Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs 10. decembrī paziņoja, ka Ziemeļvalstis sadarbībā ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm pievienosies Starptautiskajam Valūtas fondam (SFV) un Eiropas Savienībai (ES), lai sniegtu palīdzību Latvijai.
Arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs mēģināts kāpināt budžeta ieņēmumus, paaugstinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes, taču Latvijā, ja valdība īstenos ieceri paaugstināt PVN no 18% līdz 21%, tā būs viena no augstākajām. Augstāka PVN likme salīdzinājumā ar Latvijas 21% būtu tikai četrās ES valstīs – Dānijā un Zviedrijā, kurās noteikta 25% likme, kā arī Polijā un Somijā, kur tā ir 22%. Līdzīga likme – 21% – šobrīd noteikta Beļģijā un Īrijā.
Latvijas Preses izdevēju asociācija 2008. gada 10. decembra ārkārtas sēdē secināja, ka valdības piedāvātā PVN likme (gan 10%, gan 21% apmērā) ir nepieņemama un preses industriju iznīcinoša.
Vizma Rutkovska no Lielās ielas 29. nama 3. dzīvokļa sūdzējās, ka sausā tualete kāpjas pāri bedrei. Smaka vīdējot pagalmā un istabā arī. Otrdien gājām lūkot. Tiešām, smaka bija jūtama jau pie Tukuma Mākslas skolas.
Raivis Sietnieks – nu jau bijušais tukumnieks, Raiņu absolvents un kādreizējais misteru konkursa dalībnieks – tiekoties vispirms palepojas ar savu zobārstniecības kabinetu. Tas iekārtots, vadoties pēc gandrīz vai pašām jaunākajām stomatoloģijas tendencēm. Te ir alumīnija smilšu urbis (tādi aparāti Latvijā pašlaik esot tikai trīs), kas gadījumos, ja zobu bojājumi neesot pārāk dziļi, ļauj izvairīties no anestēzijas šprices. Darbojas šis urbis bez skaņas un to tāpēc iemīļojuši bērni. Arī jau ierastais zobu urbis ir īpaši aprīkots – ar optiku, kas ļauj ārstam ielūkoties pacienta mutē jeb skatīt zobu caurumus vēl neredzētā tuvplānā. Pat krēsls te ir īpašs – no materiāla, kas ieņem pacienta formu. Nu ļoti ērts sēdēšanai! Un lai arī šī kabineta aprīkojums izmaksājis grandiozas summas, tomēr R. Sietnieks tic, ka ieguldītais, runājot ne tikai par materiālo pusi, noteikti nākšot atpakaļ.
6. decembrī Jūras spēku flotiles mīnu kuģu eskadras ūdenslīdēju komanda turpināja meklēšanu zem ūdens, apsekojot visas vētrā nogrimušā kuģa «Beverīna» telpas, un sešu apkalpes locekļu mirstīgās atliekas neatrada. Apskatot kuģa kravas telpu, ūdenslīdēji konstatēja tajā vara kabeļa ruļļus. Par turpmākajām darbībām un nepieciešamajiem pasākumiem turpmāk lems izmeklēšanas komisija, kas vēl jāizveido.
7. decembrī Kandavas pagasta Valdeķos notikušie divi ugunsgrēki šobrīd vēl ir neatminēta mīkla gan pašiem Valdeķu centra un tuvējā apkārtnē dzīvojošajiem, gan vairumam lasītāju, kuri par ugunsgrēkiem uzzinājuši ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziņās vai uzzinājuši kā citādi. Pašreiz, izmeklējot mīklaino ugunsnelaimi, strādā Valsts un pašvaldības policisti. Cilvēkos valda sašutums un neizpratne – kā kaut kas tāds varēja atgadīties?
4. decembrī Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Jēkabpils rajona imigrācijas nodaļas amatpersonas, apsekojot valsts robežu, konstatēja, ka no Lietuvas puses līdz valsts robežai izbūvēts jauns ceļš. Aptaujājot vietējos iedzīvotājus, robežsargi noskaidroja, ka šā gada 3. decembrī uz valsts robežas ielikta caurteka, pilnībā aizbērts robežgrāvis, uzbūvēts tilts un savienots ar ceļu «Juodupe-Aknīste».
Interneta vidē parādījusies kāda petīcija, kas vēlāk kopā ar atbalstītāju parakstiem tikšot iesniegta Zviedrijas valdībai, lai mūsu aizjūras kaimiņi beidzot saņemas un okupē Latviju. Pateicībā, ja zviedri tiešām lūgšanas uzklausītu, petīcijas parakstītāji apņemas maksāt Zviedrijas nodokļus, pakļauties likumdošanai, ja vien par viņiem kāds parūpētos tikpat labi, kā to Zviedrija dara ar saviem pilsoņiem. Smiek-lī-gi!
8. decembrī Latvijas, Igaunijas, Kipras un Maltas ārlietu ministri parakstīja kopīgu vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas viceprezidentam tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumos Žakam Barotam. Vēstulē ministri izsaka atbalstu Eiropas Komisijas centieniem pabeigt sarunas par ES un Brazīlijas īstermiņa vīzu atcelšanas līgumu un pauž cerību, ka līgums tiks sagatavots parakstīšanai ES un Brazīlijas samitā 22. decembrī Riodežaneiro, Brazīlijā.
Lai gan normatīvie akti paredz, ka valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi privatizācijas fondā, kas izlietojams konkrētu, precīzi formulētu mērķu sasniegšanai (piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam, ilgtermiņa kredītresursu un ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanai), vairāk nekā 80% jeb Ls 78 502 768 naudas līdzekļu novirzīti tādu darbību finansēšanai, kas ir plānojamas un iekļaujamas ikgadējā valsts budžetā. Tā secinājusi Valsts Kontrole.
10. decembrī Rīgā viesojas NATO Aizsardzības koledžas Romā Augstākās vadības kursa studenti un pasniedzēji, lai iepazītos ar Latvijas ārpolitisko, politisko un sociālekonomisko sistēmu valsts drošības un aizsardzības jautājumu kontekstā.
