Dažādi

Pasākumā «Tukuma rajona sporta laureāts 2007» par labāko jauno sportistu atzina Kandavas šķēpa metēju Edgaru Rūtiņu, kam ir 18 gadi, bet kuram pēc izskata var dot pat 23 gadus. Sportistu ballē E. Rūtiņu aicinājām uz interviju.

– Paldies! 2007. gads manā karjerā tiešām bija veiksmīgs un panākumiem bagāts. Jau treniņos spēju uzrādīt labus rezultātus, tāpēc prieks, ka izdevās "izšaut" arī svarīgākajās sacensībās. Eiropas Jaunatnes olimpiādē izcīnīju 1. vietu, bet pasaules jaunatnes čempionātā – 3. vietu. Uzskatu, ka pasaules jaunatnes sacīkstēs varēju nostartēt vēl labāk, jo nedaudz patraucēja pirksta savainojums.

29. februārī Tukuma rajona padomē ar pašvaldību vadītājiem tikās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Sarunas mērķis – pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu un rajona padomes likvidēšanu. Ministrs atzina, ka pašvaldībām pašām jāizstrādā plāns padomes reorganizācijai, jo tās vislabāk zina situāciju. Ja tās nespēs vienoties ar 75% balsu vairākumu, lēmumu pieņems Ministru kabinets.

Tā kā Bigauņciemā applūst apbūves gabali, nepieciešams tīrīt Vecslocenes upes gultni. Deputāti šim mērķim nepieciešamo summu piešķirs pēc iepirkuma procedūras veikšanas. Kā novada domes sēdē informēja domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, īpašniekiem, kuru zemes gabali piekļaujas Vecslocenei, savā īpašumā jānoņem tiltiņi, jānovāc apaugums. Upes gultnes tīrīšana paredzēta no bijušā riepu ceha līdz Siliņupei.

26. februārī Tukuma rajona padomes konferenču zālē notika Skatuves runas konkursa «Tu esi Latvija» pirmā atlases kārta. Konkursā šogad piedalījās 47 jaunieši no 24 rajona skolām. Viens no konkursa nosacījumiem – vienam tekstam jābūt no Ojāra Vācieša vai Imanta Ziedoņa darbiem.

Šobrīd top Irlavas pagasta mājas lapa, ko internetā varēs apskatīt jau martā. Paredzams, ka tās adrese būs www.irlava.lv. Informāciju pašvaldības mājas lapai gatavo kultūras darba organizatore Antra Erzama.

Pašreiz valstī īsteno Vides ministrijas izstrādāto vērienīgo projektu «Piejūras reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana». Tā ietvaros rekultivē slēgtās sadzīves atkritumu izgāztuves. Kandavas novadā ir sešas slēgtās atkritumu izgāztuves. Pagājušajā gadā veikta Beiku, Pitriķu un Kandavas pievārtē esošo atkritumu izgāztuvju rekultivācijas pirmā kārta. Pagājušajā nedēļā līdz šim neredzēta rosība bija vērojama Kandavas pievārtē esošās slēgtās atkritumu izgāztuves teritorijā – tika rakta zemes virskārta, bet tajā saglabājušās atkritumu paliekas sastumtas iespaidīgā kaudzē.

20. gadsimta 90. gadu vidū tika apzināti Baltijas jūras rajoni, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība lielās augu un dzīvnieku daudzveidības dēļ. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa līdz šim pilnībā izpētīta, jo izpētes darbi jūras teritorijās ir daudz dārgāki un laikietilpīgāki nekā sauszemes teritorijās. Kopš 80. gadiem vides stāvoklis Baltijas jūrā ir dramatiski izmainījies – cilvēka aktivitātes veicinājušas izmaiņas augu un dzīvnieku sastāvā daudz straujāk, nekā tas notiktu dabiskas attīstības ceļā. Toksisko aļģu ziedēšana, atsevišķu zivju sugu populāciju samazināšanās un bezskābekļa platības jūras gultnē ir tikai redzamākās sekas. Bet nu arī Latvijas piekrastes ūdeņos veidos aizsargājamās teritorijas. 29. februārī 11.00 Mērsragā notiks sanāksme, kurā apspriedīs Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plāna izstrādi.

24. februārī ar reģionālās preses pārstāvjiem tikās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un vairāku ministrijas departamentu vadītāji, lai pastāstītu par uzdevumiem izglītības joma mūsu valstī, kā arī atbildētu uz žurnālistu jautājumiem. Galvenais uzdevums patlaban – tas, ko ministrijas darbinieki paši sev izvirzījuši tā sauktajam Ivara Godmaņa valdības 100 dienu plānam, kam jārealizējas līdz 14. aprīlim.

Ziemeļkurzemes virsmežniecības medību un ugunsapsardzības daļas vadītājs Andrejs Zvirbulis vēlējās laikrakstā izteikt savu viedokli par medījamo dzīvnieku uzskaiti. Viņu sarūgtinājis tas, ka Latvijas Mednieku asociācijas informatīvā izdevuma «Jakts» 4. numurā asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde neprecīzi skaidro Medību likuma 20. pantu, uzsverot, ka Valsts Meža dienestam ir pienākums organizēt medījamo dzīvnieku uzskaiti, bet mednieks šajā procesā ir tikai un vienīgi brīvprātīgais. A. Zvirbulis ir norūpējies: tuvojas pavasaris, kad jāsāk apkopot rezultātus par uzskaitītajiem medījamiem dzīvniekiem, lai varētu plānot nākamā gada medīšanas apjomus. Uzskaite jāveic maksimāli precīzi, tāpēc uztrauc, ka E. Švēde klaji aģitē medniekus nepiedalīties medījamo dzīvnieku uzskaitē.

Tukuma 2. pamatskolas folkloras grupa – Undīne Krievāne, Katrīna Gabaliņa, Kintija Vītola, Santa Lauva un Nora Vanaga (pedagoģe Gita Vanaga) – 28. februārī piedalīsies latviešu tautas dziesmu dziedāšanas sacensībās «Lakstīgala 2008» noslēguma pasākumā, kas risināsies Latviešu biedrības nama Zelta zālē.

Ziniet, no Dārzniecības ielas puses. No ielas gala, kas vistuvāk saulītei, kad tā rītos pakāpjas virs apvāršņa un Durbes parka un piemiedz ar acī pilsētniekiem: "Klau, klāt esmu kopā ar pavasari!" Neticat? Aizstaigājiet uz Dārzniecības ielas viņu galu, kur pie Purkalnu mājas krūms (šķiet, tā ir zalktene) ražīgiem ziediem uzziedējis. Saulīte Dārzniecības ielu izvēlējies par pavasara zīmi. Kuru gan citu?!

Pašlaik Kurzemē un daļā Zemgales nomedīti 130 vilki, tātad sezonā paredzētais apjoms izpildīts. Taču, tā kā Dienvidkurzemes reģionā vilku uzbrukumi mājlopiem nemazinās un Jelgavas rajona Glūdas apkārtnē vilkam ir konstatēta trakumsērga, noteikts, ka vēl var nomedīt 20 vilkus – Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes virsmežniecību, kā arī Zemgales virsmežniecības Auces, Dobeles un Jelgavas mežniecību kontrolētajās teritorijās. Kad no šiem 20 vilkiem būs nomedīti 17, atlikušie trīs medību pieteikumi būs saskaņojami ar Valsts Meža dienesta medību daļu. Par nomedītajiem vilkiem jāziņo vienas darbdienas laikā Valsts Meža dienestam; vienas darbdienas laikā jāpaziņo arī par vilkiem, kuru bojāejas cēlonis nav medības.