Par piena kvalitāti zemnieku fermās, pārstrādes uzņēmumos un veikalos iztaujājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) priekšnieku Mareku Samohvalovu.
– Zemkopības ministrija izstrādājusi piena kvalitātes pārbaudes programmu. Kā šāda programma radusies? Vai līdz šim ir bijušas problēmas ar piena kvalitāti? Vai konstatēts, ka kāds būtu saindējies? Zemnieki uzskata, ka šajā jau tā saspringtajā periodā viņus ar PVD rokām grib likvidēt. Kā jūs komentētu šo situāciju?
– No pagājušā gada PVD aktīvi darbojas, realizējot Zemkopības ministrijas izstrādāto programmu, un, sākot no pagājušā gada, ņem svaigpiena paraugus novietnēs, loka maršrutos; novēro, kā tiek ņemti paraugus un kā tos nogādā analīzēm. Esam konstatējuši, ka piena kvalitāte uzlabojas un mazāk saskaramies ar problēmām. Katram zemniekam nosūtām arī rezultātus, ko esam konstatējuši pārbaudes laikā. Zemnieks šos rezultātus var salīdzināt arī ar pienotavas rezultātiem, un tas var viņam noderēt. Nereti mūsu paraugi ir arī ar labākiem rezultātiem nekā pārstrādes uzņēmumā. Tad mēs meklējam vietu, kur piens it kā zaudē kvalitāti. Ir konstatēts, ka ne visur, nosūtot piena paraugus laboratorijai, tiek ievēroti paredzētie paraugu uzglabāšanas noteikumi. Šīs problēmas tad arī cenšamies risināt.
Šajā gadā fermās ņemam arī nomazgājumus, ņemam nomazgājumus arī no mašīnām. Vērtējam visus piena aprites posmu kritiskos punktus un skatāmies, kā uzņēmēji tiek galā ar uzraudzību. Kā viena no papildsastāvdaļām ir arī gatavās produkcijas kontrole, krējuma pārbaude uz augu tauku klātbūtni, sviesta pārbaude uz procentuālo atbilstību un citu veidu atbilstību marķējumos.
Programma tika izstrādāta jau pagājušajā gadā, un tā ir attiecināma uz visu piensaimniecības nozari. Diemžēl laika ziņā tā ir sakritība.
Ja tiek nodrošināta piena kvalitāte, tikai tad var runāt par konkurenci un tikai tad var runāt par attīstību un pastāvēšanu. Ja pienam nav atbilstošas kvalitātes, mēs nevaram attīstīties un iziet pasaules tirgos un mēs nevaram īsti arī iziet savā tirgū.
– Vai pasaules tirgos ir bijušas problēmas ar piena produktu vai siera kvalitāti?
– Tieši tā. Mums aizpagājušā gadā tika atgrieztas kravas ar siera sūtījumiem, kuros bija palielināts antibiotiku saturs, gan arī citu kvalitātes rādītāju dēļ. Šie jautājumi nav risināmi atrauti, un galvenais ir piena kvalitātes jautājums. Tikai tad varam runāt par pārējo. Dažkārt tiek pārprasts: ar neatbilstošu pienu labāku cenu nepanāks.
– Vai tādā pat apjomā ir paredzēts kontrolēt arī gatavo produkciju, ko pārstrādātāji piedāvā veikaliem? Tikpat stingri kā zemniekiem?
– Tieši tā, ja runā par noņemto paraugu skaitu, var teikt, ka zemnieku pusē noņemto paraugu skaits nemaz nav tik liels, ja mēs salīdzinām ar uzņēmumos un veikalos noņemto paraugu skaitu. Noņemot paraugus, mēs informējam par rezultātiem. Un zemniekiem šī informācija noder kā references rezultāts, lai zinātu reālo situāciju savā ganāmpulkā. Bet tas, kas atteicas par situāciju konkrētā zemnieku saimniecībā, tas balstās uz komplekso rezultātu bāzes. Ir mūsu paraugi un rezultāti, ir pārstrādes uzņēmumu paraugi un rezultāti un ir vajadzīgs ģeometriskais vidējais triju mēnešu laikā, nevis tas, ka zemniekam vienreiz ir bijis kaut kāds negadījums ar slaukšanas iekārtām vai dzesēšanas iekārtām. Svarīgi ir konstatēt, ja zemnieks parāda, ka triju mēnešu laikā nav sakārtojis savu ražošanu un ilgākā laika periodā nav spējīgs parādīt nopietnu attieksmi pret savu darbu. Tiek prasīta tīrība, kārtība un dzesēšana.
– Vai PVD skatās, lai uz marķējuma būtu norādīts, ka tas ir no pulvera atjaunotais piens vai krējums?
– Mēs pārbaudām marķējuma atbilstību reālajam saturam. Bet šobrīd neesam konstatējuši, ka ražošanā izmanto atjaunoto (no pulvera) pienu, krējumu, izņemot saldējuma ražošanā, kur ir specifisks ražošanas process. Pārējie Latvijas tirgū esošie piena produkti ir ražoti no piena un ir arī tā sauktie izstrādājumi ar pieļaujamiem augu taukiem.
– Arī krējums ir no piena nevis no piena pulvera?
– Jā. Mēs Latvijā neesam sastapušies ar gadījumiem, kad būtu citādi.
