Turpinot par 2020. gada pēdējā domes sēdē lemto (sēde notika 29. decembrī), šoreiz par to, kā novada dome konsekventi turas pie jau iepriekš pieņemtiem lēmumiem un to, kā pārskata amatu sarakstus.
Banka savu daļu diezin vai samazinās…
Sēdē deputāti vēlreiz atgriezās pie pēdējos mēnešos daudzkārt aprunātā jautājuma – par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu «Piejūra». Jau vēstījām, ka Kandavas novada dome iepriekš neatsaucās uzņēmuma aicinājumam un izlēma neieguldīt līdzekļus tā pamatkapitālā, kas savukārt bija kreditējošās bankas pieprasījums. Septiņas no deviņām pašvaldībām – «Piejūras» īpašniecēm – gan rīkojās pretēji un tuvākie kaimiņi jeb novadi pat nosūtīja kandavniekiem oficiālu vēstuli, norādot, ka Kandavas pašvaldība nepilda savas saistības. Vēlāk tapa arī atbildes vēstule, kurā kandavnieki savukārt skaidroja, kādēļ šāds lēmums pieņemts, cita starpā norādot, ka novadā šobrīd ir citas prioritātes, kur ieguldīt. Lai vai kā, «Piejūra» ir to pašvaldības kapitālsabiedrību skaitā, kur Kandavas pašvaldībai savu līdzdalību vajadzēja izvērtēt arī kopumā, kā to paredz noteikumi, un gada nogalē tas arī ir izdarīts. Deputāts Egils Bariss sēdes dalībniekus informēja, ka izvērtējuma galvenais secinājums: tālākā nākotnē savu dalību «Piejūrā» Kandava vairs neredz. Tomēr līdzīgi, kā iepriekš ar «Tukuma slimnīcu», izstāšanās šobrīd tiek atlikta līdz martu. Tas tāpēc, ka vispirms pašvaldība sagaidīs, ko 4. februārī lems Satversmes tiesa – atzīs Kandavas apvienošanos ar Tukuma novadu par atbilstīgu Satversmei vai tomēr ne. Starp citu, neieguldot uzņēmumā, Kandava samazināja jau tā salīdzinoši nelielo daļu uzņēmumā. Ja iepriekš tie bija 6,4%, tad šobrīd tās ir 455 daļas, kas savukārt ir 0,036% no uzņēmuma. Līdz ar to, piebilda domes izpilddirektors Egīls Dude, kurš arī ir oficiālais novada pārstāvis pašvaldības kapitālsabiedrībā, jebkādas iespējas ietekmēt turpmākos lēmumus par to, kas un kā notiek «Piejūrā», vēl vairāk ir samazinājušās. Pēc Satversmes tiesas lēmuma savukārt varēšot spriest, ko tālāk ar šīm daļām darīt – pārdot vai ko citu.
Deputāts Guntars Indriksons gan vēlējās precizēt, kāpēc Kandava neizstājas no kapitālsabiedrības vēl pirms banka tai draudēja ar līgumsodiem? Priekšsēdētāja Inga Priede atgādināja, ka arī Kandavas novads ir bijis galvotāja uzņēmuma kredītam, tāpēc, ja nu kas un banka kredīta daļu atprasīs, – izvēles nebūs un kredīts (atbilstošā tā daļa) būs jāatmaksā. Un tomēr, atkal vēlējās precizēt G. Indriksons, kāpēc galvotā kredīta daļa nesamazinās līdz ar uzņēmuma daļu tik dramatisko samazinājumu? “Kaut kā neloģiski. Zaudējam ietekmi, bet līgumsaistības nesamazinās?” – tā deputāts. Te kas piebilstams savukārt bija domes juristam Jānim Mazitānam, kas norādīja, ka tiešas saistības te nav jeb banka savu daļu tāpat paņems, neskatoties uz to, kā pašvaldības savstarpēji tirgojas.
Ko maksās pirmo?
Turpinot cilāt jautājumu, G. Indriksons interesējās arī par to, kas tagad notiks tālāk? E. Dude apstiprināja, ka valdes sēdē lēmuši tā: vispirms plānots segt izdevumus par konteineru iegādi 2018. gadā (236 000 eiro), tad – 2015. gada kredītu, lai atbrīvotu arestēto mantu, un tikai tad ķersies klāt 2008. gada kredītam, kam tad arī Kandava ir galvotāja. Atkal šī kārtība negodīga šķita G. Indriksonam, kurš uzsvēra: viņaprāt, pareizāk būtu, ja vispirms dzēstu kredītu, kas tiešā veidā skar Kandavas novadu! Viņš arī ieteica – varbūt vajadzētu vēlreiz runāt ar banku, lai pārskatītu saistības? I. Priede skaidroja, ka šajā gadījumā tas vairs nav iespējams, jo pirmie maksājumu jau tiek veikti janvārī. Savukārt J. Mazitāns vēlreiz apliecināja, kas pašvaldībai, ja nu gadījumā kredīts tiek atprasīts, tāpat tas būs jāapmaksā tajā apjomā, kā sākotnēji aizņēmušies – netiek ņemts vērā tas, ka daļas uzņēmumā ir samazinājušās.
Slimnīcu ārpus kārtas neizvirzīs
Jāatgādina, ka vēl viens kaimiņu pašvaldību pārmetums Kandavai bija tas, ka dome atteikusies ieguldīt līdzekļus Tukuma slimnīcā, kas tomēr tāpat vēl arvien pieder arī Kandavai. Tobrīd viens no kandavnieku argumentiem bija, ka slimnīcai jāprotas paprasīt līdzekļus valstij, ne tikai pašvaldībām vien! Un identisks lēmums jeb atteikums bija arī pērnā gada pēdējā sēdē. Proti, slimnīca bija iesniegusi pieprasījumu 3680,80 eiro apmērā, ko izlietotu medicīniskā skābekļa sistēmas uzlabošanai, matraču iegādei un laparoskopijas instrumentiem. Kā nojaušams un kā apstiprināja arī domes priekšsēdētāja, iepriekš komiteju sēdē deputātu viedokļi bija dalījušies un vismaz puse tobrīd klātesošo uzskatīja, ka šoreiz tomēr ieguldījumu dome varētu veikt. Taču sēdē jau atkal vairākums nosliecās par labu tam, ka tomēr…ne. Argumenti līdzīgi, kā iepriekš, – secināts, ka vien aptuveni ceturtā daļa novadnieku palīdzību meklējot tieši šajā medicīnas iestādē; bieži vien viņi izvēloties citas reģionālās slimnīcas. I. Priede vēl atgādināja, ka Tukuma slimnīcai neesot arī tas labākais finansiālais stāvoklis, tāpat – kvotas nevarot izpildīt un pacientu skaits arvien sarūk. “Ar sirdi saprotu, ka slimnīca jāatbalsta, bet, ja nolēmām nepiedalīties, tad nedomāju, ka vajag ieguldīt,”– tā komentēja E. Bariss, atgādinot, ka jau iepriekš deputāti lēmuši, ka no kapitālsabiedrības «Tukuma slimnīca» pašvaldība izstāsies. Lēmuma izpildi gan atlika līdz šī gada vasarai jeb līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Rezultātā par ieguldījumu «Tukuma slimnīcā» balsoja četri deputāti, viens – pret, bet vairākums jeb septiņi deputāti – atturējās, kas būtībā nozīmē tieši to pašu.
Par grozījumiem, amatiem un algām
Kopumā, runājot par šī gada budžetu, vairākkārt sēdē tika pieminēts, ka tā sastādīšana nebūs viegls process. Taču decembra nogalē bija arī labas ziņas jeb papildu ieņēmumi budžetā. Piemēram, kā prezentēja finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica, vairāk nekā tas bija plānots, ienācies Nekustamā īpašuma nodoklis (+20 000 eiro); tāpat decembrī ieskaitīts finansējums par LAD projektiem un izdevies pārdod pašvaldības īpašumus, kas palīdzējis papildus iekasēt 13 000 eiro. Ieņēmumi gan tiek automātiski iegrozīti izdevumu daļā, tai skaitā, piemēram, darbiem Vānes pagastā (turpinājās gan estrādes remonts, gan uzlabojumi administratīvajā ēkā), izglītības projektu līdzfinansēšanai, sociālajam dienestam u.tml. Pārējie grozījumi – mazliet vairāk nekā 100 000 eiro apmērā – gada nogalē tika veikti paša budžeta ietvaros, proti, no vienas ”kabatas” naudu pārliekot otrā jeb novirzot tobrīd aktuālajām vajadzībām.
Vēl gada nogalē deputāti veica izmaiņas arī pašvaldības amatu sarakstos, svītrojot atsevišķas vakances un precizējot arī atalgojuma apmērus, kas saistīts ar to, ka šogad ir atkal pacelts minimālās algas apmērs, sasniedzot 500 eiro. Līdz ar to piekoriģējas arī domes vadības atalgojums, no kura vadoties, savukārt aprēķina arī citu darbinieku algas. Tā nu deputāti noteica, ka maksimāli iespējamais priekšsēdētāja atalgojums ir 3732 eiro, vietniekam – 3281 eiro, bet nu, ņemot vērā noteiktos koeficientus, vidēji mēnešalga Kandavas vadībai – no 2400 līdz nepilniem 2000 eiro.
Par svītrotajām vakancēm. Izrādās, domē vairs nebūs jurista palīga amata un viena iepirkuma speciālista, viena grāmatveža, kancelejas vadītāja, nekustamā īpašuma nodaļas speciālista, savukārt divas vakances ir Saimniecības nodaļā. Deputāts Romeks Fabjančiks gan vēlējās precizēt, vai no tā arī ir kāds ieguvums budžetā, jo iepriekš tika skaidrots, ka “svītroto vakanču” darba pienākumi tāpat tiks sadalīti citu darbinieku starpā? Savukārt, piemēram, izmaiņas Saimniecības nodaļā būtībā ir tikai formālas… Līdzīgas neskaidrības bija radušās arī deputātam Raivim Bērziņam. Izpilddirektors skaidroja: lai arī varbūt salīdzinoši neliels, tomēr ietaupījums būs, jo, kaut arī pārdalot darba pienākumus, arī atalgojums iet līdzi, tomēr – ne pilnā apjomā.
