Dažādi

10. martā iepazīšanās vizītē pie ārlietu ministra Māra Riekstiņa ieradīsies Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džans Limins. Tikšanās laikā plānots pārrunāt Latvijas un Ķīnas divpusējo attiecību aktuālos jautājumus, ekonomisko sadarbību un starptautiskās politikas aktualitātes. Kā informēja Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļa, Džans Limins vēstnieka Latvijā pienākumus pilda no 2005. gada novembra un ir piektais ĶTR vēstnieks kopš 1994. gada, kad tika atvērta Ķīnas vēstniecība Rīgā.

Pēc Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) pasūtījuma no 2007. gada 15. septembra līdz 15. decembrim veikts pētījums «Vispārizglītojošo skolu 1. klašu skolēnu gatavība pamatizglītības satura apguvei». Bija jāizstrādā ieteikumi par piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai, lai viņi varētu sekmīgi apgūt vispārējās pamatizglītības obligāto saturu. Pētījumu veica vispārizglītojošo skolu pedagogu un augstskolu mācībspēku komanda.

Pirmklasniece Tīna Jankovska labi norunāja dzejoli Tukuma rajona skolu runas konkursā «Tu esi mana Latvija». Pirmā nebija, bet labāko pulkā gan.

«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcija saņēmusi SIA «Tukuma metāls» direktora Armanda Sproģa parakstītu atklātu vēstuli, kas adresēta Tukuma domes priekšsēdētājam Jurim Šulcam un kurā norādīts uz pārāk lielu atbalstu SIA «Kurzemes ainava» sadzīves atkritumu savākšanā.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke, uzturoties Vašingtonā (ASV),3. martā nodeva Komunisma upuru piemiņas fondam ASV («Victims of Communism Memorial Foundation») Latvijas ziedojumu Globāla virtuālā komunisma upuru piemiņas muzeja («Global Virtual Museum On Communism») izveidei. Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets atbalstīja naudas līdzekļu piešķiršanu no Ārlietu ministrijas budžeta 3 000 ASV dolāru (aptuveni 1500 latu) apmērā šī piemiņas muzeja izveidei. Muzejs top, lai apvienotu vienotā elektroniskā tīklā visus muzejus un institūcijas, kas nodarbojas ar komunisma upuru un noziegumu pētniecības jautājumiem.

9. martā Ungārijā notiek referendums par medicīnas pakalpojumu un augstākās izglītības maksas atcelšanu, taču tā rezultāti var izrādīties drauds valsts politiskajai stabilitātei. Opozīcijas ierosinātais referendums, kas uzskatāms par vēl 2006. gada rudenī izraisītās politiskās krīzes turpinājumu, var gan sašūpot jau tā novājināto valdību, gan sagraut opozīciju, gan, sliktākajā gadījumā, atkal izsaukt vardarbību ielās.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pauž nosodījumu par 6. martā Jeruzalemē notikušo traģēdiju, kad palestīniešu kaujinieka sarīkotā apšaudē ebreju reliģiskā seminārā Jeruzalemes rietumos tika nogalināti astoņi un ievainoti aptuveni 30 cilvēki. Tā informēja Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļa.

9. martā no kosmodroma Kuru Francijas Gviānā startējis pirmais automātiskais transporta kuģis «Žils Verns» – pirmais Eiropas savienības kosmosa kuģis. Tas, kā ziņo «Itar TASS», dodas uz starptautisko kosmisko staciju.

Apcietinātas divas personas, kas organizējušas vērienīgo naudas atmazgāšanas shēmu, – Uģis Reķis un Andis Rozenšteins, 8. martā ziņo Latvijas Televīzijas ziņu raidījums «Panorāma». Kopumā shēmā iesaistītas aptuveni desmit personas, kas nav iepriekš sodītas, bet nonākušas Finansu policijas redzeslokā. Divām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

8. martā Malaizijā notika parlamenta vēlēšanas. Kā ziņo interneta portāls www.lenta.ru, atsaucoties uz aģentūru «France Presse», valdošā koalīcija pirmo reizi kopš 1969. gada nav ieguvusi divas trešdaļas vietu. Parlamentā ir 219 vietas, bet «Nacionālā fronte», kas pārstāv premjeru, ieguvusi 137 vietas, tātad līdz nepieciešamajam vairākumam (148) mazliet pietrūcis.

5. marta vakarā pašā Rīgas pievārtē pie Mangaļsalas mola kāds garāmgājējs krasta smiltīs pamanīja izsviestu liels sena burinieka fragmentu, ko var uzskatīt par unikālu atradumu. Tā ziņo interneta portāls www.tvnet.lv. Latvijas jūras piekrasti nereti dēvē par kuģu kapsētu. Pētnieki lēš, ka Kurzemes pusē vien dzelmē guļ vairāki simti vraku. Nereti krastā tiek izskalotas nogrimušu laivu un kuģu atlūzas.

Eiropas Komisija 5. martā pieņēma paziņojumu par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos. Lai spētu stāties pretī aizvien pieaugošajām problēmām, ko rada dabas un cilvēka izraisītās katastrofas, paziņojumā ietverts priekšlikums stiprināt Eiropas Savienības spējas gādāt par civilo aizsardzību un humanitāro palīdzību gan uz vietas, gan citās valstīs.