Pagājušajā nedēļā SIA «Kurzemes sēklas» pārstāvji no zemnieku saimniecībām, kurās audzē dārzeņus, rīkoja semināru par jaunumiem nozarē. Par ko tad dārzeņkopji runāja seminārā? – jautājām agronomam, dārzeņkopības speciālistam Mārim Grīnvaldam.
– Semināru rīkoja Lauku Saimnieku apvienība ar domu, ka dārzeņu audzētājiem Kurzemes pusē vajadzētu dibināt savu apvienību vai kooperatīvu. Saruna aizvirzījās par audzēšanas principiem. Ja domā audzēt dārzeņus tirgum, tad nevajadzētu sēt zemē sēklu, pirms visu potenciālo ražu neesi pārdevis. Izaudzēt produkciju un meklēt tai noietu – tā ir liela problēma dārzeņu audzētājam. Šodien ir jātiek dārzeņu audzētāju apvienībās. Lai arī mums ceļš uz Skandināviju ir tuvāks nekā poļiem, neesam pratuši ielauzties Skandināvijas dārzeņu tirgū. Piemēram, mēs taču varētu audzēt kāļus, bez kāļiem somi un zviedri nevar nosvinēt Ziemassvētkus. Tas ir viņu nacionālais dārzenis šajā laikā…
Sarunu ar Māri Grīnvaldu lasiet šodienas, 30. oktobra, laikraksta 8. lpp.
