Apkopotā statistika* rāda, ka pēdējo četru gadu laikā palielinājies vidējo atlīdzību apjoms par vētru nodarītajiem postījumiem. Straujākais vidējās atlīdzības kāpums noticis šogad – ja pērn pirmajos astoņos mēnešos vidēji vienā atlīdzībā tika izmaksāti 657 lati, tad 2013. gadā attiecīgajā periodā jau krietni vairāk – 1090 latu.
Pieredze rāda, ka nevajadzētu paļauties uz dabas labvēlību un ir ļoti būtiski sagatavoties šādām vētrām, jo to nodarītie postījumi var būt ļoti ievērojami, ko iedzīvotāji Latvijā ne vienmēr apzinās. Ja 2011. gadā par vētru nodarītiem postījumiem kopumā izmaksāti 157 314 lati, tad 2012. gadā jau 295 139 lati. Varam secināt, ka ar katru gadu vētru nodarītie postījumi kļūst smagāki un izmaksātās atlīdzības lielākas. Tikmēr šogad par vētru nodarītajiem postījumiem izmaksāti 264 343 lati.
Jāpiebilst, ka par vētru postošo spēku liecina arī izmaksāto atlīdzību apjoms vienas dienas laikā, piemēram, šī gada 18. maijā, kad Latviju skāra īpaši spēcīgs pērkona negaiss, atlīdzībās tika izmaksāti 101 863 lati.
Raksturīgākie vētru nodarītie postījumi ir bojāti jumtu segumi, ēkām vai automašīnām uzgāzti koki, kā arī bojājumi, ko rada dažādi priekšmeti, kas ar vēju tiek uzsviesti ēkām vai automašīnām. Vētru laikā bieži vien arī palīgēkas – šķūņi, kūtis un citas ēkas vai to daļas sabrūk. Jānorāda, ka 2012. gada jūlijā, kad lauku saimniecībā trīs ēkām tika norauti jumti, par vētras nodarītajiem postījumiem tika izmaksātā lielākā atlīdzība pēdējo trīs gadu laikā – 41 725 lati. Tikmēr šogad lielākā atlīdzība tika izmaksāta 10 081 latu apmērā, kad maijā stipra negaisa laikā atpūtas parkam tika radīti dažādi nopietni bojājumi. Tostarp tika izskalots ceļš un gājēju ietves, koka takas un stabiņu nožogojums, kā arī bojātas ēku fasādes un ventilācijas sistēma.
Iedzīvotāji aicināti atcerēties dažus padomus, lai parūpētos par savu un sava īpašuma drošību:
– Laikus nepieciešams novērtēt īpašuma drošību un nostiprināt dažādas ēku konstrukcijas, kas spēcīgā vēja iespaidā varētu tikt bojātas vai arī tikt sagāztas;
– Jāparūpējas, lai mājokļa un automašīnas tuvumā neatrastos priekšmeti, kurus vējš varētu brīvi pārvietot;
– Arī īpašuma tuvumā esošos kokus ir nepieciešams regulāri novērtēt un nepieciešamības gadījumā ar speciālistu palīdzību veikt to apzāģēšanas darbus;
– Notiekot negadījumam, ir ieteicams iespējami ātrāk likvidēt bojājumus, lai neļautu mitrumam iekļūt ēku konstrukcijās, nodarot vēl lielākus postījumus.
* a/s «Balta» dati