Jau rakstījām par pārgalvīgo pusaudžu nedarbu sekām, kas bija vērojamas Skolas kalnā. 7. aprīļa pievakarē devāmies lūkot, kāda ir situācija un kas pasākts, lai kalnu sakārtotu. Kalna pakājē rosījās trīs puiši: viens strādāja ar grābekli, bet divi porolona atgriezumus kailām rokām lasīja maisos. Laiks bija drēgns un mitrs, tā ka nekāda izprieca šoreiz tā vis pusaudžiem nebija. Darāmā bija gana daudz, jo līdz trešdienai pašu radītās nekārtības jānovērš – tāda ir vienošanās ar policiju. Pretējā gadījumā – vainīgo zēnu vecākiem tiks piemērots administratīvais sods, kas nav nekāds niecīgais.
Sarunā ar sastaptajiem nebēdņiem uzzinājām, ka pagājušajā gadā, kad uzsnidzis sniegs, pa Skolas kalnu puiši laidušies lejā uz nolietota matrača, bet šogad kāds no viņiem bija nolūkojis pie šūšanas firmas «Sakta» filiāles novietotos maisus ar porolona atgriezumiem – uz tiem pēcpusei būtu mīkstāk un tīkamāk nekā uz parasta polietilēna plēves gabala jeb puiku valodā tā sauktajiem čukiņiem. Taču maisi, vairākkārt nobraucienos izmantoti, drīz vien pārplīsa un baltie porolona atgriezumi izbira, sajaucās ar sniegu un nebija lāga samanāmi, tālab pusaudžu pastrādātie nedarbi uzskatāmi atklājās tikai pēc sniega nokušanas.
Tad pie darba ķērās pašvaldības policijas un valsts policijas darbinieki un noskaidroja vainīgos. Atklājās, ka tie, kas ziemas prieku baudīšanai Skolas kalnā nolēma "aizņemties" un nobraucienos izmantot šūšanas atgriezumu maisus, bija septiņi pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem.
Jautāti, kālab nevienam neienāca prātā doma par pārgalvīgās rīcības sekām, viens no zēniem atbildēja, ka nebija jau domāts, ka viss tā sanāks, jo tajā momentā visus bija pārņēmusi karsta vēlēšanās – izbaudīt ziemas priekus. "Paši esam vainīgi, pašiem arī viss jāsavāc," atzina lielākais no sastaptajiem pusaudžiem. Nākamās dienas pievakarē posta darbu sekas Skolas kalnā jau bija novērstas.
Neapšaubāmi, pusaudžiem draugu kompānijā pārgalvīgu ideju netrūkst, bet šie puiši vienprātīgi atzina, ka šādus posta darbus vairs nedarīšot. Par nodarītajiem pārkāpumiem agri vai vēlu pašiem vien jāatbild. Domājams, ka šis iedarbīgais soda mērs liks aizdomāties ne tikai šiem septiņiem pusaudžiem, bet arī citiem…
Kā viņus īsti piespieda to savākt?
Jā kas piespieda, te ož pēc vardarbības?
Un pareizi ir , lai vāc kopā savu šmuci. galu galā ziepes vārīt prot, bet par sekām nedomā .
Domāju ka pie vainas ir tarzāns.
Ir ir tas točna ir mūsu Tarzāns!
Lasot rakstu ir skaidrs, ka bija piedāvājums pašiem savākt mēslus vai arī sencīšu maks cietīs. Vidusmēra pusaudzis fiksi aprēķina, ka ja cietīs sencīšu maks, tad dāsnās mērķdotācijas vairs neiegūt. Labāk (izdevīgāk) savākt mēslus nekā iedzīvoties naidā ar senču maku. Grūtākām galvām: sīkajiem liek izvēlēties – nesavākt šmuci un palikt bez senču piķa vai savākt šmuci un senči vēl galviņu paglaudīs un nopirks limonādi un bulciņas pēc talkas ‘nogurušajiem’ darboņiem. Easy as that. Prieks, ka sīkie gana fiksi saprata.