20. aprīļa priekšpusdienā Tukuma kultūras namā tika atšķirta kāda vēstures lappuse – sveikt Tēvijas kara veterānus bija ieradušies gan pašvaldības pārstāvji, gan Krievijas federācijas Latvijā vēstnieka trešais sekretārs Dmitrijs Bogdanovs.
Tukuma 3. vidusskolas skolēni iepriecināja sirmgalvjus ar koncertu, bet vēstniecības sekretārs pasniedza Krievijas valdības apbalvojumu – medaļu par godu 65. uzvaras gadadienai; no Tukuma pašvaldības katram veterānam tika pa trim asinssārtām neļķēm.
D. Bogdanovs pastāstīja, ka medaļas piešķir pēc īpaša prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojuma – martā tās dalītas Rīgā, Maskavas namā, bet aprīlī katram vēstniecības diplomātam uzticēts noteikts Latvijas rajons. Tukumā pavisam izsniegtas 30 medaļas, taču plānots braukt arī pie veterāniem Engurē, Ragaciemā, Lapmežciemā, Džūkstē, Kandavā un Smārdē.
– Brauksim, lai medaļas atrastu savus varoņus, – tā D. Bogdanovs. Viņš atgādināja, ka vēstniecība kara veterāniem sniedz arī materiālo atbalstu – reizi gadā 100 dolāru apmērā. Tiem, kas par šo iespēju nav informēti, jāuzraksta vēstule vēstniekam, kurai jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina, ka cilvēks ir Tēvijas kara veterāns; vēstniecības darbinieki sazināsies un jautājumu atrisinās. Jāpiebilst – vēstniecības pārstāvji arī čakli dalīja Georgija lentītes, kas simbolizējot uzvaru pār nacistisko režīmu, bet Latvijā vairāk tiek uztverta par krievvalodīgo kopienas zīmi.
Ai kā nokavēju! Gribēju pac savām acīm redzēt un dzirdēt, kā veterāni saņemot medaļas saka – Paldies!
Skolā vēstures stunda. Učiks prasa Pēterītim: "Kas bija tavs vectēvs kara laikā?"
Pēterītis: "Tankists! Man mājās bilde ar viņu un biedriem uz tanka!"
Učiks: "Tas labi, tas labi! Anniņ, kas bija tavējais?"
Anniņa:"Lidotājs! Man mājās vēl lidotāja cepure stāv!"
Učiks: "Labi! Jānīt, kas bija tavs vectēvs?"
Jānīts kasa galvu: "Es īsti nezinu, bet man liekas, ka viņš bija elektriķis! Man mājas stāv vectēva ķivere ar diviem zibeņiem!"
Pēc kara skolotāja jautā:
– Ko jūs labu darījāt kara laikā?
Pēterīts:
– Es skaitīju vilcienus, tankus un tad pateicu mūsējiem.
Anniņa:
– Es ar civillietām noņēmos.
Skolotāja:
– Voldemār , bet ko tu darīji?
Voldemārs:
– Es Mūsējiem lādiņus padevu!
Skolotāja:
– Ko tad viņi teica?
Voldemārs:
– Gut, Voldemar, Gut!