Decembra sākumā Lapmežciemā notika biedrības «Zvejnieku federācija» kopsapulce, uz kuru bija ieradušies zvejnieki no visas jūras piekrastes. Viņi sprieda par problēmām, par jaunumiem likumdošanā, Eiropas Savienības atbalstu un nākotnes perspektīvām. Tika ievēlēta arī jaunā Zvejnieku federācijas valde: par priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo priekšsēdētāju Ēvaldu Urtānu, vietnieku – Juri Dančevski.
Vēlas zvejot tās zivis, kurām nav lieguma
Sarunu par zvejošanas kārtību Rīgas jūras līcī uzsāka piekrastes zvejnieks J. Dančevskis, viņš stāstīja, ka roņu populācijas dēļ Rīgas jūras līcī zvejot gandrīz nav iespējams. Turklāt zvejošanu apgrūtina lieguma nosacījumi. Zvejniekiem bijis priekšlikums nevis atcelt liegumu, bet uzlikt liegumu atsevišķām zivju sugām. Zemkopības ministrija šādai kārtībai bijusi kategoriski pretī. "Kad noteikumi tiks virzīti uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, mēs noteikti informēsim, ka šiem noteikumiem nepiekrītam. Arī zinātnieki par šo jautājumu ir ar mums," teica J. Dančevskis. Zivsaimniecības Valsts pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš norādīja, ka šis zvejnieku ierosinājums ticis apspriests. Taču secināts, ka nav iespējams šādu zvejas kārtību kontrolēt, tāpēc slodze uz resursiem palielinās. Neviens nevar apgalvot, ka zvejnieks atstās to zivi, kuru nedrīkst tajā brīdi paņemt. Un cietīs zivju krājumi, un vēlāk arī paši zvejnieki. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas jūras kontroles sektora vadītājs Fēlikss Klagišs bilda,- ja kādā jomā ievieš citu politiku, tad ir jābūt skaidrībai, kā to kontrolēs. Zvejnieki ir dažādi, ir, kas nepārkāps noteikumus, bet ir arī tādi, kuri nepalaidīs nevienu iespēju garām lieguma reizē paņemt kādu zivi. Šobrīd, lieguma laikā, inspektors pārbauda, vai ir atļautie zvejas rīki vai nav. Ja ievieš zveju tagadēja lieguma laikā, ar tīklu nevar atļaut zvejot, jo tas ir neselektīvs zvejas veids un bieži vien zivis nevar atlaist, jo tās jau tīklā ir beigtas. "Turklāt, ja ir aizdomas, ka zvejnieks varbūt ir pārkāpis noteikumus, jūrā kontrolēt nav jēgas, jāgaida krastā, slēpnī. Vēl jāsagaida, kad līdaku ieliek kastē, automašīnā, tad ar veselu komandu jāklūp virsū… tā būtu ļoti neveselīga attieksme," secināja kontrolētāju pārstāvis.
Blēži un zagļi noteikumus nelasa
Zvejnieki piedāvāja vairāk kontrolēt to, kas notiek tirgū, savukārt F. Klagišs stāstīja: "Pagājušā gadā saņēmām informāciju, ka Centrāltirgū lieguma laikā tirgo līdakas. Veicām pārbaudi, bet līdakas bija no Zviedrijas, kur lieguma nav… Ja veic kontroli tirgū, tur nepieciešami inspektori ar grāmatvedības zināšanām un jārēķinās ar ļoti lielu korupcijas risku."
Savu pieredzi stāstīja J. Dančevskis: "Es aizvedu trīs kastes brekšu uz tirgu ar pavadzīmēm, viss kā nākas, bet man saka, ka nevajagot, jo rīt nākšot no Igaunijas divas tonnas brekšu… Igauņi piepildījuši savu tirgum, ved mums, nodokļi tiek maksāti, bet mēs…. ka tik savu latvieti piegriezt…. Taču jāatzīst, ka mūsu Latvijas zvejnieku reputācija arī ir tāda… ka tikai kaut ko nofenderēt…
Bijuši jau arī sižeti televīzijā par mencu zagšanu un slēpšanu kuģī… Kopējā aina nav patīkama, kaut gan nevar teikt par visiem zvejniekiem, tāpat kā par visiem ierēdņiem, par visiem deputātiem, ka viņi ir zagļi un blēži. Blēži un zagļi noteikumus nelasa," bēdīgi konstatē J. Dančevskis.
Lašus pārdod, kā māk…
Ir arī zvejniecībā pozitīvas lietas – paaugstināti nēģu limiti, noņemts liegums no lašiem. Bet atkal – problēma. Pēc atskaitēm sanāk, ka nozvejo 5 t lašu, bet ieņēmumu no tā nav nekādu. J. Dančevskis esot personīgi runājis ar lauksaimniecības ministru M. Rozi, vai tad nevar normalizēt tos noteikumus par dioksīna saturu lašos? Ministrs tikai noraustījis plecus. "Tātad Latvijas valstij nav vajadzīgs tas PVN, kas iet caur kases aparātiem; zvejnieki nolikti tādā situācijā, ka ķert drīkst, bet jāpārdod katram tā, kā viņš māk – bez pavadzīmēm vai, ierakstot, ka tas ir taimiņš. Piedāvājām ministram – lai pieliek klāt, ka tas ir Baltijas lasis… Arī bijušais PVD priekšnieks Vinets Veldre ir atklāti paziņojis, – lai dioksīnu cilvēks saņemtu tādā daudzumā, kas ir kaitīgs, tad lasis ir jāēd vairāki kilogrami dienā un katru dienu, bet tik un tā mūs – zvejniekus neviens neaizstāv," konstatē J. Dančevskis.
Top grāmata par piekrastes zvejniecību
Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ē .Urtāns stāstīja par piekrastes zvejniecībai paredzētiem struktūrfondiem zvejas flotes sabalansēšanai. Viņš uzsvēra, ka nevajadzētu ļauties visus kuģus sagriezt, bet zivju resursi arī mainās. Visi zvejnieki dzīvo ar agrāk ieguldītajiem līdzekļiem. Piekrastē zūd zināšanas, prasmes, vēsturiskā pieredze, tāpēc E. Urtāns aicināja neatteikt intervijas Rimantam Ziedonim, kurš par zivju fonda līdzekļiem raksta grāmatu par piekrastes zvejniekiem. Tādējādi varētu saglabāt šo nozari. Varētu arī mēģināt pielietot tādus risinājumus, kā to dara Vidusjūras valstīs, kur strādā veselas institūcijas, kas attīsta zvejas tehnoloģijas, lai cilvēks iegūtu to pašu rezultātu, mazāk lietojot savu spēku. Mums tikai vecāki zvejnieki dodas zvejā, jaunie tā kā negrib. Eiropas Zivsaimniecības fondā nauda ir, bet projekta rakstīšana ir diezgan sarežģīta, jāpierāda naudas plūsmas, bet piekrastē nereti zvejnieki bez zvejošanas strādā vēl kādā darba vietā, jo ienākumi nav tik lieli, lai varētu izdzīvot. Visvairāk zvejas kuģus un laivas ar projektu starpniecību sagriež. Tikpat kā nav neviena gadījuma, ka kāds savu zvejas laivu aizsūtītu uz muzeju vai izstādītu kaut kur kā pieminekli, jo par to ņem nost 10% no atbalsta. Ja vēlas nodarboties ar tūrismu vai vizināšanu, par to atņem 50% no atbalsta. Pēc plāniem paredzēts 110 laivas izņemt no zvejas, tas ir ļoti daudz. Tomēr rūpīgi ir jāpārdomā, vai to darīt vai nedarīt. Domas ir dažādas. Ir tādi, kas gatavi cīnīties līdz pēdējam.
No 1. decembra iespējams pieteikties projektiem zvejas laivu modernizācijai, aprīkojumam, dzinēju iegādei. Pieteikumu nebūs daudz, projekti paredzēti zvejas laivām, kuras mazākas par 24 m. Nākošā gadā tiks atvērts finansējums zvejai iekšējos ūdeņos, ar kuru palīdzību varēs risināt infrastruktūras lietas, būvēt laivu piestātnes. Pašvaldību reformas dēļ gan ir tāda apdraudētības sajuta, jo nav zināms, kura kompetencē būs zvejas tiesības. Tāpēc Zvejnieku federācija ir aizsūtījusi vēstules Pašvaldību savienībai un Zivsaimniecības pārvaldei, lai sniegtu atbalstu tiem, kas jūtas apdraudēti. Varētu arī ierosināt Ministru kabinetam rakstīt noteikumus, kas paredzētu nodrošināt vietējo zvejnieku zvejas tiesības pēc administratīvi teritoriālās reformas.
Būs pieejami arī dažādi atbalsti pasākumiem, kas saistīti ar apmācību, piedalīšanos semināros, konferencēs. Ir četras biedrības – Lapmežciema, Liepājas ezera zvejnieku biedrība, Vērgales biedrība un Zemnieku federācija, kuras šos projektus varētu realizēt. Domātas arī par piekrastes reģiona ilgtspējīgās attīstības programmu, kur ar zvejniecību var sasaistīt tūrismu, izbūvēt ceļus, realizēt dažas idejas. E. Urtāns aicināja zvejniekus rakstīt projektus piekrastes laivu modernizācijai – tas esot grūti, bet visnotaļ vajadzīgi, jo vecie laivu motori ilgi nekalpos.
Zvejas kontrole
F. Klagišs norādīja, ka nav apmierināts ar jūras un iekšējo ūdeņu zvejas noteikumiem, jo tie nedod atbildi, kā zvejot. Šos noteikumus vajadzētu pārstrādāt, un tur jābūt vienai vispārējai daļai, kas veltīta visiem zvejniekiem, kā arī atsevišķām daļām zvejai piekrastē, zvejai atklātā jūrā. Zvejai piekrastē vajadzētu izveidot vairākas daļas, piemēram, ir tādi cilvēki, kuri ir nopirkuši tikai licences zvejai ar lielo reņģu tīklu, viņus neinteresē akmensplekstu vai mencu zveja. Tāpēc jābūt atsevišķi nodaļai, kur norādītu zvejas laiku, vietu, kur drīkst zvejot, un zvejas rīku aprakstu, piezvejas. Ik pa laikam zvejas noteikumos tiek veikti grozījumi, kā rezultātā tie ir kļuvuši grūti saprotami. Diemžēl notiek zveja lieguma laikos. Sastop arī nelicencētos zvejniekus, kas zvejo bez nekādiem dokumentiem, nemaksā nodokļus. Ir gadījumi, kad licencētie zvejnieki ieliek papildu nemarķētus tīklus, parasti gan tie ir pašpatēriņa zvejnieki. Problēma ir tā, ka nebija skaidrības par zvejas vietām starp pagastiem, un tad ir tā – izņem cilvēks vienā pagastā licenci, bet zvejo otrā pagastā kaut kādā labā zvejas vietā. Vietējiem pat vairs tur nav to 100 m, kur tīklu ielikt. Zivsaimniecības pārvalde lēma, ka katram ir jāzvejo sava pagasta ūdeņos, pielaide var būt 100 vai 200 m robežās. Zvejas žurnālā nozvejotās zivis jāraksta pa sugām. Zvejas žurnālā ir jāieraksta arī laiva, ar kuru zvejnieks devies zvejā, jo šos datus vajag Lauku Atbalsta dienestam. Par šādiem maznozīmīgiem pārkāpumiem inspektori ir uzaicināti piemērot sodus. Klagišaprāt, sodus piemērot par šādiem pārkāpumiem būtu nepareizi, jo mazākais sods, ko var uzlikt, ir Ls 200, tas piekrastes zvejniekiem būtu ļoti skarbi.
Zvejnieki uzdeva jautājumu, kas notiek ar atņemtajām zivīm. Bieži vien inspektors paceļ zvejas rīku, lai gūtu pats sev kaut kādu labumu.
F. Klagišs atbildēja, ka Liepājā viens inspektors par to tika sodīts. Pašlaik par izņemto zivju tālāku izmantošanu cenšas izveidot jaunus noteikumus, šobrīd, ja zivis ir dzīvas, tad palaiž vaļā; ja beigtas, var atstāt pārkāpējam. Tad saraksta, kas tur bija, kādas zivis un, piestādot zaudējumu atlīdzību, novēl labu apetīti. Vēl ir trešais variants – nodot valsts aģentūrai «Materiālās rezerves», bet viņi tās negrib ņemt. Izmantojot izdevību F. Klagišs zvejniekiem atgādināja, ka Rīgas jūras līcī nedrīkst lietot 16 acu luču murdus, starp pirmajiem diviem lokiem jābūt 36 cm.
Pūkainie draugi – roņi
Zvejniekus uzrunāja Zivju resursu aģentūras pētnieks Atis Minde, uzsverot, ka roņi – šie pūkainie draugi, ir visas Baltijas jūras zvejniecības problēma. Zviedrijas piekrastē zvejniecība tāpēc samazinājusies par 90%, arī Igaunijā roņu dēļ piekrastes zveja samazinās. Pagājušā gada rudenī Zviedrijā bija sabraukuši zinātnieki, roņu pētnieki, Eiropas komisijas pārstāvji. Noskaidrots, ka roņu populācija palielās par 10% katru gadu. Eiropas komisijas viedoklis ir, ka šobrīd nevar būt nekāda runa par populācijas ierobežošanu. Divas valstis, kur atļautas roņu medības, ir Zviedrija un Somija. Roņus drīkst medīt tikai uz ledus, vai sauszemes. Ja roni nošauj, tad tas ir pilnībā jāizmanto – gan āda, gan gaļa, gan tauki. Licences tiek izpirktas, bet izmantotas tikai par 15%, jo roņi ir uzmanīgi dzīvnieki. Zviedri un somi daudz strādājuši, modificējot zvejas rīkus tā, lai varētu zvejot un roņi nekaitētu. Tīklu zvejā piekrastē uzlabojumu nav, bet ir modificēti murdi, kuriem apakšā ir gaisa pontons. Piebrauc zvejnieks pie murda, ielaiž pontonā gaisu, murds uzpeld, izber zivis, izlaiž gaisu un murds nogrimst. Šāds murds maksā 12 līdz 14 tūkstošus eiro. Šodienas apstākļos neviens pie mums šādus murdus nevar iegādāties. "Igauņi gatavo murdus no nerūsējošā karkasa un tāda materiāla, ka murdu nevar saplēst. Iestrādes ir Igaunijā, kur esošajiem murdiem pāršuj āmjus no šī materiāla, tad ronis nevar āmi saplēst un netiek pie loma. Arī mēs kaut ko līdzīgu mēģinājām, bet ronis lašus iedzen murda stūrī un sažļembā no ārpuses. Tātad vēl ir jādomā par kaut kādām stīpām, lai roņi netiek klāt. Šis variants mūsu zvejniekiem ir pieejamāks. Materiāls maksā apmēram 90 EUR kilogramā, tas ir vieglāks par kaprona linumu, tas neapaug ar aļģēm. Ir zinātniski pierādīts fakts, ka tie roņi, kas uzdarbojas pie zvejas tīkliem, ir vieni un tie paši konkrētie īpatņi. Zviedri atšāvuši šādus dzīvniekus. Kādu laiku pie tīkliem ir mierīgāk, tad nāk citi dzīvnieki vietā. To zviedri novērojuši, izmantojot videomateriālus. Starp citu, ronis dienas laikā nopeld 70 km," stāstīja A. Minde.
Savukārt mūsu zvejnieki teica, ka vajag tik laivai iebraukt līcī, kad roņi kā delfīni jau ietu aiz muguras. Pieci līdz seši roņi bloķējot Lielupes grīvu un lašveidīgos nelaižot uz nārsta vietām. Buļļupē un Daugavā līdz Kundziņsalai roņi izēdot visus nēģu murdus. Bijis arī gadījums makšķerniekam, ka ronis aizķēris vizuli un izvazājis makšķernieku ar visu gumijas laivu pa upi, savukārt makšķernieks domājis, ka nu ir lielā cope.
Zivsaimniecības pārvaldes vairs nebūs
ZM Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš informēja, ka nākošajā gadā pārvalde savu darbību pārtrauc: "Tiekam kopumā samazināti par 11 cilvēkiem (30%). Ministrijā tiek izveidots Zivsaimniecības politikas departaments. Ir apstiprināta struktūra un nosaukums. Departaments sastāvēs no četrām nodaļām: Zivsaimniecības atbalsta, Zivsaimniecības stratēģijas un politikas, Zvejas pārvaldības un regulēšanas (nodarbosies ar jūras un okeāna ūdeņu zvejas jautājumiem) un Iekšējo ūdeņu un zivju resursu nodaļa, kur arī būs iekļauta akvakultūra un makšķerēšana." N. Riekstiņš esot uzaicināts strādāt par departamenta direktoru.
Uz aģentūru pāriet jautājumi, kas saistīti administrēšanu. Problēma būs tāda, ka, ja nepieciešams veikt kādas operatīvas izmaiņas, tas būs daudz sarežģītāk…" Nākošā gadā šā gada limiti turpina darboties. Piekrastes zveja ir aizsargāta ar likumu, lielajā zvejā ir samazinājums, bet tas neskar piekrastes zveju. Ievērojot izmaiņas, par 15% samazināts rietumu piekrastes mencas zvejas iespējas un palielinātas austrumu mencas zvejas iespējas. Svarīgi arī nākotnē kopā ar zvejnieku sabiedriskām organizācijām veidot limitu sadali. Piekrastes zvejniekiem svarīgi, lai dokumenti tiktu sakārtoti, tad arī vieglāk ir rakstīt projektus un saņemt zivsaimniecībai atbalstu. Lai izvairītos no roņiem, iespējams arī Zivsaimniecības fonda atbalsts, kaut vai – lai mainītu zvejas rīkus.
garsigas zivis