Partijas «Daugava – Latvijai» deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

Reģistrēta 2000. gada 17. jūlijā, taču agrāk bijuši citi nosaukumi, piemēram, līdz 2010. gada 15. jūlijam tā bija Tēvzemes nacionālo spēku savienība (vadītājs Mārtiņš Draudiņš), līdz 2008. gada 24. maijam – «Tēvzemes savienība», kas savukārt izveidota 2004. gada 17. janvārī uz partijas «Tautas mantojums» bāzes. Vismaz «Tēvzemes savienība» savulaik pozicionēta kā kreisi nacionālistiska politiska organizācija. Partijas populārākā persona varētu būt «Daugava – Latvijai» valdes loceklis Imants Burvis (startē Vidzemē), kurš bija 7. Saeimas deputāts (ievēlēts no LSDSP, bet patriekts pēc apsūdzības ziedotās naudas iztērēšanā personīgām vajadzībām); viņš aktīvi raksta viedokļus dažādos medijos.

Startējusi Eiropas parlamenta vēlēšanās (2004) SDS sarakstā, kā arī 9. Saeimas vēlēšanās, bet rezultāti bijuši visnotaļ vāji.

Kopā ar citām organizācijām no 2010. gada 26. janvāra vāc parakstus par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam; projekts ļautu radīt enerģētikas un ūdens transporta sistēmu, izmantojot Daugavu. Projekts savulaik bija iecerēts, bet Satiksmes ministrija tam pielikusi punktu vēl pirms izpētes par valsts vai Eiropas līdzekļiem.

Mediji neko citu par šo partiju tikpat kā neraksta, bet pašu mājaslapa ir tik slikta, ka tajā nevar atrast ne dibināšanas gadu, ne biedru sarakstu, ne vadītāja vārdu, ne kandidātu biogrāfijas – atkal tikai stāstus par likteņupi Daugavu.

Partijas kandidāts Igors Boldāns (šoreiz startē Latgalē) bija atzīts par vainīgu pēc iepriekšējām vēlēšanām, kad kopā ar savu tēvu Juri Boldānu Kubuļu pagastā organizēja vēlēšanu rezultātu viltošanu un, izmantodams savu bijušo darba vietu policijā, piegādāja viltojumiem nepieciešamos personu datus. Tēvs toreiz tika notiesāts.

Kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Didzis Ozols (1988), neprecējies, latvietis, dzīvo Rīgā, vidējā izglītība (Rīgas jūrskolas filiāle Salacgrīvā, 2007, kuģu vadītājs), a/s «Ūdens enerģētika un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa» menedžeris, «Izglītības portāls .lv» menedžeris; nomā dzīvokli Rīgā; vērtspapīri: a/s «Ūdens enerģētika un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa» akcijas, 5 lati (5 gab.).

Kādā medijā nosaukts par "visai nenopietnu piedāvājumu", jo beidzis tikai jūrskolu, ir menedžeris abstraktā projektā un īpašnieks tikai piecām akcijām. Šī akciju sabiedrība dibināta 2009. gada 23. martā ar 700 000 latu lielu pamatkapitālu (jau jūlijā tas bijis 2 miljoni), kontrolpaketes turētāja ir «Jaunais Zīda ceļš» (biedrība dibināta 2006. gada 19. decembrī, valdes priekšsēdētājs ir Jānis Štamers), bet mazie akcionāri 2009. gada 23. septembrī apvienojušies biedrībā «Arha».

2. Sarmīte Feierabenda (1965), šķīrusies, latviete, dzīvo Jūrmalā, vidējā izglītība (Rīgas kooperatīvais tehnikums, 1986, tirdzniecības organizēšana un vadīšana), SIA «Nomeda» pārdevēja; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav.

3. Māris Mežapuķe (1964), dzīvo Jūrmalā, vidējā izglītība (Rīgas celtniecības tehnikums 2006, sertifikāts par tiesībām mācīt interešu izglītības programmās; 19. profesionāli tehniskā skola, 1982, elektriķis Rīgas 8. tehniskā skola, 1984, radioaparatūras kontrolieris; Rīgas celtniecības tehnikums, 1989, celtnieks tehniķis), Majoru kultūras nama izstāžu zāles vadītājs, biedrības «Vecās tehnikas klubs» valdes priekšsēdētājs; pieder [Pontiac] Parisienne (1985), Cadillac (1983), v/a GAZ (1953, 1965, 1962, 1962, 1958, 1965, 1970, 1945, 1967, 1958, 1967, 1986), MG Midget (1976), Lincoln (1947), Chevrolet (1977), VAZ (1984, 1987, 1983, 1971, 1982, 1972, 1973, 1982), VW (1971), Opel (1966, 1938, 1985), Fiat (1978, 1978), Moskvič (1962, 1987, 1988, 1962, 1988, 1973, 1983, 1963, 1970, 1965, 1959, 1964, 1958), ZAZ (1971, 1974, 1979, 1963), LUAZ (1991), kravas furgons RAF (1968), v/a Humber (1958), M72 (1952), Pontiac (1972), kravas piekabe (1991, 1977), v/a IŽ (1992), piekabe laivu vedējs (1994, 1995), Dodge (1927), Mitsubishi (1993), v/a RAF (1972), mopēds RMR (1990, 1964, 1958, 1957, 1973, 1961, 1973, 1968), mopēds LMZ (1975, 1965, 1958), mopēds Jawa (1959, 1961, 1958), mopēds PGO (1992), mopēds Peugeot (1988), mopēds Stadion (1960, 1960, 1960), kuteris Invader (1988), traktors (1979), piekabe auto vedējs (1985), kravas transporta autovedējs (1985, 1991), motocikls solo (1963, 1937, 1960, 1963, 1965, 1954, 1951, 1959, 1950, 1951, 1956, 1949, 1976, 1962, 1975, 1953, 1975, 1962), motocikls solo Jawa (1968), motocikls ar blakusvāģi (1967).

Pirms 2001. gada pašvaldības vēlēšanām bijis vien sabiedriskās organizācijas direktors; vēlēšanās startējis no PCTVL saraksta, Jūrmalas domē nav iekļuvis, taču tā paša gada decembrī stājies mirušā deputāta L. Aleksejeva vietā. 2003. gadā naktī uz 12. aprīli kafejnīcas apmeklējuma laikā piekāvis kādu sievieti, bet pēc tam panācis mierizlīgumu. Mediji raksta, ka četras reizes pieķerts pie stūres reibumā, saņēmis administratīvo arestu, naudassodus, viņam atņemta autovadītāja apliecība, 2006. gadā par šo noziegumu izslēgts no Tautas saskaņas partijas domes. 2006. gadā braucis ar nederīgu autovadītāja apliecību un pieķerts taisnojies, ka braucot kopš 15 gadu vecuma, pirmais no latviešiem izbraucis Sahāras tuksnesi un tātad simts grami viņam braukt netraucē. Reiz pirms pašvaldību vēlēšanām (2005) ļaužu pilnā Dzintaru pludmalē braukājis ar ekskluzīvu bruņumašīnu. 2005. gadā ievēlēts Jūrmalas domē no Tautas saskaņas partijas (ietilpa PCTVL, bet vēlāk atšķēlās un pievienojās Saskaņas centram). 2005. gada martā bijis to deputātu vidū, kuri atbalstīja detālplānojuma apstiprināšanu toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera zemes gabalam jūras krastā Pumpuros, kas pieļauj būvniecību kāpu aizsargjoslā. Pieminēts pirmās Jūrmalgeitas laikā slavenajās telefonsarunās. 2006. gadā Jūrmalas dome mainīja statusu ēkai "labā Jūrmalas rajonā", ko nomā Māra Mežapuķes vadītā biedrība «Vecais tehnikas klubs MG»; ēka kļuva par nedzīvojamo fondu, tātad bija iespējams to privatizēt. 2006. gada septembrī bija viens no septiņiem, kas izteica neuzticību toreizējai domes priekšsēdētājai Inesei Aizstrautai. 2008. gada janvārī mediji ziņoja, ka Mežapuķe bijis viens no trim, kuri pēc miljonu vērtā īpašuma Jūras ielā 3 pārdošanas izsolē kopā saņēma 48 651 latu; tā bija atlīdzība par darbu izsoles rīkošanā. 2009. gada martā rosinājis domi par 6 000 latiem iegādāties retro automobili Citroen D-19, lai papildinātu ekspozīciju kultūras namā, kur pats Mežapuķe strādā; priekšlikums noraidīts taupības nolūkos. 2009. gadā pašvaldības vēlēšanās startēja no Saskaņas centra saraksta; tolaik vadījis arī pulciņu Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldē; tautas kalpa godā nav ticis un pēc vēlēšanām kopā ar citiem neveiksmīgi apstrīdējis apstiprinātos rezultātus. Kādā vietnē internetā lasāms, ka viņam ir 56 vieglie automobiļi, 20 motocikli, 19 mopēdi, 2 kravas piekabes, piekabe auto vedējs, divi kravas vedēji, kuteris, divas laivu piekabes un traktors. Viņš 2008. gadā (tobrīd Jūrmalas domes deputāts!) bijis šoferis aktrises Vijas Artmanes bērēs, zārku vezdams veca GAZ kravas kastē, taču tobrīd autovadītāja tiesības pēc nodzeršanas nebija atjaunojis.
4. Māris Usāns (1972), dzīvo Engures novadā, vidējā izglītība (Rīgas dzelzceļnieku arodvidusskola, 1990, metālvirpotājs; Policijas departamenta mācību centrs, 1993, policijas kārtībnieks), a/s «Pasažieru vilciens» elektrovilciena mašīnista palīgs; pieder vieglā automašīna (1998).

5. Paulis Siliņš (1944), latvietis, dzīvo Krustpils novadā, vidējā izglītība (Tulas ieroču skola, 1964, ieroču meistars), SIA «Aiga un partneri» kontrolieris, SIA «Luvekos» valdes loceklis, partijas «Daugava – Latvija» valdes loceklis; pieder Opel Ascona (1982), Volvo S80 (1999); kapitāla daļas: SIA «Luvekos» 2 000 lati (10 gab.). 2006. gadā startējis 9. Saeimas vēlēšanās; toreiz bija SIA «Darts gard» darbinieks, piederēja Opel Ascona (1982). Vienīgā SIA «Luvekos», par kuru atrodama informācija, ir 1994. gada 5. jūlijā reģistrēts uzņēmums, kam darbības veidos paredzēta bāru darbība un pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība.

6. Raimonds Teivāns (1955), precējies latvietis, dzīvo Ķekavas novadā, vidējā izglītība (Kokneses vidusskola, 1973), SIA «Jelgavas ielas nams» pārvaldnieks; pieder māja Ķekavas novadā; parādsaistības: 530 000 lati; aizdevis 260 000 latus. Pret kādu R. Teivānu 2009. gada 27. maijā ierosināta maksātnespēja, process izbeigts tā paša gada 27. augustā. SIA «Jelgavas ielas nams» reģistrēta 2007. gada 2. februārī Ķekavas novada Baložos, nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un ekspluatācijas pakalpojumiem.

7. Anita Kalniņa (1963), šķīrusies, latviete, dzīvo Dobeles novadā, vidējā izglītība (Lauksaimniecības ministrijas Paula Lejiņa sovhoztehnikums, 1982, agronome; Rīgas kooperatīvais tehnikums, 1987, tirdzniecības plānošana); SIA «Skrīveru saldumi» tirdzniecības konsultante; pieder dzīvoklis Dobeles novadā; pieder Mitsubishi (1995).

8. Aldis Ermansons (1965), precējies latvietis, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (Rīgas Politehniskais institūts, 1991, inženieris celtnieks), SIA «Stats» valdes loceklis; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav; kapitāla daļas: SIA «Forburga» 100 lati (5 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 1 000 lati.

2007. līdz 2009. gadā norādīts kā SIA «Stats» valdes priekšsēdētājs. «Stats» grupas attīstība aizsākās 1993. gada 22. septembrī, patlaban tajā ietilpst seši uzņēmumi, darbības virzienos ietilpst investīciju ieguldīšana biznesa projektos, nekustamo īpašumu projektu attīstība un apsaimniekošanas pakalpojumi, arhitektūras risinājumi, būvniecības projektu vadīšana un realizācija, būvtehnikas iznomāšana. 2006. gadā mediji rakstīja par Juglas universālveikalu, kas izdedzis vēl laikā, kad piederējis «Parex» bankai, un ko iecienījuši "deklasēti elementi"; tad objektu nopirka SIA «Būvuzņēmums Stats» (pirms tam SIA «Stats»), bet pašvaldības mudinājumi īpašumu sakārtot palikuši bez rezultāta; Ermansons toreiz taisnojies, ka valdē esot tikai dažus mēnešus un neko nezinot; par ēkas projektēšanu esot atbildīga SIA «Forburga» (abiem SIA bijusi viena un tā pati juridiskā adrese un tālruņa numurs!). 2009. gadā mediji rakstīja, ka pret «Būvuzņēmumu Stats» ierosināta maksātnespējas lieta, 2007. gads noslēgts ar 1.5 miljonu latu zaudējumiem, savukārt A. Ermansons taisnojās, ka uzņēmums vēl spēj darboties; viņam tolaik piederēja 5% «Stats invest» akciju, savukārt «Būvuzņēmums» pilnībā pieder SIA «Stats invest». Vēl mediji rakstīja, ka uz 1. jūliju «Būvuzņēmumam Stats» bija 462 240 latu nodokļu parāds. Vēlāk uzņēmumam tika noteikta tiesiskā aizsardzība uz pusotru gadu. SIA «Forburga» reģistrēta 2001. gada 9. oktobrī; 2010. gada 13. jūlijā pret to ierosināta maksātnespējas lieta, 4. augustā noteikta tiesiskā aizsardzība. Tajā pašā laikā mediji raksta arī par veiksmīgi uzbūvētiem objektiem.

9. Edijs Čistovs (1979), precējies latvietis, dzīvo Lielvārdes novadā, vidējā izglītība (Jēkabpils Agrobiznesa koledža, 1999, vidējā speciālā – jurista palīgs), SIA «Wurth» tirdzniecības pārstāvis; pieder dzīvoklis Lielvārdes novadā; parādsaistības: 40 000 eiro.

10. Sergejs Popovs (1945), precējies krievs, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (Rīgas civilās aviācijas inženieru institūts, 1968, inženieris mehāniķis), pensionārs, vasarnīcu īpašnieku kooperatīva «Priedaines mežmala» valdes priekšsēdētājs; pieder vieglā automašīna (1996).

11. Andis Raudiņš (1958), precējies latvietis, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (LU, 1989, jurists; LU, 1996, tiesību maģistrs), zvērināts advokāts; pieder dzīvoklis Rīgā; pieder Lexus (2006); parādsaistības: 100 000 eiro; aizdevis 20 000 latus; skaidras naudas uzkrājumi: 10 000 lati.

1997. gadā bijis RAF administratoru pārstāvis. 2003. gadā bija advokāts vienam no apsūdzētajiem skandalozajā lietā par žurnālista Gundara Matīsa noslepkavošanu Liepājā. 2008. gadā bijis Kultūras ministrijas advokāts lietā pret privātpersonām, kad tā strīdējās par Rīgas cirka ēkas īpašuma tiesībām; ministrija uzskatīja, ka ēkas jādabū valsts īpašumā, jo privātīpašnieki cirku var likvidēt. 2009. gada 30. jūlijā iestājies tikko dibinātajā Advokātu atbalsta biedrībā.

12. Jānis Dzelzkalējs (1941), precējies latvietis, dzīvo Rīgā, vidējā izglītība (Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikums, 1969, autotransporta ekspluatācijas un remonta mehāniķis), strādā zemnieku saimniecībā; pieder dzīvoklis Rīgā; pieder traktors Belarus ar piekabes inventāru (2002); aizdevis 12 000 latus; vērtspapīri: a/s «Rīgas piena kombināts» akcijas 1 500 latu vērtībā (30 gab.). Baldonē ienācējs no bijušā Katlakalna pagasta. Bijis Latvijas Zemnieku centrālbiedrības priekšsēdētāja vietnieks. 2004. gadā realizējis projektu par SAPARD naudu (1 293 lati no ES, 431 lati no valsts, apakšprogramma «Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana»). 2005. gadā no LSDSP saraksta startējis Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes vēlēšanās; toreiz bija z/s «Cirtas» pārvaldnieks. Saimniecība reģistrēta 1995. gada 11. janvārī, nodarbojas ar piena lopkopību. 2006. gadā mediji rakstīja, ka Baldones saimniecībā «Cirtas» tuvāko gadu laikā plānots par Eiropas naudu uzstādīt biogāzes iekārtu, kurā elektrību iegūs, dedzinot lopu mēslus, atkritumus un zaļo masu; saimniecībā audzēja cūkas un govis. Starp citu, drīz vien tika paziņots, ka biogāzes iekārtām Eiropas naudas nebūs. 2008. gadā medijiem stāstījis, ka ņēmis kredītu piena dzesētāju iegādei, taču nācies atteikties no govju fermas celtniecības (jo uz viņa zemes plānots būvēt maģistrālos ceļus) un nu nav zināms, kā atdot naudu bankai. 2010. gadā piedalījās Zemnieku saeimas kongresā, manīts arī dažādās zemnieku akcijās. Aktīvs blogu un komentāru rakstītājs, nereti medijos manīts kopā ar kristīgo demokrātu kandidātu Aivaru Punku.

13. Aigars Zariņš (1968), precējies, latvietis, dzīvo Rīgā, vidējā izglītība (15. arodskola, 1986, elektromontieris), SIA «Feniks» tehniķis; pieder zeme Vecumnieku novadā; parādsaistības: 7 000 lati.