Pasaules pārtikas krājumi strauji sarukuši un pietiek tikai 40 dienām, bet pārtikas cenas divu gadu laikā ir gandrīz dubultojušās. Lai gan nesen atkal tika konstatēts neliels cenu kritums, eksperti uzskata, ka tās arī turpmāk būs nedaudz lielākas nekā iepriekš. Eiropas Savienība cenšas labot situāciju, gan pašmājās, gan pasaulē, taču uzdevums ir piņķerīgs un nebūs atrisināms dažu mēnešu laikā. Tā liecina raksts Eiropas Parlamenta mājas lapā internetā.
Pasaules pārtikas krājumi ir kritiski mazi, norādīts 8. decembrī Lauksaimniecības komitejā pieņemtajā ziņojumā par Kopējo lauksaimniecības politiku un globālo nodrošinātību ar pārtiku. Pēc Otrā pasaules kara pārtikas krājumi bija nodrošināti vienam gadam, līdz 2003. gadam – 133 dienām, bet 2008. gadā – tikai 40 dienām.
"Pasaulei patlaban ir mazāk pārtikas krājumu nekā jelkad," brīdina ziņojuma autore Meireda Makginesa (Eiropas Tautas partijas grupa, Īrija). "Tā ir ļoti slikta politika, jo mēs nevaram paredzēt negaidītus pagriezienus dabā vai ārkārtas gadījumus."
Luiss Manuels Kapolass Santoss, kas sagatavojis vairākus ziņojumus par ES lauksaimniecības politikas "veselības pārbaudi", paskaidro, ka krājumi strauji samazinājušies pēdējo mēnešu laikā – vainīga bijusi "tirgu nestabilitāte un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi zināmos graudu audzētāju reģionos".
Kavēklis – vides aizsardzība
"Manuprāt, pašreizējā politika neļauj Eiropā ražot vairāk pārtikas," saka Meireda Makginesa, piebilstot, ka pārtikas ražošanu kavē, piemēram, vides aizsardzības likumi.
"Ierosinātajiem ES tiesību aktiem (piemēram, par augu aizsardzības produktiem) var būt dramatiska ietekme, samazinot lauksaimniekiem pieejamo instrumentu klāstu ražas maksimizēšanai," uzsvērts viņas sagatavotajā ziņojuma projektā. Tie "var izraisīt dramatisku ES zemnieku saimniecību produkcijas samazināšanos, īpaši graudu sektorā".
Palīdzība vājākajiem
No 2006. gada septembra līdz 2008. gada februārim pasaules lauksaimniecības pārtikas preču cenas pieaugušas par vairāk nekā 80%. Ja jau pirms 2006. gada cenu lēciena vairāk nekā 860 miljoni cilvēku visā pasaulē cieta no hroniska bada, tad tagad hroniska bada un trūkuma cietēju skaits kļuvis vēl par 100 miljoniem lielāks.
ES kopā ar tās dalībvalstīm ir lielākais attīstības palīdzības sniedzējs pasaulē (60% no palīdzības kopapjoma). Lauksaimniecībai un lauku attīstībai piešķirtās attīstības palīdzības apjoms, kas bija 17% 1980. gadā, tomēr 2006. gadā bija sarucis līdz tikai 3%. Pagājušajā mēnesī Eiropas Parlaments un ES Padome nesen vienojās par palīdzību pārtikas krīzes skarto jaunattīstības valstu lauksaimniekiem viena miljarda eiro apmērā – galvenokārt sēklu un mēslojuma iegādei.
Meireda Makginesa uzskata, ka palīdzībai bija jānāk ātrāk: "Ja jaunattīstības pasaule un dažas Āfrikas valstis būtu sapratušas, ka naudu dažādos vietējos projektos vajadzēja ieguldīt pēdējos 20 gadus, tad mēs tagad neteiktu: "Lieliski, mēs iedevām vienu miljardu!"."
Vairāk mikrokredītu, labākus likumus
Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība pēc vairāk vidēja un ilgtermiņa darbībām lauksaimniecības un pārtikas ražošanas attīstīšanai jaunattīstības valstīs, īpaši Āfrikā. Vairākums pasaules trūcīgo cilvēku dzīvo nomaļos reģionos, kas ir ļoti atkarīgi no lauksaimniecības produkcijas.
Ziņojumā arī norādīts, ka nopietns šķērslis palielinātai lauksaimniecības produkcijai jaunattīstības valstīs ir tas, ka mazajiem lauksaimniekiem nav nodrošināta pietiekama pieeja aizdevumiem un mikrokredītiem, lai ieguldītu līdzekļus sēklu, mēslošanas līdzekļu un apūdeņošanas mehānismu uzlabošanā.
"Eiropa var ietekmēt pasaules reglamentāciju caur Pasaules tirdzniecības organizāciju vai divpusējiem nolīgumiem ar zināmām valstīm vai reģioniem," norāda Luiss Manuels Kapolass Santoss.