Par ko “audzina” policistus

29. janvārī Tukuma rajona policijas pārvaldē tika spriests, kā uzlabot darba rādītājus. Šīs sanāksmes klausītāji un arī atbildētāji – daļa policijas un prokuratūras kolektīva, bet trīs priekšnieki – Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, Zemgales tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Pāvils Cvetkovs un Jelgavas rajona un pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks Haralds Dauginovičs – sarunas virzītāji.

Kolektīvā diskusija (nosacīta un vienpusēja, jo pat uz acīmredzami absurdiem priekšnieku pārmetumiem policisti, kā jau militarizētas iestādes darbinieki, bija spiesti atbildēt klusējot) ilga vairāk nekā četras stundas – tika uzklausīti gan pārmetumi, gan ierosinājumi; priekšniekiem bija daudz kas atzīmējams. Bet vai dažu, turklāt, kā vērotājam no malas šķita, arī virspusēju problēmu saskatīšanai būs rezultāts, kā allaž, redzēsim tikai pēc laika.

Noziegumu mazāk?

Tukuma rajona policijas pārvaldes priekšnieks Rihards Zariņš klātesošos iepazīstināja ar statistiku un tendencēm.

Pērn policijā reģistrēti 769 noziedzīgi nodarījumi – par 37,3% mazāk nekā 2006. gadā. Lai gan līdzīga tendence vērojama arī kaimiņu rajonos, tomēr ir pamats vaicāt – vai sabiedrība policijai neuzticas un noziegumus noklusē? Mulsina tas, ka kopumā policijā reģistrēto notikumu skaits tomēr pieaudzis – par 39 notikumiem vairāk nekā 2006. gadā – pavisam 2 672. Tomēr ar niekiem policisti nav krāmējušies, tālab 901 gadījumā atteikts uzsākt kriminālprocesu (par 322 gadījumiem vairāk nekā 2006. gadā). Atbilstoši arī mazāk uzsāktu kriminālprocesu – vairs tikai 861 (par 358 mazāk nekā 2006. gadā), toties vairāk prokuratūrai nodotu lietu – 270 (par 46 vairāk nekā iepriekšējā gadā).

Viens sāpīgs mīnuss – pērn no 29 automašīnu zādzībām atklāta nav neviena…

Savukārt dažādu administratīvo sodu piemērošanā mūsu rajona policisti ir līderi 20 citu rajonu vidū – pērn noformēti 9 029 protokoli. Savādi, taču vairāk arī to, kas nav pakļāvušies policijas darbinieku likumīgajām prasībām – no 9 neklausīgajiem 2006. gadā pērn šis skaitlis pieaudzis līdz 38.

Vairāk arī ceļu satiksmes negadījumu – pavisam 655 (par 79 vairāk nekā 2006. gadā); samazinājies bojā gājušo skaits (par četriem mazāk; pavisam 18), toties vairāk cietušo (pavisam 170; par 14 vairāk nekā iepriekšējā gadā).

Paliks labākie, kas strādās labāk…

Skaitļi ir skaitļi, bet Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis gribēja noskaidrot sasāpējušos jautājumus. Galvenā problēma – zemā darba efektivitāte. Kas tajā vainojams – darbinieku, zināšanu, naudas vai godprātīgas attieksmes pret darbu trūkums?

Bet darāmā netrūkst – vēl no 2003. gada iekrājies nenodoto kriminālprocesu parāds (šobrīd 132 lietas), bet pierādījumu vākšana ritot pārāk gausi – pēc prokuratūras datiem spriežot, pērn no katra inspektora mēnesī saņemti vidēji 2,2 kriminālprocesi. Tas esot zemākais rādītājs Zemgales reģionā, un tāpēc arī prokurori ar paveikto nevar lepoties.

Vietējie policisti parēķinājuši, ka uz 1 000 rajona iedzīvotājiem mums ir tikai divi policisti un tas esot otrais vai trešais zemākais rādītājs valstī, tomēr A. Lieljuksis uzsvēra, – divi vai trīs policisti uz 4 000 iedzīvotāju esot īstā slodze. Kāpēc citos rajonos, kur kriminālprocesu vairāk, inspektori strādājot ražīgāk? Varbūt vaina izglītībā?

Un Valsts policijas priekšnieks mēģināja noskaidrot arī aspektu – kāpēc lielākā daļa policijas darbinieku studē kur citur, tikai ne Policijas akadēmijā. Nesaņemot skaidrojošu atbildi, priekšnieks pats ar sevi vienojās, ka nākotnē studijas Policijas akadēmijā jāsedz no valsts budžeta – tad, visticamāk, radīsies arī studēt gribētāji.

Jāteic, brīžam bija kauns klausīties, dzirdot, cik daudz un kādus pārmetumus mūsu policistiem velta priekšnieks un arī vietējais prokurors: pat atklātas lietas līdz tiesai nenonāk gadiem; izmeklētāji prokurorus… vienkārši neklausa; ierodoties notikuma vietā, policisti neprot to aprakstīt; ekspertīzes tiek veiktas nepilnīgi; ekonomisko noziegumu izmeklētāji īsti nesaprot, ko izmeklē…

Protams, ne vārda par to, ka iecirkņa pilnvarotajam, kam, labākajā gadījumā, profesionālā izglītība ir pusgads policijas skolā vai kāda pavisam ar pašreizējo darbu nesaistīta augstākā izglītība, reizēm jādara augsti kvalificēta izmeklētāja darbs…

Priekšniecības diskusijā noskaidrojās arī iespējas, kā uzlabot darba ražīgumu, – i prokurori, i policijas speciālisti varētu ķerties pie inspektoru papildu apmācības, sarežģītākus kriminālprocesus varētu uzticēt lauku iecirkņu inspektoriem; DNS paraugi jāņem katrā lietā (citādi vienā rajonā krājas neatpazīti līķi, otrā – bezvēsts prombūtnē esoši cilvēki); Kandavas iecirknī policistiem būtu jāstrādā maiņās – piektdienās un brīvdienās lietderīgāk darbu sākt pēcpusdienā, kad sākoties lielākie tusiņi; tāpat neesot ko ražot lietas papīrgrozam – uzmanība jāvērš smago noziegumu atklāšanai, bet nenozīmīgākās lietas varēšot pagaidīt…

Nākotnes uzdevums – ceļu policistiem vairs nebraukt uz satiksmes negadījumiem, kuros nav cietušo. Lai apdrošināšanas firmas pašas pērk alkometrus un šo firmu eksperti paši lai skaidro, kurš braucējs dzēris, bet kurš ne! Tāpat nav jāpacieš darbinieki, kas kūtri strādā vai publiski apkauno policiju. Ja kāds iereibis uz ielas redzēts – no darba prom!

Otru pusi neredz un nedzird

Šī ir tikai daļa no pārmetumu un ierosinājumu sērijas, kas pāris stundu garumā tika veltīta rajona policistiem. Jautājumi un ierosinājumi, ko vairāk vai mazāk bikli uzdeva policisti un žurnālisti, šķitās paliekam nedzirdēti.

Acīmredzot tā ir un paliks, ka par spīti lielajai slodzei un darba apstākļiem – vairākiem lielceļiem, kas šķērso mūsu rajonu, – ceļu policijai tā arī būs jāsamierinās ar vienu ekipāžu maiņā. Kaut arī narkotiku izplatība valstī un arī mūsu rajonā pieaug ģeometriskā progresijā, nebūs rajona nodaļā cilvēka, kas nodarbosies tieši ar šīm laika un darba ietilpīgajām lietām.

Policijas vadība nedarīs neko, lai valstiskā līmenī panāktu vienošanos par atskurbtuves atjaunošanu – slimnīcas, pašvaldības vai policijas paspārnē.

Nebūs līdzekļu arī noplukušās policijas ēkas fasādes sakārtošanai, par lielākiem remontiem i nerunājot.

Nebūs līdzekļu, lai visus jau tā trūkstošos policijas iecirkņu inspektorus apgādātu ar transportu un, piemēram, mobilo tālruni. (Esot jāprot sadarboties ar pašvaldībām…)

Kaut arī policistiem tika pārmests, ka nepietiekami izmanto Uzņēmuma reģistra un citas it kā pieejamas datu bāzes, taču nesaprasta palika iebilde un neatbildēts jautājums – ne jau saprašanā vaina. Policisti prot strādāt ar datoru, zina arī dažādas datu bāzes, bet…. vai tad viņiem ir apmaksāta pieeja šīm bāzēm!?

Faktiski neatbildēts palika arī darba samaksas jautājums. Piemēram, par virsstundu darba apmaksu. Kaut arī A. Lieljuksis žurnālistiem apgalvoja, ka nekas nav mainījies, mūsu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tas nav tiesa. Ir gan manījies un ļoti. Jā, virsstundas (faktiski visi reidi un citi tik noderīgi profilakses un arī operatīvie pasākumi) gan būs, taču samaksas vietā par to policisti drīkstot saņemt tikai papildu brīvdienu… Un – tā kā akūta darbinieku trūkuma apstākļos papildu brīvdienas diezin vai varēs piešķirt, saprotiet paši…

Ko teikt….

Pēc sapulces A. Lieljuksis devās personīgi pārbaudīt paša izvēlēta viena kriminālmeklēšanas inspektora un viena iecirkņa inspektora darba vietu, lietu materiālus un pēdējo dienu gaitas. Pārbaudāmie bija puslīdz gatavojušies, tālab pārbaude beidzās bez upuriem, līdz ar to vēršot visu šo inspekcijas braucienu izklaidējošā pasākumā.

Nu, ko teikt par priekšnieku, kas bargi vaicā, kāpēc nav atskurbtuves, ja zināms, ka šis jautājums vispirms jāatrisina ministriju atbildības līmenī? Ko teikt par gadu gadiem neatrisināto problēmu – kvalificētu speciālistu sagatavošanu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā? Par birokrātijas likvidēšanu sadarbībā ar ONAP? Par vienošanos atkal jau ministru līmenī, lai vienkāršiem inspektoriem nebūtu jādara Finansu policijas vai VID ierēdņu darbs… Laikam jau taisnība Lieljukša kungam, kurš kādā mirklī secināja, ka nekas nekad nebūs gatavs un pabeigts. Tāpēc – pilnveidojamies.

Vai zinām savas tiesības?

Šis raksts varētu būt kā laba ilustrācija rajona policijas pārvaldē notikušajai sanāksmei – jau no 10.00 rītā todien policijas un prokuratūras pārstāvjus gaidīja

Zantes pagasta ļaudis. Viņi satraukušies par drošību savā pagastā un jūtas izsmēluši pašiem ieejamo cīņas līdzekļu klāstu. Šķiet, zīmīgi, – aicinātie tiesībsargi sanāksmes dēļ kavējās vairāk nekā divas stundas, bet pacietīgi gaidošajiem zanteniekiem par to paziņot pat nepapūlējās…

Varbūt par savu drošību jāgādā pašiem

Kopš aprīļa Zantē notikušas sešas zādzības.

Pirmā aprīlī, kad no Smiltiņkalna kapsētas nozaga zvanu, kas, kā zantenieki saka, ir visus kara laikus pārdzīvojis.

Tad centrā, jaunā celtniecības objektā, nozaga instrumentus, «Ārēs» – traktoru.

Pēc laiciņa vēl viena instrumentu zādzība objektā.

Tad kādā meža jaunaudzē nocirta lielu daudzumu egļu, bet pavisam nesen no Lailas Hendzeles mājas pagalma, kas atrodas gandrīz vai pašā pagasta centrā, nozaga traktoru.

Ne cietušajiem, ne citiem Zantes iedzīvotājiem nav informācijas un arī pārliecības, ka par šiem gadījumiem policijā kāds vispār interesējas. Zantenieki arī nezina, kādas ir viņu tiesības un iespējas pašiem pasargāt un aizstāvēt sevi – kaut vai izmantojot vietējo zemessargu palīdzību.

Tieši tāpēc Zantes pagasta padomes priekšsēdētāja Silvija Tiltiņa un deputāti vēlējās tikties ar iecirkņa pilnvaroto un augstākām policijas amatpersonām. Liels bija viņu pārsteigums un arī sašutums, ka uz tikšanos ieradās policijas darbinieks, kurš reālas atbildes par notiekošo nemaz nevarēja sniegt…

Vēlāk deputāti uzzināja, ka viņu iecirkņa pilnvarotais Edgars Sausserdis pats pārkāpis sabiedrisko kārtību un pēc šī incidenta uzrakstījis atlūgumu.

Kāda ir pienākumu sadale, kāda atbildība un kontrole?

Zantes pagasta deputātu lūgumam atsaucās rajona virsprokurors

Aigars Bičušs, kurš Zantē ieradās pēc sanāksmes policijā:

– Policijā strādā dažādi cilvēki. Ir tādi, par kuriem es varu "krist un celties", kaut gan viņus pazīstu tikai divus gadus, bet ir atsevišķi inspektori, kuri stundām un dienām neko nevar izdarīt, ir pasīvi, – tā savu vērtējumu policistu darbam aizsāka A. Bičušs. – Visi iecirkņa inspektori ir pakļauti iecirkņa priekšniekam. Jūsu iecirkņa inspektors pakļauts Pilsētas un lauku iecirkņu priekšniekam Bogdanova kungam, kas savukārt pakļauts kriminālpolicijas priekšniekam Helmutam Lukačovam, bet Lukačovs pakļauts Rajona policijas priekšniekam Rihardam Zariņam.

Es saprotu, ka pagastā ir problēmas ar izmeklēšanas kvalitāti, arī iecirkņa inspektora pieņemšanas laiki iedzīvotājus nepamierina. Jūsu pagastā tiks iecelts cits inspektors, kas turpmāk šeit brauks un strādās.

Atbildot uz jautājumiem, kā norit izmeklēšanas darbs, kādas ir cietušo tiesības un kādi izmeklētāju pienākumi, prokurors pastāstīja:

– Šobrīd neeksistē tāds jēdziens kā izmeklētājs. Ar policijas priekšnieka pavēli ir noteikts, kuras personas drīkst veikt izmeklēšanu, arī iecirkņa inspektors to veic. Ja konstatēts, ka noziegums ir gaišs (vainīgais zināms) noziedzīgs variants, to izmeklē inspektors pats vai arī to pārņem pirmstiesas izmeklēšanas nodaļa. Ja noziegums ir tumšs (nav iespējams atklāt), tad inspektors turpina strādāt un viņa darbu pārrauga prokuratūra. Ja lieta ir tumša, pārbauda, vai inspektors ir izpildījis ģenerāprokurora noteikto darbību minimumu. Ja izmeklēšanu inspektors vilcinājis, tad mēs prasām inspektoru sodīt.

Ja mēs runājam par E. Sausserža darba pārbaudi, lai interesētos par kriminālprocesa virzību, tas jums būs diezgan pagrūti, neviens par konkrētu kriminālprocesu neatbildēs. Cits jautājums ir, ja cietusī persona nāks pie manis uz prokuratūru un teiks, ka viņu neapmierina izmeklēšana. Tad es šo procesu jau varu pārbaudīt. Iecirkņa pilnvarotajam nav pienākuma atskaitīties, cik tālu ir izmeklēšana. Par izmeklēšanas lietām, kas saistītas ar Zanti, atbild Dana Indrāne, viņai ir liela pieredze.

Kriminālpārkāpumus pēc Krimināllikuma iedala mazāk smagos, smagos, sevišķi smagos. Uz jūsu inspektoru nekādā gadījumā neatteicas sevišķi smagi un smagi nodarījumi. Viņam paliek vienkāršākās lietas, ko savukārt atkal iedala gaišās un tumšās lietās. Loģiski, ka visus noziegumus nevienā pasaules valstī neatklāj. Bet – ja inspektors neko nedara šajā lietā, tad ir jāreaģē.

Esmu bijis divos pagastos un neesmu dzirdējis sūdzības, ka iecirkņa inspektors nebūtu sastopams. Policija ir nodrošināta ar mašīnām kā nekad agrāk. Ja inspektors nenāk uz izsaukumu, dzer, tad jāraksta ziņojums policijas priekšniekam.

– Mūsu pagastā izdarītie noziegumi kvalificējas kā smagie vai kā sīkumi?

– Klasifikācija ir vienkārša: kriminālpārkāpumi, kas sodāmi ar diviem līdz pieciem gadiem cietumsoda, ir mazāk smagie, līdz 10 gadiem – smags pārkāpums; ja sods lielāks nekā 10 gadi – sevišķi smags. Visas zādzības, nerunājot par mantām, kuras ir sevišķi lielas vērtībā – virs Ls 4000 -, ir smags noziegums vai sevišķi smags noziegums.

Policijā ir operatīvā grupa, kas brauc uz smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Ja piezvana, ka nozagts traktors, inspektors atbrauc uz vietas, viņš pieņem iesniegumu no personas, uztaisa vietas apskati. Ja viņš nekādas pēdas neredz un uzskata, ka ir izdarījis visu, kas jādara, viņš šo procesu turpina pats. Ja uzskata, ka tas ir sevišķi smags noziegums, viņš zvana operatīvajai grupai. Nezinu tādu gadījumu, kad operatīvā grupa nebūtu atbraukusi.

I. Brucis:

– Nav runas par to, ka neatbrauc, bet apskate notiek pavirši, formāli, ar to arī viss beidzas. Mums bija gadījums, kad pierādījums mētājās pēc apskates izdarīšanas, tad to savācām un sūtījām ar iecirkņa pilnvarotā starpniecību tālāk. Tās apskates tagad ir nekvalitatīvas un paviršas. Spriežu tā tāpēc, ka pats esmu nostrādājis operatīvajā darbā un šīs lietas man nav galīgi svešas…

A. Bičušs:

– Pretenzijas ir pamatotas. Arī mums policijā šodien par to bija saruna. Viss atkarīgs no attieksmes. Mums ir parauginspektori, it īpaši Tukumā, kur inspektors ar savu profesionalitāti, kaut arī viņam nav nepieciešamās izglītības, ir tikpat profesionāls, cik izmeklētājs. Tas ir attieksmes jautājums, no kā arī atkarīgs, vai par šo inspektoru ir sūdzības vai to nav.

Pagājušajā gadā prokuratūrā bija 160 sūdzības, kas Latvijā ir viens no lielākajiem rādītājiem. Cietušajām personām jāvēršas policijā, prokuratūrā un jāinteresējas, kas izdarīts šai lietā. Ja šāds jautājums būs, jāseko atbildei.

No jaunā gada spēkā stājies Sūdzību likums. Ja vēršaties policijā par noziedzīgu nodarījumu, termiņa vairāk nav. Agrāk atbildei bija noteiktas 10 dienas, par sevišķi smagu nodarījumu – 30 dienas; tagad termiņa nav, visu nosaka saprātīgums. Ja ir notikusi zādzība un zināmu laiku, piemēram, piecas dienas neesat saņēmis atbildi, jums jāvēršas prokuratūrā ar iesniegumu un jāziņo, ka neesat saņēmis atbildi. Prokuratūra tad sazinās ar policiju, pārbauda, vai iesniegums reģistrēts, kas ir būtiski. Arī rakstot iesniegumu policijai, tas ir jāraksta divos eksemplāros, un uz tā, kas paliek iesniedzējam, ir nepieciešams paraksts, ka tas saņemts. Iesniegumu vienā eksemplārā negodprātīgs policists var arī nereģistrēt.

Zemessargiem atkal būs pilnvaras

– Gribētos uzzināt, kas kārtības ieviešanā atsevišķos brīžos ir atļauts zemessardzei.

A. Bičušs:

– Šodien par to sanāksmē ieminējās arī Lieljukša kungs. Zemesssardze vienu labu laiku bija pastumta maliņā, bet nav noslēpums, ka Atmodas laikā kārtības sargāšanā zemessardzei bija ļoti lieli nopelni. Taču šobrīd jautājums aktualizējies, jo izdoti Ministru kabineta noteikumi par policista palīgiem.

Šeit pirmā doma, ka varētu izmantot jau pieredzējušus kadrus – zemessargus, jo viņiem ir forma, ir pilnvaras. Uz jautājumu, – zemessargs ir amatpersona vai nav, likums nosaka, ka tajā brīdī, kad viņš pilda pienākumu, viņš jau ir amatpersona. Taču zemessargam ir noteiktas pilnvaras. Tas nenozīmē, ka zemessargs var iet uz ceļa un visiem pēc kārtas pārbaudīt automašīnu bagāžniekus.

Bet neapšaubāmi jau tuvākajā nākotnē zemessargu loma palielināsies. Zemessargi šādās attālās vietās var izdarīt daudz vairāk nekā iecirkņa inspektors. Viņi dzīvo uz vietas un zina gan par malu medībām, gan citām lietām. Līdz šim bija valsts nostāja, – nav vēlams, ka zemessargi šādos procesos piedalās. Zinu, ka savulaik Bēnē ar zemessargiem tika slēgti līgumi un viņi diskotēkas apsargāja, pagastā kārtību uzturēja tieši zemessargi.

– Tātad vēl nav zināms, kādas īsti ir zemessargu pilnvaras?

– Es izpētīšu, kā tas teikts likumdošanā, un tad varētu jūs informēt konkrētāk.

– Mums zemessardze ir ļoti aktīva. Arī tad, kad Jaunsātos bija dedzināšanas gadījumi, tiklīdz to uzzinājām, tā, kaut arī bija svētku brīvdienas, sanāca kopā zemessargi un uzsāka dežūras. Zinot E. Sausserža lielo noslogotību, esam vienojušies, ka viņš ir sazvanāms, bet sēdēt speciāli un pieņemt cilvēkus, kas faktiski pieņemšanas laikā nenāk, nav jēgas. Taču pavisam nesen bija notikums, kad faktiski policijas funkcijas šeit veica vietējie zemessargi. Slims cilvēks, kurš ir psihiatriskās slimnīcas uzskaitē, uzbruka savai mātei un feldšerei. Izsaukta ilgstoši nebrauca ātrā palīdzība, bet, kad atbrauca, pieprasīja: kamēr nebūs policista, tikmēr nekur nebrauks. Sausserdi tā arī nevarējām sazvanīt, pēc trim stundām ieradās policija no Tukuma. Un tas notika darbdienas laikā! Ja šis slimais cilvēks būtu nācis laukā pa durvīm un apdraudējis pārējos, ko drīkstētu darīt zemessargs?

– Jāpapēta, vai viņš drīkst lietot speciālos cīņas paņēmienus un roku dzelžus. Neviens zemessardzei nepārmetīs, viņi ja savaldīs dzērāju vai garīgi slimu cilvēku, saturēs viņu vai pat saslēgs roku dzelžos. Ir jautājuma otra puse – te vajadzētu rakstīt sūdzību R. Zariņam. Policija ar transportu ir nodrošināta – ir jauni džipi, nevienam tādas smukas mašīnas kā policijai nav. Man grūti teikt par E. Sausserža aizņemtību, policista darbs zināmā mērā ir nepateicīgs, nekad neviens viņu nemīlēs… Bet, ja viņu meklē dienā, viņam jābūt; ja viņu meklē naktī, viņam arī ir jābūt. Tas ir tikai cilvēciskais faktors, kā kurā iecirknī inspektors strādā.

Vainojams sadarbības un izpratnes trūkums

– Šorīt mēs dzirdējām citu nostāju: ja policists bijis dežūrā, ja viņam svētdiena ir brīvdiena, tad nav vērts nevienu meklēt…

– Policistam ir jāstrādā tad, kad viņš vajadzīgs. Cits jautājums: ja jūs viņu naktī iztramdīsiet, cilvēcīgi – viņš no rīta pagulēs, un priekšnieks viņu par to nesitīs. Man šī ir pirmā dzirdēšana, ka inspektors atsakās braukt.

– Agrāk par to, ka iecirkņa pilnvarotais ir atvaļinājumā, mums paziņoja vai nu viņš pats, vai policijas vadība. Nu jau divus gadus mums par to neviens nepaziņo. Tikai tad, kad ir kaut kāds notikums, uzzinām, ka inspektors ir vai nu mācību vai kārtējā atvaļinājumā. Ir bijis pat tāds kuriozs – avīzē nopublicē, ka viņu aizvieto viens inspektors, bet patiesībā aizvieto cits…

– Šos jautājumus pārrunāšu ar Bogdanova kungu. Ņemot vērā, ka policistus neviens nemīl, ņemot vērā viņu darba specifiku, policista atvaļinājums ir 40 dienas.

– Lai nebūtu tā, ka mierīgi varam gaidīt nākamo zādzību, jo mēs par to vairs neesam droši, mēs tomēr gribētu zināt, kāda ir mūsu lietas: tumšas vai gaišas?

– Jūs varat rīkot sēdi un daļu no tās saukt par drošības padomes sēdi, un aicināt pie sevis Andi Bogdanovu, kurš ir zinošs jebkurā jautājumā, tāpat arī varētu aicināt kriminālpolicijas priekšnieku. Kad radīsies problemātiskie jautājumi, kriminālpolicijas priekšniekam ir savas metodes, kā cīnīties. Viena no mūsu policijas lielākajām problēmām ir ne jau nedarīšana, bet sadarbības un izpratnes trūkums saskarsmē ar cilvēkiem.

– Es tomēr nesaprotu, kā nosaka, vai lieta ir gaiša vai tumša. Ja, piemēram, manā gadījumā nozog traktoru, policists veic vietas apskati, bet viņš nevienam kaimiņam pat nepajautā, vai kādu redzēja, vai neredzēja un tamlīdzīgi. Lieta nevar būt gaiša, ja nav veiktas šīs minimālās darbības…

– Ja uzrakstīsiet iesniegumu ar savu pretenziju un to, ka Tukuma policija uzsākts tāds un tāds kriminālprocess… Tas ir kā kods, pēc kā mēs atpazīstam lietas, atbildi saņemsiet.

– Bet es šobrīd nemaz nezinu, vai ir sācies kriminālprocess un kāds ir tā numurs…

– Ja jūs to nezināt, tad tas jau ir pirmais procesuālais pārkāpums. Cilvēkam ir jāzina, ka par viņa izsaukumu ir uzsākts process, vai nopratināts kāds un vai esat paziņots par cietušo, jo cilvēks ar šo brīdi manto tiesības un pienākumus, kas viņiem noteiktas likumā.

– Tad iznāk, ka pašam ir jāprasa gan procesa numurs, gan pirmās darbības?

– Tas nekavējoties jāpaziņo procesa virzītājam. Nepaziņošana jau ir pārkāpums.

– Ja vainīgais ir atrasts, vai par to paziņo cietušajam?

– Ja vainīgās personas atrastas, izmeklētājs meklēs cietušos, interesēsies par kompensācijas apmēriem, kāds ir kaitējums; vai arī paziņos, ka minētais kriminālprocess tiek nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai Tukuma rajona prokuratūrā.