22. decembrī, nu jau var teikt ierastā veidā, attālināti «Zoom» platformā notika kārtējā Jaunpils novada domes sēde. Bet vēl pirms nedēļas visi 16 apstiprināmie jautājumi tika izskatīti finanšu komitejas sēdē.
Lai vilks paēdis un kaza dzīva
Par iedzīvotāju komunālo maksājumu parādu dzēšanu informēja k/s «Jaunpils» valdes priekšsēdētājs Guntis Jubiņš. Viņš lūdza deputātiem norakstīt neatgūstamos iedzīvotāju parādus par īri 1 876,67 eiro apmērā, kā arī sniegt uzņēmumam dotāciju 3 387 eiro apmērā par komunālajiem pakalpojumiem (arī parādu), par kuriem iedzīvotāju vietā jau ir norēķinājusies k/s «Jaunpils». Jāpiebilst, ka parādu norakstīšana tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Tie nosaka, ka parādu piedziņa ir neiespējama, ja, piemēram, parādnieks ir miris vai arī iestājies parādu piedziņas noilgums. Domes priekšsēdētāja Ligita Gintere piebilda: “Mēs jau dzīvokļu komisijā izskatījām šo jautājumu. Varu apliecināt, ka summu, ko izslēdzam, nav iespējam atgūt, tie ir tādi cilvēki, kas gan ir aizgājuši viņsaulē un palikuši parādā, gan tādi, kas nokļuvuši pansionātos… Bet pakalpojums – ūdens un kanalizācija – tika saņemts. Un, lai par tiem mūsu uzņēmums komunālā saimniecība «Jaunpils» neciestu zaudējumus un varētu strādāt tālāk – piedzīt parādus no tiem, no kuriem tie ir jāpiedzen, mums vajadzētu šos tēriņus atlīdzināt. Tad šis arī būtu tas starta kapitāls, ar ko varētu strādāt tālāk un sakārtot šīs saimnieciskās lietas. Lai būtu vilks paēdis un kaza dzīva… Bet lai arī nebūtu tā, ka vieniem atlaiž parādus, bet citi sāk uztraukties: ”Kāpēc man jāmaksā?!” Tā šajā gadījumā varu teikt, ka viss ir izanalizēts un izspriests. Tātad – 1876,67 eiro ļaujam komunālai saimniecībai norakstīt, jo tie parādi nav atgūstami, bet ar 3 387 EUR mēs dotējam savu uzņēmumu.” Deputāti par šo priekšlikumu arī nobalsoja.
Grozījumi jau no 1. janvāra
Par grozījumiem bāriņtiesas sastāvā pastāstīja bāriņtiesas priekšsēdētāja Aija Labsvārde: “2021. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Bāriņtiesas likumā, kas paredz paaugstinātas kvalifikācijas prasības tās locekļiem – ka vismaz vienai personai ir jābūt ar augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē. Mums bāriņtiesā tādu cilvēku nav, tādēļ mēs esam uzrunājuši no Tukuma bāriņtiesas Mairu Jomerti un viņa ir piekritusi būt par mūsu bāriņtiesas locekli. Kā arī nākamā gadā plānojot bāriņtiesas apvienošanos, esam uzrunājuši arī Mairu Važu, kura varētu būt bāriņtiesas locekle ar nākošo gadu. Mēs darbu turpināsim līdzšinējā sastāvā – vismaz trīs bāriņtiesas locekļi: amatu saglabā Ineta Miķelsone. Un tā kā termiņš beidzas Martai Grīnfeldei un Dzidrai Krastiņai ir lūgums viņas ievēlēt atkārtoti, lai viņas varētu arī nākošajā gadā turpināt veikt bāriņtiesas locekļu pienākumus.
Pašiem savs īpašums jāapsaimnieko
Par daudzdzīvokļu māju privatizācijas pabeigšanu informēja nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Zinta Mielava: “Vēl arvien Zemesgrāmatā parādās, ka zemes īpašnieks ir pašvaldība, bet patiesībā visi dzīvokļi šajās mājās ir privatizēti – katram pieder dzīvoklis un kopīpašuma domājamā daļa un zemes domājamā daļa. Pārlūkojot visus šos īpašumus var redzēt, ka pašvaldībai reāli nepieder ēkas. Lai mēs reāli šīs lietas sakārtotu, deputātiem ir jāpieņem lēmums par privatizācijas pabeigšanu. Bet mājas iedzīvotājiem vai nu ir jāveido apsaimniekošanas biedrības, vai jāmeklē kāds cits apsaimniekošanas veids, veidojot māju īpašnieku kopības. Ir jau tādi, kas to arī dara.”
Deputāts Adris Fridriksons piebilda, ka iedzīvotājiem nereti ar pašvaldību rodas strīdi par to, kam kāds konkrētais zemes gabals jākopj, bet nu tas arī pēc šī lēmuma tikšot atrisināts – ka īpašums jākopj tiem, kas tur dzīvo un ir īpašnieki.
Par atmaksu, finansējuma piešķiršanu un nomas līguma pagarināšanu
Par mērniecības izdevumu apmaksu stāstīja izpilddirektors Pēteris Baranovskis: ”Ir juridiskais termins, kas paredz, ka visas nastas un apgrūtinājumi ir jānes lietas īpašniekam. Mēs netālu no Jaunpils skolas atdalījām zemes gabalu, lai to varētu apbūvēt. Pārdodot nekādas atlaides mēs iedot nevarējām. Bet jaunais īpašnieks veicis mērniecību arī mūsu – atlikušajā – skolas daļā. Nu viņš uzrakstījis iesniegumu par to daļu, ko viņš pārmērījis un samaksājis arī mūs vietā, lūdzot, lai mēs šo savu daļu summas viņam samaksājam.” L. Gintere vēl skaidroja, ka to paredz jauns noteikums, ka jāmēra abi zemesgabali – gan jaunais (kurš tiek atdalīts no skolas), gan arī visa skolas teritorija: ”Viņš ieguldījās un izdarīja, un nu mums būtu jāsamaksā par pašvaldības gabalu ”Jaunpils vidusskola”. Un tie ir 1 329,31 EUR.”
Finansējumu pamatkapitāla palielināšanai lūdza piešķirt arī SIA «Tukuma slimnīca». Par to P. Baranovskis stāstīja: “Pēc iepriekšējās reizes, kad apstiprinājām papildu finansējuma piešķiršanu, saņēmām vēl vienu iesniegumu no slimnīcas, jo ārstniecības iestādē (kā jau šajos laikos) ir nepieciešams palielināt viņu kapacitāti – daudzas lietas vai nu jāatjauno vai jāpapildina. Sarakstā galvenie punkti ir apsardze, kas obligāti jāizveido, un arīdzan tehnika, kas jāpapildina. Un mēs savu daļu (5% apmērā) varam iedot, lai slimnīca varētu iegādāties šīs nepieciešamās lietas, naudas izteiksmē tie ir 1 022,45 eiro.”
Līdzekļi nepieciešami arī vienkāršotai dzīvojamās ēkas pārplānošanai par sociālo māju. ”Atkal ir kārtējais remonts, un ir stāsts par to, ka ir radušies pilnīgi neparedzēti darbi – atrokot pamatus, konstatējām, ka pamatu nemaz nav un tur ir jāveido stiprinājumi, kas pilnībā nebija paredzēts. Tāpat arī atkritumu apjoms, kas bija sienās, bija daudz lielāks. Tur bija gan skaidas, gan kūdra, gan izdedži… Un kopā tas bija ļoti milzīgs apjoms. Tā radās papildu izdevumi, kas tāmēs nemaz nebija paredzēti, kopumā par 20 494,30 eiro. Mēs ar būvnieku vienojāmies, ka tas turpina strādāt, jo naudas līdzekļi mums ir jau projekta finansējumā, kas pārvirzīta no citām pozīcijām, kur jau pašreiz ir un vēl būs ietaupījums. Dokumentācija tiks sakārtota, lai šo naudu varētu lietot jau no iedotā avansa… Tā ka… šiem darbiem no pašvaldības budžeta papildus līdzekļi nav nepieciešami,” tā P. Baranovskis.
Izrādās, arī apkures katls Jaunpils novada pašvaldības ēkā «Ērģelnieki» savu laiku ir nokalpojis. “Mums jau gada sākumā no gāzes kantora bija brīdinājums par to, ka katls, kas darbojas no 2000. gada, ir krietni palietojies, tas vēl tiek kurināts, bet ne bez piepūles. Tas ir jāmaina, un nupat saņēmu arī piedāvājumu tāmi – 21 407,20 eiro (tai skaitā PVN, vecā katla demontāža un jaunā uzstādīšana, regulēšana). Vienu dienu jau pasalām un sapratām, ka tas ir noteikti jādara – katls jānomaina. Katls būs savādāks – modernāks; tie būs divi katli vienā kaskādē. Būs iespēja, piemēram, vasarā darbināt vienu, nodrošinot silto ūdeni, bet ziemā ar pilnu jaudu abus. Un tas pilnīgi noteikti būs ekonomiski izdevīgāk nekā līdz šim,” skaidroja P. Baranovskis.
Dakteris darbu turpinās…
Pretrunīgas izjūtas izraisīja deputātu diskusija par līguma pagarināšanu ar jauno ģimenes ārstu Jāni Raibartu, kura prakses vietas sakārtošanai tik daudz laika un līdzekļu jau izlietojusi pašvaldība. ”Ar ārsta praksi mums bija noslēgts nomas līgums uz gadu, nu to ieteikums pagarināt līdz trīs gadiem,” jautājumu, kas deputātiem jāizskata, raksturoja P. Baranovskis. Bet pirms lēmuma pieņemšanas deputātu domas dalījās, bija arī deputāti, kas ieteica līgumu ar konkrēto ārstu pagarināt tikai uz gadu, jo iedzīvotājiem bijušas nopietnas pretenzijas par ārsta darbu. Gada beigās gan tās pierimušas, un deputāti sprieda, ka nesaprašanās varējusi būt arī remonta iespaidā. P. Baranovskis arī piebilda, ka arī pats esot ievērojis, ka pēdējā laikā situācija uzlabojusies – protams, arī darba apstākļi ir uzlabojušies, līdz ar to arī personāls esot manāmi nosvērtāks un mierīgāks – atmosfēra mainījusies. Deputāta R. Altenburga ieteikums bija šo līgumu pagarināt uz trīs gadiem, lai ārstam būtu kāda stabilitātes sajūta. Un piebilda, ka pa vienu gadu neko īsti nevarot novērtēt darbu un sadarbību. Kā arī atzina, ka vienmēr kādam būšot pretenzijas… Šim viedoklim pievienojās arī L. Gintere, piebilstot: ”Nākošgad citiem lēmējiem (Atkalapvienotajā Tukuma novadā. – Red.) būs citas lietas lejamas, un tad lai nav tā, ka tikai uz gadu slēgtais līgums sarežģī dzīvi visiem. Līguma nosacījumi būs tādi paši, kā iepriekš, un tas tiks noslēgts līdz 2024. gada 31. janvārim.”
Dakteris tika uzaicināts attālināti pieslēgties arī domes sēdei, un viņš pastāstīja, pēc kādiem principiem darbojas ambulance: ja ir pieteicies cilvēks, tad pieņemšanas laikā netiek atbildēts arī uz telefona zvaniem, lai visa uzmanība tiktu pievērsta vienam cilvēkam. Kā arī to, kā piesaista dažādas tehnoloģijas. Viņš arī pateicās savai komandai un pašvaldībai par remonta veikšanu ambulances ēkā «Jaunkalni». Un piebilda, ka nekur pazust netaisoties un ka darīšot, ko varēšot, lai palīdzētu Jaunpils iedzīvotājiem viņu veselības uzturēšanā.
Sava grāmata par piensaimniecību
Esot iecere izdot grāmatu par Jaunpils pienotavu. Kā stāstīja L. Gintere, tā būšot ne tika par pienotavas vēsturi, bet arī par piensaimniecības vēsturi un lauksaimniecību Jaunpilī – par jaunpilnieku pamatnodarbošanos. Šāda grāmata ar vēstures faktiem būtu sava veida vēstures piemineklis saviem cilvēkiem, uzsvēra priekšsēdētāja, skaidrojot, ka jau esot vienojušies sadarbosies ar izdevniecību «Sava grāmata» un tirāža būšot 300 eksemplāri par 3 387,70 eiro (tajā skaitā PVN). Tā kā lielākā pieredze grāmatu veidošanā un sagatavošanā ir muzeja vadītājai Ligija Rutka, viņa būšot arī tā, kas darbosies tālāk, ar juridiskajām lietām. Un esot bijusi arī saruna arī ar pienotavu, ka tā arī segs savu daļu grāmatas izdošanas izmaksu.
Par sociālo palīdzību un pašvaldības pabalstiem
Sociālā dienesta vadītāja Inita Lapiņa deputātiem skaidroja, ka novadā ir jāpieņem jauni saistošie noteikumi par sociālo palīdzību: ”Tas būtiskākais, ka jānosaka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, jo garantētā minimālā ienākumu pabalsta apmēru nosaka MK, trūcīgas personas arī nosaka MK. Bet pašvaldību kompetencē ir noteikt maznodrošinātā statusa līmeni. Šobrīd ieteikums ir saskaņā arī ar Tukuma novada domi piešķirt pabalstu visām personām 70% apmērā no jaunās minimālās algas, tas ir, 350 eiro. Tas ietver arī to, ka šie cilvēki var saņemt arī pārtika pakas. Daudz ko nosaka MK, bet pašvaldība nosaka materiālo pabalstu un psihosociālā palīdzību krīzes situācijā, vienreizējo materiālo palīdzību un pabalstu atsevišķu izmaksu segšanai, kas saistīts ar pamatvajadzību nodrošināšanu – veselību, izglītība utt.”
