Pašvaldībām jāspēj vienai otru saprast un sajust

Apvienošanās projekta sabiedriskajā apspriešanā Tukuma pilsētā, kas norisinājās 24. jūlijā, projekta vadītāja, SIA «Baltkonsults» valdes priekšsēdētāja Jolanta Gūža un eksperte Sniedze Sproģe iepazīstināja pašvaldības pārstāvjus un iedzīvotājus ar projekta izstrādes pamatnosacījumiem, uzdevumiem, sasniegtajiem mērķim, kā arī atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem.

Sarunā piedalījās lielākoties domes speciālisti un vadība, tostarp trīs deputāti – Juris Šulcs, Maksis Rozenbergs un Modris Liepiņš, un daži iedzīvotāji.

Nevar pasliktināt tukumniekiem dzīvi

Sniedze Sproģe atzina, ka, analizējot situāciju un pētot, kurš apvienošanās variants Tukumam būtu labākais, jāatzīst, ka neviens nav labs: "Tukums un Tume patlaban ir vienīgie maksātāji finanšu izlīdzināšanas fondā, savukārt Pūre nemaksā un arī nesaņem valsts dotācijas, bet visas pārējās pašvaldības saņem. Visā novadā saimniekojot, jārēķinās, ka vērtētie ienākumi uz vienu iedzīvotāju būs ar mīnusa zīmi. Protams, būs pašvaldības, kas iegūs, bet ne Tukums. Mēs esam rēķinājuši, ka administratīvās izmaksas var pieaugt līdz pat 70%, savukārt finansiālie zaudējumi novadā tiek lēsti Ls 700 000 apmērā.

– Kā valdība piedalīsies ar finansējumu? Jūs teicāt, ka kopīgais novada finansējums samazināsies par Ls 700 000. Ja visam novadam tiek iedoti 2 miljoni latu valsts dotācijas par apvienošanos, tas nozīmē, ka pirmajā gadā ieguvums ir 1 300 000, bet pēc tam ir tikai mīnusi.

– Nākamajā gadā ienākumi būs nedaudz plusā, bet trešajā gadā – mīnusā.

– Lauciniekiem pievienojoties varbūt kļūtu labāk, bet, ja Tukumam kļūst sliktāk, kāpēc mūs nevar pielīdzināt lielajai pilsētai?

– Ne visiem lauciniekiem būs labāk, dažiem klāsies sliktāk. Kas attiecas uz Tukumu, – jau no pirmajām tikšanās reizēm teicām, ka Tukumam ir daudz vairāk valsts nozīmes pilsētas pazīmju nekā dažai labai lielpilsētai. Savukārt kas attiecas uz valdības solījumiem, rakstiski tā nav solījusi neko, mutiski – 40 miljonus uz visu valsti, taču Latvijas Pašvaldību savienība prasīja, kā minimums, 83 miljonus latu. Bet jums jāprasa atbilde valdībai. Ja tā nepiedalās ar valsts budžeta naudu, – nav jēgas no administratīvās reformas pagastos un pilsētās, jo cilvēki būs zaudētāji. Turklāt jūsu novads būs liels zaudētājs, jo iedzīvotāju skaita ziņā tas ir lielākais.

Novadam – visa teikšana

S. Sproģe, skaidrojot novadā un uz vietām veicamos darbus, atzina, ka novadā būs kopīga būvvalde, pašvaldības policija, attīstības jautājumi, juridiskā joma, jo pagastu kapacitāte ir zemāka nekā pilsētai, lietvedība, finanses un grāmatvedība, jo budžeta maks ir kopīgs (pārejas posmā grāmatvedība paliek arī pakalpojumu centros), transporta un komunālā daļa, informācijas tehnoloģijas. Kopīga būs arī izglītības pārvalde, labklājības pārvalde, kas veidos sociālo un veselības politiku novadā (katrā pārvaldē – sociālais darbinieks).

– Atšķirīga situācija ir komunālajā jomā, jo maksa par pakalpojumiem atšķiras, tāpat kā katras pašvaldības sistēma un pakalpojumu kvalitāte.

Nav īstas skaidrības par bāriņtiesu un dzimtsarakstiem, jo viedokļi dalās. Ir viedoklis, ka dzimtsarakstu nodaļai jābūt vienotai, bet mēs saredzam, ka tām jābūt trim – Tukumā, Pūrē un Slampē. Jautājums par bāriņtiesām nav skaidrs ministriju līmenī; ja bāriņtiesas loceklis laukos nevar veikt notariālās darbības, tas ir liels mīnuss. Mēs atstājām bāriņtiesu pilsētā, Pūrē un Slampē.

Nav tukšas vietas – ir 11 pašvaldības

Anita Šēlunda, domes attīstības departamenta vadītāja:

– Kad sākām sarunu par novadu, bija paredzēts veidot centralizētu pārvaldi, bet galarezultāts ir teritoriālais princips un funkciju decentralizācija. Nav godīgi, ja pilsētas struktūrā neparādās sociālais dienests, bet novadā šo struktūru veido uz pilsētas sociālā dienesta bāzes. Nav pašvaldības policijas, būvniecības speciālistu. Mēs esam zaudētāji, jo atdodam savus administrācijas darbiniekus novadam.

– Shēmā iezīmēsim, ka pagastu un pilsētas administrācijā ir sociālais darbinieks, kā tas arī ir paredzēts. Sociālo darbinieku diskusijā bija redzama vēlme strādāt kopā, tāpēc Labklājības pārvaldes struktūra ir vienīgā, kas izstrādāta detalizēti. Nav domāts, ka pagastu iedzīvotāji sociālos pakalpojumus saņems Tukumā.

Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs:

– Vienu neesam sapratuši – ne jau darbinieka atrašanās pakalpojumu centrā nodrošinās pakalpojuma kvalitāti. Pašam pakalpojumam jābūt pieejam. Tagad sanāk, ka katrā situācijā ir cita pārvaldes shēma.

– Lauku cilvēkiem, kas vienmēr pakalpojumus saņēmuši uz vietas, ir bažas, vai turpmāk tos saņems. Tāpēc pārejai uz vienotu sistēmu jānotiek pamazām, nevis jāgriež, kā ar nazi. Pagasta un pilsētas dzīvesveids ir atšķirīgs; lauku ļaudīm jāsaprot jūsu bažas, bet jums savukārt – jāsaprot viņējās.

Tukuma domes deputāts, uzņēmējs Maksis Rozenbergs:

– Var saprast pagastus, bet mēs vēlamies izveidot stabilu kodolu, kuru apaudzēt, ja tā var teikt, ar ribām. Tagad šķiet, ka ribas cenšas pieaudzēt pie mugurkaula.

– Bet jūs neviens neveidojaties no jauna. No pagasta viedokļa – ja kaut ko nocērt, nav cerību, ka to izdosies ataudzēt. Nekas jau nerodas tukšā vietā.

J. Šulcs:

– Bet tā būs viena pašvaldība.

– Bet tagad tā nav viena pašvaldība, bet 11. Ir jomas, kurās ir ļoti spēcīgi, zinoši darbinieki, kas zina, ko var padarīt. Tāpēc jāmeklē iespējas vienoties, uzticēties. Pilsētai jāsaprot, ka pagasti ir patstāvīgi. Jā, viņu budžets nav tik liels, bet arī vajadzības ir mazākas. Un pašvaldības ir atspērušās, iegulda naudu attīstībā, nevis tikai ikdienas uzturēšanā. Protams, viņi bažījas, vai lielais veidojums redzēs katru šo teritoriju.

Modris Liepiņš, domes deputāts:

– Ja uzliekam uz papīra plusus un mīnusus, tad redzam gandrīz tikai mīnusus. Vai ir kādi plusi?

– Plusi ir tās jomas, kurās pašvaldības var kopā strādāt, taču to nav daudz, jo nav skaidra finansējuma. Godīgi runājot, neredzam 11 pašvaldības vienā novadā Tukumā. Iespējams, optimālākais risinājums būtu, ja pilsēta pievienotu vienu vai divus pagastus, piemēram, Tumi un Degoli, bet ne visus 10.