2. februārī Pūres kultūras ļaudis – 250 pašdarbnieki – ballējās, iejutušies pasaku varoņu lomās. Kultūras nams bija pārpilns pasaku varoņu un cilvēku, kuriem nedēļas nogales vējš atnes prieku. Pēc lustīgās balles pa kripatiņai pasakas aiznesa līdzi uz mājām. Un nu visa Pūre ir pasakā iekšā, bet cilvēku prātos – jau ziedoši dārzi un magoņlauks.
Ceturto gadu pēc kārtas februāra sākumā viņi sanāk kopā. Ir gada tumšais laiks. Sveces iededz vien tāpēc, ka Sveču dienas tuvums, bet gaismas un siltuma pūreniekos pašos gana. Rūķis Jānis priekštelpā kurina krāsni. Žāvē septiņu rūķīšu zābaciņus, zeķītes. Rūķi tālus ceļus staigājuši, dārzos dubļus izbriduši, lai katram augļu kociņam pieskartos. Tiem vajag spēka un sajūtas, ka ne tikai cilvēki, bet arī rūķi ir draugi.
2. februārī visi septiņi rūķi kultūras nama zālē ļaudis jautrināja. Viens no viņiem uz skatuves čučēja saldā miedziņā un cēlās tikai tad, kad jautrība cita augstāko vilni.
Bija ieradies arī mūks no "jaunizceptā" Jaunpils novada, cienāja pūreniekus ar padzērienu no lielās pudeles un visvisādi mulsināja: "Jūs esat superīgi! Jaunpils pils madāma ar lielāko prieku jūs visus gaida ciemos – laiku laikos palikt Jaunpilī." Bet pūrenieki nav vakarējie. Viņiem Pūrē ir daudz labāka dzīve.
Pasaku novakaru atklāja pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Volfs. Viņš nu arī ir pierakstīts vienā pašdarbības pulciņā (kapelā); sacīja – piecpadsmitajā, bet patiesībā jau visos – jo par visiem pagastvecim jātur rūpe. Volfs kopā ar muzikantiem nodziedāja pāris kičīgas dziesmas. Reizē raudiens nāca un kājas cilājās. Un tad katrs pašdarbības kolektīvs izrādīja kādu pasaku – visas labu labās. Pasakās izrādījās 210 pašdarbnieki kopā ar bērniem, kas jau reizē ar mātes pienu iesūkuši mākslas mīlestību. A kur viņiem likties?! Pagastā dzīvo pusotra tūkstoša ļaužu. Un kad tie divi simti mājās vingrina dejas soli, meldiņu, pūš tāss taurē, kur tad mājiniekiem dēties?! Gribi vai negribi, dienās kļūsti pašdarbnieks un vēl kāds.
Kultūras nama direktore Inese Vīnšteine pa kluso pastāstīja, ka dzimušas vēl dažas pašdarbnieku kopas: jauniešu popgrupa, radošo interešu klubiņš.
Pūreniekiem ir sava «Pūrlāde». Tās vārdā nosaukta folkloras kopa, kuras dalībnieki svēti nosolījās neturēt Sveču dienā aizdegto sveci zem pūra, bet stāstīt un rādīt tautām, cik pūrenieki bagāti – bagāti ar ļaudīm, tradīcijām, kopā būšanas prieku.
Vai Tik tas nav zemeņu un visu citu augļu un ogu spēks, kas liek pūreniekiem tik radoši atpūsties.