Pārrunājot psihoemocionālo problēmu ietekmi uz darbinieku veselību un darba kvalitāti, kā arī meklējot iespējamos situācijas risinājumus, 15. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikas telpās aizvadīta apaļā galda diskusija «Psihoemocionālā veselība darbā. Problēmas un risinājumi».
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone diskusijā uzsvēra, ka psihoemocionālam stresam tiek pakļauti gan darbinieki, gan pats darba devējs. Viņasprāt, situāciju varētu uzlabot, katram individuāli rūpējoties par savu psihoemocionālo stāvokli, tāpat sadarbojoties gan darba devējam, gan darbiniekiem, kā arī meklējot sistēmiskus risinājumus valsts mērogā. Kā labu piemēru L. Menģelsone minēja „atslodzes saliņu” veidošanu darba vietās, kas kalpo kā vieta atpūtai un relaksācijai.
RSU Psihosomatikas katedras un klīnikas vadītāja asoc. prof. dr. Gunta Ancāne iepazīstināja klātesošos ar RSU Psihosomatikas klīnikas 2013. gada aprīlī veiktās personālvadības speciālistu un uzņēmuma vadošo darbinieku aptaujas rezultātiem. Iegūtie dati rāda, ka psihoemocionālās grūtības darba vietā pastāv – darbinieki sūdzas par regulāru stresu, trauksmi un nervozitāti, kā arī miega traucējumiem. 82% aptaujāto atzīst, ka spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi un stress ietekmē darbinieku darba efektivitāti. Protams, stress ir daļa no ikdienas, nereti tas ir arī motivējošs faktors. Ir būtiski atšķirt, kad stress kļūst par distresu – negatīvo faktoru, kas ietekmē ne tikai cilvēka emocijas, bet arī fizisko ķermeni, kļūstot par iemeslu virknei slimību, t.sk. sirds un asinsvadu sistēmas, kuņģa problēmas, galvas sāpes u.c.
Ja darbinieks darba vidē saskaras ar apdraudošu situāciju vai cieš kādu personisku pārdzīvojumu dēļ, piemēram, ir nesen šķīries vai kāds tuvinieks ir smagi slims, vai notikusi kāda cita nelaime – darba produktivitāte būs būtiski samazinājusies. Pēc Lielbritānijas pētījumu datiem, psihoemocionālie traucējumi rada lielus zaudējumus darba devējiem – vairāk nekā 1000 mārciņas uz vienu darbinieku gadā. Vai tas ir darba devēja pienākums rūpēties par atbalstu darbiniekam?
Latvijas Personāla vadības asociācijas prezidente Eva Selga akcentēja pozitīvas un radošas gaisotnes nepieciešamību uzņēmumā, kas mazinātu iespējamo psihoemocionālo traucējumu rašanos darba vietā. „Jārada veselīga darba vide. Sapulces būtu jāvada radošā atmosfērā, bez darba vadītāja (priekšnieka) izteikta pārākuma,” teic E. Selga. Viņasprāt, daudzos uzņēmumos ir veiktas iestrādes, lai veidotu psihoemocionāli stabilu darbinieku komandu, tostarp notiek darbinieku apmācības, tomēr tas ir ilgstoši risināms jautājums, ko nepieciešams regulāri aktualizēt.
Turpinot sarunu par psihoemocionālo veselību darba vietā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors Armands Ploriņš atzina: „Lai varētu realizēt jebkādu efektīvu atbalstu darbiniekiem, konkrētajam cilvēkam pašam ir jāapzinās problēma un palīdzības nepieciešamība.”
A. Ploriņš iepazīstināja ar savas organizācijas pieredzi šādu jautājumu risināšanā. Viņa vadītajā organizācijā darbinieki nereti tiek pakļauti lielam stresam – īsā laikā jāpieņem atbildīgi lēmumi, kuri skar dzīvības un nāves jautājumus, darbiniekiem ir pastāvīga saskarsme ar skarbu, smagu un traģisku dzīves kvalitāti. Tieši šo iemeslu dēļ NMPD uzsāka sadarbību ar RSU Psihosomatikas klīniku, izveidojot pilotprojektu „Psihoemocionālā atbalsta sistēmas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem izveide”. Projekta ietvaros notiek gan individuālas krīzes terapijas darbiniekiem, kuriem situācija darbā radījusi nopietnu trauksmi (piemēram, uzbrukums mediķim izsaukuma laikā), gan arī atbalsta grupas mediķiem un izglītojošais darbs.
Slimību profilakses un kontroles centra direktores vietnieks Dzintars Mozgis uzsvēra psihiskās veselības svarīgumu. „Ja psihoemocionālais stāvoklis būs labs, tad arī fiziskā veselība uzlabosies,” viņš sacīja. Dz. Mozgis ir pārliecināts, ka sabiedrībai jākļūst dzīvespriecīgākai, jāmāk priecāties un nepazaudēt dzīves kvalitātes, jāatjauno spēja lepoties ar cilvēku, nevis tikai ar materiālām lietām, aparatūrām, tehnikām.
Savukārt BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus iepazīstināja ar īpašu jaunumu Latvijā – BTA Veselības apdrošināšanas papildprogrammu «Psihosomatika», kas ietver darbinieku psihoemocionālās veselības atbalstu. BTA ir pirmā apdrošināšanas kompānija Latvijā, kas savā piedāvājumā iekļāvusi apmaksātas vizītes pie ārsta psihoterapeita. Lai saņemtu apmaksātu pakalpojumu, nav nepieciešams ārstējošā ārsta nosūtījums. Klients to var saņemt jebkurā gadījumā, ja viņš jūt nepieciešamību pēc šādas palīdzības.
Apaļā galda diskusijā «Psihoemocionālā veselība darbā. Problēmas un risinājumi» piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) prezidente Eva Selga, RSU Psihosomatikas katedras un klīnikas vadītāja asoc. prof. dr. Gunta Ancāne, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktors Armands Ploriņš, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktores vietnieks Dzintars Mozgis, BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus, RISEBA Personāla vadības programmas zinātniskā konsultante Agita Kalviņa un RSU Psihosomatikas klīnikas izpilddirektore Agita Lazdiņa.
