Inflācija daudziem radījusi iztikšanas problēmas. Piena un piena produktu cenas veikalā pat divkāršojušās. Lielveikalos piedāvā lielražošanā radītus produktus, tie ir terminizēti, tiem pievienotas vielas, kas ilgāku laiku neļauj produktam saskābt vai sapelēt. Interesanti, bet laiku pa laikam konstatē, ka kāda no šīm stabilizējošām, konservējošām vielām, kas, piemēram, neļauj maizei sapelē, ir veselībai bīstama, un to lietošana tiek aizliegta. Varbūt patērētājam varētu palīdzēt mājražotāji?
Savulaik paklusām kāds zemnieks tirgoja pienu, krējumu, biezpienu no savas automašīnas kādā Kurzemes ielas pagalmā. Viņam tas bija izdevīgi, un arī pircēji bija apmierināti: pavasarī, kad ir salātu laiks, no litra piena iznāk gan krējuma tiesa, gan labu labais rūgušpiens, gan arī piens, turklāt šis piena litrs ir ievērojami lētāks nekā veikalā pirktais. Arī krējums bija īsts, bez augu eļļas piejaukuma; biezpiens – graudains, garšīgs, kādu veikalos jau sen vairs nevar nopirkt. Taču pašvaldības policisti šo tirgošanos pārtrauca, jo tā skaitījās nelikumīga.
Arī Tukuma tirgū nekur nav iespējams iegādāties mājražotāju piena produkciju, vien pie Degoles pienotavas stenda katrā tirgus dienā ir rinda, jo var iegādāties īstu krējumu un sviestu, arī piens un kefīrs glabājas īsāku laiku, taču ir garšīgāks (tiesa, arī ātrāk patērējams).
Pirms pāris gadiem aktivizējušies mājražotāji, kuri piedāvā sieru, zivis, žāvētu gaļu, ievārījumus, skābētus kāpostus un gurķus. Par to liecina arī plašā mājražošanas reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Lai par mājražotājiem uzzinātu ko vairāk, uz sarunu aicinājām PVD inspektorus, kuri šo jomu pārzina.
PVD inspektori mums skaidroja – mājražotāji pakļauti Pārtikas aprites likumam tāpat kā lielie ražotāji. Mājražotājiem ir noteiktas vadlīnijas, kas viņiem noteikti jāievēro: divas reizes gadā ražotni pārbauda valsts pārtikas inspektors, reizi ceturksnī nepieciešami produkcijas izmeklējumi. Ir reģistrējušies gan tādi mājražotāji, kuriem vēl daudz darāmā līdz labas higiēnas prakses mājas apstākļos ražotai pārtikai vadlīniju prasību izpildei, bet ir arī tādi, kuri visas vadlīniju prasības esot jau izpildījuši.
Vai piens varētu atgriezties Tukuma tirgū?
Laikrakstā «Diena» lasām, ka Rīgā daudzi labprāt piena produktus pērk tirgū tieši no mājražotāja. Savulaik tā bija arī Tukumā. Tagad Tukuma tirgū pienu un piena produktus vairs nepārdod. Vai tas pašlaik būtu iespējams? Vai mājražotāji mūsu rajonā vispār strādā piena pārstrādē? PVD valsts pārtikas inspektore Inita Prūse sacīja:
– Piena ražotājs, kurš iegūto pienu piegādā tieši gala patērētājam vai mazumtirdzniecībai, ir atbildīgs par piena atbilstību noteiktajām higiēnas prasībām un obligātajām nekaitīguma prasībām. Piena tirgotājs nodrošina piena paraugu ņemšanu un testēšanu.
Mums tuvākā akreditētā laboratorija ir Nacionālais diagnostikas centrs (Tukumā, Talsu ielā 20). Zemnieks pats ņem paraugus un piegādā laboratorijai, kā arī saņem laboratorijas rezultātus, kuri liecina, ka piens ir pārbaudīts un nekaitīgs. Laboratorijā nosaka somatiskās šūnas pienā, baktēriju kopskaitu, zāļu atlieku, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu klātbūtni, piena sasalšanas temperatūru (tā uzrāda, vai pienam nav pieliets ūdens) un patogēno mikroorganismu (infekcijas slimību) klātbūtni. Piena ražotājam jau daļa piena realizācijas priekšnoteikumu izpildīta viņa fermā – ūdens analīzes, ganāmpulks reģistrēts utml. Par laboratoriskajiem izmeklējumiem maksā piena ražotājs.
Ja šos priekšnoteikumus izpilda, piena ražotājs savu pienu var realizēt Tukuma tirgū. Šādi pat noteikumi ir, ja piena ražotājs pienu realizē izglītības iestādēm vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Mums ir zemnieku saimniecības, kas dod pienu skolām.
Vēl ir tāds noteikums, – ja pienu tirgo tirgū, tad jābūt arī uzrakstam «Svaigs piens. Pirms lietošanas ieteicams uzvārīt», jo piens nav pasterizēts, bet ir tikai dzesēts.
– Ja cilvēks vēlas pārdod krējumu, biezpienu, sviestu?
– Jebkuram izstrādājumam arī jābūt laboratoriski izmeklētam.. Turklāt mājražotājam ir jābūt reģistrētam PVD. Ir jābūt arī atbilstošām telpām. Mums reģistrējies viens mājražotājs, kurš pats iegūst kazas pienu, viņam ir iekārtas ražošanai, aukstumiekārtas, kur novietot produktu.
Visaktīvākie – zivju pārstrādātāji
Izrādās, ka zivju pārstrādātāji ir aktīvākie no visiem mājražotājiem – Engurē un Lapmežciemā reģistrējušās 18 personas. Salīdzinoši šis ir liels skaits zivju kūpinātāju, taču, spriežot pēc piedāvājuma un cenām, mājražotāju varētu būt vēl vairāk.
Tuvāk par zivju pārstrādes uzņēmumiem stāsta valsts pārtikas inspektore Ieva Gila:
– Zvejas produktu mājražotāju skaits ir mainīgs, vasarā viņu ir vairāk, ziemā kāds atkrīt.
– Vai kāds pārmet mājražotājiem arī iespējamo benzopirēna klātbūtni žāvētajās zivīs?
– Ir noteikta ES norma – 5 mikogrami uz kilogramu, bet ar to nav tik liela problēma kā šprotu ražotājiem, kas savus konservus vēlas realizēt Krievijā.
Arī lašus varam zvejot un ēst. Pirms pāris gadiem šie dioksīni parādījās, tad aizliedza zvejot, bet pārsvarā tas bija lielajiem lašiem. Lasim ir jābūt virs 4 kg, lai varētu sākt domāt, ka tajā varētu būt dioksīni.
Tiem, kuri ražo zivju kūpinājumus mājas apstākļos, jāievēro vadlīnijas, kas atrodamas Zemkopības ministrijas mājas lapā internetā. Zivju pārstrādātajam nepietiks ar namiņu vien, jo zivis ir jāizķidā, jānomazgā, kaut kur ir jābūt telpām, kur tās sagatavo un fasē. Tas katram mājražotājam ir jārisina individuāli, jo katram ir savas zivju apstrādes receptes.
Kad reņģu nav, lai varētu mājražotājs iztikt, tam jāstrādā ar lielajām okeāna zivīm – skumbrijām, kapteiņiem, sviesta zivīm un citām. Zivju mājražotājiem nav lielu problēmu. Viņi savas zivju apstrādes telpas ir iekārtojuši pielāgotās ēkās. Sākotnēji bija grūtāk saimniecības ēkās ievilkt ūdensvadu, bet nu jau tas arī visiem ir izdarīts. Benzopirēnu zivīm pārbauda reizi gadā.
Mums Tukuma rajonā ir reģistrēti arī pieci maizes un miltu izstrādājumu mājražotāji.
Par skābētu kāpostu muciņu un ievārījuma burciņu
Valsts pārtikas inspektore Valija Markava:
– Skābētus kāpostus ražotāji drīkst pārdot no vietas, kur notiek skābēšana, un tirgū. Pēdējā laikā, sevišķi vasarā, reģistrējas arī upeņu, aveņu, zemeņu audzētāji. Viņiem ir svarīgi, ka nepārdoto produkciju drīkst savārīt ievārījumā un realizēt.
– Vai to var izdarīt savā virtuvē?
– Var to darīt savā virtuvē, bet tai jāatbilst visām higiēnas prasībām. Higiēnas prasības ir tādas pat kā visur. Burciņām ir jābūt tīrām, tās var mazgāt, bet jābūt jauniem plastmasas vāciņiem.
Pie mums reģistrēti arī četri kāpostu skābētāji; divi mājražotāji skābē gurķus; reģistrējušies pieci ievārījumu vārītāji, kas darbojas sezonā.
Arī gaļu četri mājražotāji kūpina savā žāvētavā, mājas apstākļos. Prasības līdzīgas kā zivju pārstrādātājiem. Kūpinājumus realizē Tukuma tirgū; viens no šiem uzņēmējiem nodarbojas arī ar izbraukuma tirdzniecību.
– Vai biškopji, kas medu fasē burciņās, ir mājražotāji?
– Nē, viņi nav mājražotāji. Viņi reģistrējušies un ir primārās ražošanas biškopības uzņēmums ar tiesībām izplatīt produkciju visā Latvijā.
Es gribētu pateikt to, ka mājražotājiem higiēnas prasības ir tādas pašas kā uzņēmumam. Tas faktiski ir mazs uzņēmums, kur jānodrošina produkcijai nepieciešamā temperatūra un jāveic izmeklējumi laboratorijā, lai pārtika būtu droša un cilvēkam nekaitīga.
