Nezinātājam no malas var šķist, ka vēstulē paustā nostāja ir pārliecinoša un balstīta faktos, tomēr tā nav korekta. Iepazīstoties ar tajā pausto informāciju, secinu, ka sabiedrība tiek, iespējams, apzināti maldināta ar neprecīziem un un pat klaji maldinošiem faktiem par plānoto vēja parka projektu Pienavā.
Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk – VPVB) 2019. gadā izdeva pozitīvu atzinumu par vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecības ieceres Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā pieļauj 22 vēja turbīnu izbūvi Tukuma reģionā. Jāuzsver, ka vēja parka izveide atbilst Tukuma novada Attīstības programmai 2015.-2021. gadam, kas paredz atbalstīt alternatīvus enerģijas veidus.
Pat vēl vairāk – arī Tukuma novada teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pieļauj vēja parka attīstīšanu izvēlētajā teritorijā. Plānotā projekta Ietekmes uz vidi atzinumu ir veidojuši desmitiem Latvijā un starptautiski atzītu ekspertu, detalizēti vērtējot tā iespējamo ietekmi atbilstoši likumā un nozarē noteiktajām prasībām. Ņemot vērā šo atzinumu, “Pienava wind” paredzētā darbība nepārkāps noteiktās Vides pārraudzības valsts biroja prasības pret īpaši aizsargājamām sugām, putnu un sikspārņu migrāciju, ainavu, lauksaimniecisko darbību un neradīs ietekmi uz cilvēka veselību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Līdz ar to vēstulē minētie argumenti par projekta it kā negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem ir ne tikai nepamatoti, bet arī apzināti maldinoši.
Tāpat nav saprotama vēstulē iekļautās prasības būtība par attīstītāja nepieciešamību šobrīd apstiprināt vietējo uzņēmēju piesaisti parka būvniecības procesā un jaunu darba vietu radīšanu. Domāju, ka jebkuram ar uzņēmējdarbību saistītai personai ir skaidrs, ka jebkādi juridiski saistoši solījumi var tikt nostiprināti tikai brīdī, kad tiks uzsākts reāls darbs pie projekta realizācijas. Tai pat laikā varam apliecināt, ka būvniecības procesā tiks iesaistīti tie Tukuma novada uzņēmēji un speciālisti, kuru pieredze, kvalitātes apliecinājumi, cenas piedāvājums un kapacitāte būs atbilstoša veicamajiem darbiem.
Nekustamā īpašuma tirgus vērtības krišanās vēja elektrostaciju teritorijā ir norādīts kā vēl viens pretarguments projekta attīstībai. Šis jautājums ir detalizēti pētīts un aprakstīts IVN ziņojumā, kas balstīts uz vairākiem starptautiskiem pētījumiem par nekustamo īpašumu vērtību izmaiņām vēja parku tuvumā. Vēja parka esamība neietekmē īpašuma vērtību nemaz vai tā ietekme atzīta par nebūtisku. Nekustamā īpašuma vērtību ietekmē tādi faktori kā darba vietu tuvums, infrastruktūras pieejamība un citi, daudz būtiskāki elementi par vēja parka esamību tuvumā. Tieši pretēji – ekonomiskās aktivitātes palielināšanās konkrētajā teritorijā var palielināt īpašumu vērtību. Saskaņā ar VPVB atzinuma par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, paredzētā darbība Tukuma novadā skars nelielu skaitu nekustamo īpašumu jeb zemes vienības. Pārējo īpašumu vērtību vēja parks neietekmēs, tāpēc vēstulē minētais arguments ir nepamatots.
Tāpat tiek apstrīdēts iespējamais elektroenerģijas cenu samazinājums projekta attīstības rezultātā. Vēlos pievērst uzmanību, ka vēja enerģija jau ilgāku laiku vairs nav tikai jautājums par zaļo enerģiju. Šobrīd tas ir lētākais enerģijas ieguves veids – krasta jeb sauszemes VES izlīdzinātās izmaksas (LCOE) Eiropā ir 42 EUR/MWh un prognozēts, ka līdz 2030. gadam cena nokritīs līdz 33 EUR/MWh.[1] Pēc pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” ikgadējā ziņojuma par 2019. gadu, secināts, ka ģenerējošās jaudas Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir nepietiekamas, lai nodrošinātu esošās sistēmas maksimālo slodzi un nepieciešamās jaudas Latvijas attīstības scenāriju gadījumos. Ņemot vērā Zaļā kursa uzstādījumus un izbūvēto Kurzemes loku, vēja enerģijas ražošanas integrācija tīklā dos iespēju optimizēt Latvijas sistēmu. Proti, palielinot vēja enerģijas apjomu kopējā elektroenerģijas tirgū, tas stabilizēs tirgu, potenciāli samazinot elektrības cenas – jo elektroenerģijas piedāvājums ir lielāks, jo cenas zemākas. Būtiski, ka vēja enerģijas izmaksas ir prognozējamas visā vēja parka dzīves ciklā, sākot no tā uzstādīšanas brīža, ļaujot nodrošināt labāku cenu par katru kWh. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka pie pašreizējiem brīvā tirgus apstākļiem un ar noteikumu, ka tiek veidoti vēja turbīnu parki, nevis uzstādītas atsevišķas turbīnas, valsts atbalsts vēja parku projektu izveidei nav nepieciešams – vēja enerģijas ražotāji var ražot un konkurēt ar cenu brīvajā tirgū.
Kā viens no būtiskiem argumentiem vēstulē norādīta vietējās kopienas attīstības fonda nepieciešamība, kurā parka īpašnieki veiktu ikgadējas iemaksas noteiktā apmērā no ikgadējā apgrozījuma vai peļņas. Vēlos uzsvērt, ka Latvijā šobrīd spēkā esošā likumdošana liedz diskutēt ar deputātiem par jebkādiem labumiem vietējiem iedzīvotājiem par vēja parku darbību. Tiekoties ar iedzīvotājiem un pašvaldības vadību esmu vairākkārt aicinājis izvirzīt iedzīvotāju pārstāvjus diskusijām, definējot kritērijus un ietekmēto personu loku. Uz manu lūgumu iesaistīties dialogā par vietējās sabiedrības vajadzībām tā arī neesmu saņēmis atbildi. No tā izdaru secinājumu, ka šāds risinājums pašvaldībai nav saistošs un nepieciešams, lai kolektīvi turpinātu darbu pie šāda mehānisma izveides valstiskā mērogā, tam kļūstot saistošam ikvienam vēja enerģijas attīstītājam. Vienlaikus vēlos norādīt, ka termina “kompensācija” lietošana nav pieļaujama, jo IVN ziņojumā ir skaidri definēts, ka plānotā vēja parka darbība vai nu nerada ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem vai nepārsniedz valstī noteiktos robežlielumus, par pienākumu uzliekot regulāru ietekmes monitorēšanu un analīzi. Pamatojoties uz augstāk minēto, es neredzu iespēju runāt par kompensāciju piešķiršanu pašvaldībai.
Pienavas vēja parka attīstības projekts ir kļuvis par precedentu nozarē gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, apzināti kavējot atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanu, bet vienlaikus arī raida negatīvus signālus citiem ārvalstu investoriem, demonstrējot Latviju kā investīcijām nelabvēlīgu vidi. Šis gadījums diemžēl rada iespaidu, ka ikviens investors nevar paļauties uz valstī esošo kārtību, jo neatkarīgi no tās, vietējās pašvaldības, kurām valsts ir uzticējusi šādu jautājumu risināšanu, to var neņemt vērā.
Jau no projekta virzības sākuma esmu atbildīgi pildījis valstī un nozarē noteiktās prasības, kā arī aicinājis pašvaldības pārstāvjus un vietējos iedzīvotājus uz abpusēju dialogu. Rezultātā šī projekta apzināta vilcināšana no Tukuma novada domes puses ir radījusi milzīgus finansiālos zaudējumus, kas gadā lēšami vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Ja projekts turpinās stāvēt dīkstāvē, būsim spiesti lemt par zaudējumu kompensācijas pieprasīšanu valsts vai pat Eiropas līmenī, aicinot izvērtēt arī pašvaldības atbildību par iespējamo projekta attīstības kavēšanu.
Vienlaikus ar labvēlīga akta izdošanu parka attīstībai Tukuma novada dome kavē arī Eiropas zaļā kursa ieviešanu, tāpēc ir pamatotas bažas, ka šīs rīcības rezultātā Latvijā netiks sasniegti Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izvirzītie mērķi, un valsts būs spiesta tikt galā ar starptautiskām sankcijām. Šobrīd esam situācijas ķīlnieki, kad pašvaldība prasa atbildību valstij un valsts prasa pildīt uzticētos pienākumus pašvaldībām – vai uzņēmējdarbībai un valsts attīstībai no tā būtu jācieš?
Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda uz 2021. gada sākumu sasniedz gandrīz 80MW. Lietuvā tās ir 8 reizes vairāk (546 MW) un Igaunijā aptuveni 5 reizes vairāk (320 MW). Arī Eiropas Savienības nogrieznī Latvijā ir trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā, aiz mums atrodas tikai Slovēnija un Slovākija. Elektroenerģijas patēriņš tuvāko gadu laikā tikai pieaugs, tāpēc Latvijai ir jāattīsta jaunas elektroenerģiju ģenerējošās jaudas, kas vienlaikus atbilst ilgtspējīgas resursu izmantošanas apjoma palielināšanai kopējā energosistēmā. Turklāt gan Valsts kontrole, gan drošības dienesti jau skaidri norādījuši uz faktu, ka Latvijai ir jādomā par enerģētisko drošību un pašapgādi ar elektroenerģiju, tā stiprinot enerģētisko neatkarību, un vēja enerģija ir veids, kā to panākt.
Uzskatu, ka veidojot konstruktīvu dialogu, iesaistoties projekta attīstītajam, pašvaldībai un vietējiem iedzīvotājiem, ir rodams risinājums visām iesaistītajām pusēm. Ceru uz saprātīgu Tukuma novada domes lēmumu un veiksmīgu turpmāko sadarbību, lai projekts varētu tikt īstenots tam paredzētajā, Ietekmes uz vidi noteiktajā apmērā, kopīgi panākot nacionālo enerģētikas un klimata plānu sasniegšanu un zaļās enerģijas izmantošanas veicināšanu Latvijā, gan izpildot Latvijai noteiktās saistības Eiropas zaļā kursa ietvaros.
Par stipru, zaļu un turīgu Latviju!
[1] https://windeurope.org/intelligence-platform/product/getting-fit-for-55-and-set-for-2050/ (7. Fig)
