Kur paliek mūsu nauda
Novada domes sēdē
Palielina slimnīcas pamatkapitālu (lielāks)
Deputāti atbalstīja SIA «Tukuma slimnīca» iesniegumu, kurā bija lūgts piešķirt finansējumu (ar ieguldījumu pamatkapitālā) 6301,68 eiro, lai varētu iegādāties trīs monitorus, kas nepieciešami pacientiem vitālu funkciju monitorēšanai. Kā iesniegumā skaidroja iestādes vadītāja Dzintra Rabkeviča, kopumā slimnīcā ir 10 pacientu novērošanas monitori, taču, pieaugot vidēji smago un smago pacientu skaitam, ar to varētu nebūt pietiekami. Deputāti šo iestādes vēlmi atbalstīja.
Izstrādās Tukuma tirgus biznesa plānu (lielāks)
Vēl deputāti lēma 10 890 eiro ieguldīt SIA «Komunālserviss TILDe» pamatkapitālā ar mērķi, lai par šo naudu tiktu izstrādāts biznesa plāns Tukuma tirgus attīstībai. Juriste Ilze Blanka skaidroja, ka uzņēmums ir uzsācis pārrunas ar SIA «Konsorts», ar kuru tiks slēgts līgums, tāpēc arī Tildes valdes loceklis ir vērsies ar lūgumu par naudas ieguldījumu, kas tiktu izlietots gan biznesa plāna izstrādei, gan arī tirgus ēku tehniskajai apsekošanai ar mērķi izvērtēt, cik liels investīciju apjoms būs nepieciešams, lai Tukuma tirgus ēkas un inženiertīklus varētu droši ekspluatēt un lai tirgus darbība atbilstu normatīvo aktu prasībām.
Jautājuma izskatīšanas gaitā deputāti interesējās gan par to, vai aptaujāti vairāki pretendenti, gan arī, vai izvēlētajam pretendentam būs pietiekama kompetence veikt šādu darbu, kā arī – vai minētā summa nav pārāk augsta un vai dome, kam jau ir apjomīgs izvērtējums par tirgus iegādes lietderību, pati nevarētu šādu plānu izstrādāt. I. Blanka skaidroja, ka domes speciālistiem nav tādu zināšanu un pieredzes, lai šādu darbu varētu veikt: “Šo firmu domei ieteica eksperte Zane Norenberga, taču firma arī piedāvājusi labāko risinājumu.
Uzņēmuma valdes loceklis Valdis Mitenbergs skaidroja, ka tika veikta cenu aptauja un izskatīti vairāki varianti: “Mēs izvēlējāmies SIA «Konsorts», kam ir pieredze tirgus darbības izvērtēšanā – uzņēmums vērtējis tirgus darbību Talsos un Rīgā. Kas attiecas uz cenu, ar šādu cenu – 7000 eiro+PVN – bija pieteikušies divi pretendenti.” I. Blanka piebilda, ka viena lieta ir izstrādāt biznesa plānu kādai darbībai, kas tiek sākta no nulles, bet pavisam kas cits ir to izstrādāt darbībai, kas, kā šajā gadījumā, būs saistīta ar vairākiem īpašniekiem un sarežģītu darba apjomu.
Vēl deputāti interesējās, vai uzņēmums pats nevar par šo darbu samaksāt? I. Blanka skaidroja, ka šādu uzdevumu bija uzdevusi dome, līdz ar to domei arī par to ir jāmaksā. Deputāti ar balsu vairākumu lēmumu pieņēma, taču tas nebija vienbalsīgs.
Pārdala Pūres komunālā uzņēmuma pienākumus Lielāks
Novembra domes sēdē deputāti papildināja pašvaldības uzņēmumu SIA «Tukuma siltums» un SIA «Komunālserviss TILDe» deleģēšanas līgumus. Tas nozīmē, ka līgumā tiek minēti tiek pienākumi, kas šīm pašvaldības veidotajām kapitālsabiedrībām būs jāveic no nākamā gada 1. janvāra. Jau rakstījām, ka SIA «Tukuma siltums» no 1. janvāra pārņems tos Pūres komunālā uzņēmuma pienākumus, kas saistīti ar siltuma ražošanu Pūrē, bet līdz ar Pūres komunālā uzņēmuma reorganizāciju palielināsies arī SIA «Komunālserviss TILDe» apkalpoto teritoriju apjoms. Līdztekus saviem pienākumiem Tumes, Degoles, Sēmes, Zentenes, Slampes, Džūkstes, Irlavas un Lestenes pagastā tas tos nodrošinās arī Pūrē un Jaunsātos. Tātad – deleģējuma līgums paredz, ka uzņēmums pagastos nodrošina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, apsaimnieko pašvaldības valdījumā esošos daudzdzīvokļu dzīvojamos namus (slēdz īres līgumus ar īrniekiem), uztur parkus, skvērus un zaļās zonas (regulāra zāles pļaušana, kapu apsaimniekošana, administratīvās teritorijas labiekārtošana), uztur pašvaldības ceļus, reģistrē decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieku vai valdītāju pašvaldības izveidotajā decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā, kā arī kontrolē, lai tiktu ievērotas šo sistēmu apsaimniekošanas prasības.
«Tildei» ir lieli zaudējumi mazais
Uzņēmuma vadītājs V. Mitenbergs gan skaidroja, ka šobrīd veiktās izmaiņas pakalpojumu apjomā ir radījušas tikai zaudējumus, jo uzņēmuma vairs nepelna ar siltuma piegādi, kas ir nodota SIA «Tukuma siltums», taču tas turpina amortizēt ar siltuma pārvadi saistītos pamatlīdzekļus pusmiljona eiro apmērā, tāpēc gada deviņos mēnešos zaudējumi sasnieguši 29 000 eiro, bet līdz gada beigām tie būs 70 000 vai pat 80 000 eiro. Tukuma novada domes izpilddirektore Inese Valtere skaidroja, ka šādi zaudējumi būs līdz brīdim, kamēr ar siltuma pārvadi un sadali saistītie pamatlīdzekļi netiks nodoti «Tukuma siltumam», taču tas esot laikietilpīgs process.
Kas notiks ar komunālā uzņēmuma darbiniekiem? mazais
Tieši par šo jautājumu – kas notiks ar darbiniekiem, jau Finanšu komitejas
sēdē bija diskusijas, jo lēmuma projekts noteica, ka Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājam līdz 2021. gada 1. janvārim jānodrošina komunālajā uzņēmumā nodarbināto darbinieku darba tiesisko attiecību pāreja uz SIA «Komunālserviss TILDe» vai SIA «Tukuma siltums». Lai arī tekstā bija piebilde, ka domāti tie darbinieki, “kuri savas kompetences ietvaros veic SIA «Komunālserviss TILDe» vai SIA «Tukuma siltums» deleģētajiem uzdevumiem atbilstošus darba pienākumus”, «Tildes» vadītājs V. Mitenbergs atzina, ka tieši ar šo varētu būt problēmas, jo atalgojums vairākām amatu kategorijām Pūres komunālajā uzņēmumā ir bijis augstāks nekā līdzīgiem amatiem «Tildē». Tā kā palielināt algas visiem neesot iespējams, atklāts paliekot jautājums – vai jāpārņem visi darbinieki? “Es to redzu tā, ka mēs izvērtējam, kuri darbinieki ir vajadzīgi, un tad arī viņiem izsakām piedāvājumu, piemēram, darbam ar mazāku slodzi,” tā J. Mitenbergs.
Pašvaldības vadītājs Normunds Rečs skaidroja, ka tas ir administrācijas jautājums, kas jārisina sadarbībā ar izpilddirektori. Deputāte Agnese Ritene iebilda, ka ar lēmuma 5. punktu pašvaldība uzdot šos darbiniekus pārņemt, savukārt deputāte Daiga Reča skaidroja, ka uzņēmuma vadītāja uzdevums būs pārskatīt štatus un vērtēt, kuri dublējas. N. Rečs atkal skaidrojot, ka lēmuma projektā pretrunu neesot, jo tas paredzot pārņemt darbiniekus, kuru kompetence atbilst deleģētajiem uzdevumiem, līdz ar to tas nenozīmē automātiski pārņemt visus darbiniekus. Tiesa gan jāpiebilst, ka lēmuma projektā bija minēts: šī pārņemšana notiek, ievērojot Darba likuma 117. panta otro daļu, kas noteic, ka “valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju (nodošanu citai iestādei) un pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam”, taču šī, kā šķiet, būtiskā lēmuma juridiskā puse sēdē netika komentēta.
Apkures jautājumi – pagastu pārvaldēm mazais
Jāpiebilst, – lai arī SIA «Tukuma siltums» jau ir pārņēmis apkures lietas Slampē, Džūkstē, Tumē, Degolē, Sēmē un tagad arī Pūrē, tomēr, kā bija noprotams, uzņēmums nepārņem pilnīgi visas katlu mājas. Domes sēdē tika skaidrots, ka šos apkures jautājumus arī turpmāk risinās pagastu pārvaldes, jo lielākoties tajās ir automātiskās apkures iekārtas.
Pēc sēdes interesējāmies, vai pagastu pārvaldēs būs atbilstoši darbinieki, kas varētu rūpēties par apkuri. Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča, kas par to aicināja diskutēt finanšu komitejā, «NTZ» skaidroja, ka Zentenes pagastā ir konteinerveida katlu māja ar desmit gadus vecu šķeldas katlu: “Jau, izveidojot «Tildi», mēs šo apkuri nodevām šim uzņēmumam, bet tagad, kā noprotams, tā jāpārņem atpakaļ. Tāpēc plānojam par aptuveni 10 000 eiro iegādāties jaunu apkures katlu, kam būtu lielāka granulu tvertne, lai nevajadzētu to bieži piepildīt un līdz ar to arī piesaistīt kurinātāju. Ja būs jauns katls, ar to varēs tikt galā pārvaldes saimnieks.” Vaicāta, vai nav iespēju centralizētajai apkurei pieslēgt arī daudzdzīvokļu mājās, S. Rabkēviča skaidroja, ka šis jautājums ir gadiem risināts, taču iedzīvotāji no šāda piedāvājuma vienmēr ir atteikušies: “Centralizētā apkure daudzdzīvokļu mājām tika atslēgta 2007. gadā, jo bija dārga un iedzīvotājiem bija izveidojušies lieli parādi. Tolaik tika pārvilkti elektrības tīkli, lai varētu sildīt dzīvokļus ar elektrību, taču, kad 2009. gadā sākumā sāku strādāt, redzēju, ka neviens ar elektrību nesildās – bija ierīkotas «Jotul» un tai līdzīgas krāsnis, bija plītis, turklāt daudzi kā lieku traucēkli bija noņēmuši arī radiatorus. Kad aicinājām atkal pieslēgties siltumapgādei, atsaucības nebija, jo kurināt pašiem, iespējams, ir izdevīgāk.”
Savukārt Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Edgars Keirāns skaidroja, ka abos pagastos ir vairākas lokālas katlu mājas: “Lamiņos (skolā un daudzdzīvokļu mājās) un Jaunsātos (pakalpojumu centrā un skolā) ir gāzes apkure, kur sistēmas apkalpo gāzes piegādātājs, bet tiek veikta arī šo iekārtu uzraudzība. Lamiņu sociālajā mājā «Lāmas», Pūres pakalpojumu centrā ēkā un bibliotēkā ir granulu apkure, kas arī tiek uzraudzīta, bet Pūres skolā – malkas apkure, un tur ir arī kurinātājs. Taču arī iepriekš lokālā apkure bija nodota pagastu pārvaldes pārziņā, līdz ar to šajā ziņā mums nekas nemainās.”
Jāpiebilst, ka Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes pārziņā ir lokālā apkure Lestenē (pakalpojumu centrs un tautas nams) un arī Irlavā (pakalpojumu centrs).
Agita Puķīte
