstījusi, tad naudu nesaņemam.
E. Zalāns:
– Tāds lēmums tika pieņemts. Taču, ja kāds varētu pateikt, kā ar 20 miljoniem latu finansēt pašvaldību pieprasījumus par 80 miljoniem, es to labprāt dzirdētu. Un paliks, kā ir. Un, lai būtu skaidrība, jūs zināt, kādu partiju pārstāvu; un man izkrita divi projekti manai pilsētai. Un ko tagad darīt? Es vairs neesmu mērs, bet mani kolēģi ir tādā pat situācijā. Jārēķinās, ka valsts investīcija ir bonusa nauda, tāpēc mēs to piešķiram iesāktajiem projektiem.
A. Volfs:
– Bet varbūt nauda pašvaldībās jāiegulda ilgtermiņā, piemēram, Ls 200 000 katru gadu.
E. Zalāns:
– Ja valsts līdzfinansē pašvaldību projektus, daudz pareizāk būtu, ja naudu līdzvērtīgi sadalītu pa visu valsti. Jūs sakāt, ka tie varētu būs Ls 200 000. Man bija priekšlikums: ja nevar izdomāt gudru, tad izdomā primitīvu – šajā valstī caur budžetu ir garantētas investīcijas – Ls 10 gadā katram iedzīvotājam. Varbūt tas ir vistaisnīgākais priekšlikums.
Vēl jautājums, kā Satiksmes ministrija sadalīs 35 miljonus otrās šķiras autoceļiem. Bet tie ir diskutējami jautājumi. Kā ministrs gribu, lai visas pašvaldības attīstās, savukārt Saeimā politiķi lemj, kā grib.
A. Jaunkļaviņš:
– Bet mūsu projekts slimnīcai izturēja visus kritērijus, bet naudu nesaņēma. Domāju, ka spēles laikā noteikumus nevar mainīt, taču Saeima politiski tos mainīja un izlēma, kam naudu dot, kam ne. Vai tā būs arī šogad?
E. Zalāns:
– Es darīšu tā, kā nolems Valsts Reģionālās attīstības aģentūra, kas projektus vērtē tehniski. Par pārējo nevaru atbildēt. Iespējams, jūs nepietiekami strādājat ar Saeimu, kas pieņem lēmumus. Lobēšana ir visā pasaulē atzīts savu interešu aizstāvības veids.
