Pašai savas klavieres!

Tukumniece Evija Dreijere, kopā ar māmiņu atverot durvis redakcijas Rūķiem un vīriem, kas nesa smagu jo smagu dāvanu, ar grūtībām valdīja prieka un saviļņojuma asaras – klavieres, nu arī viņai būs pašai savas klavieres! Bet sākās viss ar Ainas Rūdas zvanu redakcijai: "Rūķi? Mūsu ģimene gribētu dāvināt kādam mūziku mīlošam un mācīties gribošam bērnam klavieres. Vai jūs nepalīdzētu tādu bērniņu sameklēt?"

Instruments nopelnīts godam

Protams, ka Rūķi to var, īpaši, ja viņiem ir tādi palīgi kā Mūzikas skolas pedagogi. Kā pastāstīja skolas direktore Ligita Zemniece, skolotāji veikuši aptauju un pat noticis tāds kā neoficiāls konkurss, kurā par uzvarētāju vienbalsīgi atzīta Evija Dreijere.

– Izvērtējot mūsu audzēkņu vajadzības un pašu uzņēmību, izšķīrāmies par labu skolotājas Ingūnas Lasmanes audzēknei Evijai. Meitene mācās Mūzikas skolas Klavierspēles nodaļas 3. klasē un ir ļoti uzcītīga, mūziku mīloša. Teju ik vakaru Evija nāk uz Mūzikas skolu, lai vingrinātos, turklāt viņa to darīja arī visu vasaru. Vismaz pagaidām Evija muzicē ar acīmredzamu prieku un aizrautību, viņa izpilda arī savu mūziku un sagatavo skaņdarbus ārpus skolotājas uzdotās programmas. Savu instrumentu meitene noteikti ir nopelnījusi godam, – stāstīja L. Zemniece.

Lai kļūtu par īstu kultūras cilvēku

Ierodoties pie A. Rūdas Jauntukuma dzīvoklī, uzzinājām, ka klavieres savulaik spēlējuši visi trīs viņas bērni – gan vecākais dēls Ritvars, gan meita Aira, gan jaunākais – Ģirts, tās spēlējusi arī mazmeita Henriete. Dārgo un savulaik tik loloto instrumentu kādreizējai Tukuma policijas pārvaldes izmeklētājai izdevies nopirkt laikā, kad vēl strādājusi toreizējā Patērētāju biedrībā par kadru daļas priekšnieci. Padomju laikā par labu darbu un dažādu plānu izpildi maksātas prēmijas, un viena no tām ieguldīta bērnu izglītībā.

– Ritvaram gan spēlēšana apnika ātri, bet Airai ir mūziķes izglītība, viņa dziedājusi arī Radio korī, tagad gan no šīs profesijas viņa aizgājusi. Bet Ģirts ir jurists, un esmu lepna par to, ka arī mazmeita būs juriste, turklāt nu jau trešajā paaudzē. Par mūziku gribu teikt, lūk, ko: kaut arī cilvēkbērns nākotnē nekļūst par profesionālu mūziķi, saskare ar mūziku, mākslu un muzikālā izglītība viņam palīdz kļūt par īstas kultūras cilvēku. Tā ir neatsverama vispārējās izglītības apguvē un cilvēka izaugsmē. Tāpēc ar prieku dāvinu klavieres kādam mācīties gribošam un mūziku mīlošam bērna. Lai viņam veicas! Lai mūzika dara prieku viņam pašam un arī citiem cilvēkiem! – sacīja A. Rūda.

Prieks, ka citiem arī ir prieks

Ir dāvana, arī tās īpašnieks noskaidrots. Un tad Rūķiem sākās grūtākais darbs – bija jāatrod atbilstošs transporta līdzeklis, ar kuru instrumentu pārvest no Jauntukuma uz pilsētas centru, jāatrod vismaz četri stipri vīri, kas klavieres, izlavierējot daudzdzīvokļu māju istabu, gaiteņu un kāpņu telpu šaurībā, nonestu no otrā stāva un atkal uznestu citas mājas otrajā stāvā. Ticiet, tas nebija viegli. Tāpēc Rūķi un arī Evija ir ļoti ļoti pateicīga gan Rūdas kundzei, gan uzņēmumam «Dekšņi» par transportu, gan šoferītim Agrim Sietiņam un klavieru nesējiem Mārim Stepenam, Jurim Melderim, Normundam Lipskim un Jurim Penezim.

Un mums, Rūķiem, arī ir prieks, ka citiem ir prieks un ka šī gada akcija «Gaišu prieku katram!» noslēdzas ar tik mīļu un skanīgu prieku.