Dažādi

Līdz šim preses slejās daudz vērības pievērsts lopkopības nozarei, kas būtiski izjūt krīzes situāciju. Tad arī atklājās, ka vinnētāji ir tie, kam saimniecībā ir abas – gan augkopības, gan lopkopības – nozares, jo šobrīd augkopība balsta lopkopību. Tomēr, sākoties nākamajai lopbarības gatavošanas sezonai, situācija var pasliktināties. Par to, kāda pašlaik ir situācija augkopībā stāsta Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.

Sestdien Tukuma mākslas muzejā atklāja gleznotāja Toma Šlisera jubilejas izstādi. Tajā apskatāmi dažādos laikos tapušie darbi, kopskaitā 59. Autoraprāt, – tie gaišākie un optimistiskākie – kā pretstatījums šim laikam.

Nu mums ir Ģenētiski modificētās organismu aprites likums, kurš gan ir papildināts ar normu, kas dod iespēju pašvaldībām pasludināt savas teritorijas brīvas no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas. Ir radies uzskats, – ja Zemkopības ministrija ir izdevusi noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzās pastāvēšanu, tad jau ministrija cenšas veicināt, lai tādi augi būru. Nekā tamlīdzīga! Ir Eiropas nosacījums, ka ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu neviena valsts ar likumu nedrīkst aizliegt audzēt. Līdz ar to, ja nav nekādi noteikumi valstī, tad katrs, kas vēlas, var audzēt ģenētiskos kultūraugus, jo noteikumu vispār nav.

Festivāls notika vakar – 7. martā un jau 7. reizi. Saieta krustmāte un rosinātāja ir mūsdienu dejas horeogrāfe, kultūras labiniece – Liene Bēniņa. Sešas reizes festivāls noticis Viesatās, šogad – pirmo reizi Tumē.

2008. gada 25. oktobrī par godu Latvijas valsts 90. dzimšanas dienai, pēc Latvijas Tehniskās Universitātes tautas deju ansambļa «Vektors» ierosmes, tika veltīta garākā deja, lai pēc tam to pieteiktu reģistrēšanai Ginesa rekordu grāmatā. Tika nolemts dejot 1934. gadā Alsungā pierakstīto Gatves deju.

Ko pirms Sieviešu dienas aicināt uz sarunu, ja ne īstu Dāmu? Un kurš gan cienīgs ar viņu runāt, ja ne vismaz Lāčplēša ordeņa kavalieris? 

Skaidrīte Jekele griež tulpes. Liks ūdenī, lai ziedi atdzeras. Tad tie ilgāk dzīvo un lepni izrādās. Darbiņš notiek Skaidrītes un nelaiķa Jekeļu Jāņa guļamistabā. Kundze nogriež klēpi. Ieliek vispirms Jāņa gultas vietā. Nav šaubu, ka spraunais vīrs tepat vien ir. Un, ja arī nav, gan sajūt ziedu smaržu, lai arī kur būtu.

Laikraksta redakcijā telefoniski vērsās kāds Zemītes pagasta iedzīvotājs ar lūgumu palīdzēt lopiem, kas tiekot izmitināti Grenču «Rojās», bijušajā kopsaimniecības kūtī. Lopi esot badā, un uz kūti sniegā pat taka neesot iemīta.

Piektdienas pēcpusdienā pansionātā «Rauda» valdīja pavasarīgas sieviešu dienas noskaņas. Logos – saziedējušas zīmētas tulpītes, uz skatuves jau uzplaucis Lieldienu kociņš ar košām dzīparu bumbām. Lielajā zālē notika koncerts, kuru pansionāta iemītniekiem bija sarūpējusi Sandra Pakalne, Valerijs Razdobrejevs un Arnolds Lapiņš jeb, kā viņi nosaukuši savu ansambli «Classic plus». Viņu izpildījumā skanēja vieglā mūzika, senas, mīļas dziesmas jeb, varbūt pareizāk, melodijas, kuras nekad neaizmirstas.

Ceturtdien Tukuma 2. pamatskolā norisinājās vokālo ansambļu, solistu un popgrupu konkurss «Balsis», kurā piedalījās dalībnieki no Kandavas internātvidusskolas, Džūkstes, Zemgales, Tumes, Engures, Tukuma 3. vidusskolas, Tukuma Raiņa ģimnāzijas, Lestenes, Zemītes, Zantes, Vānes, Smārdes, Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. un Tukuma 2. pamatskolas, kā arī Milzkalnes sākumskolas.

Akciju sabiedrībai «Jaunpils pienotava» pērn jūnijā mainījās īpašnieks. Tagad tā ir kooperatīvā sabiedrība «Piena ceļš». Viņi ir piena ražotāji – zemnieki no visas valstīs. Šajā laikā jaunpilnieki dubultojuši ražošanu. Pienotavā uzstādītas jaunas iekārtas. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz ārzemēm. Uz Krieviju, Lietuvu, Izraēlu, ASV un tirgota arī vietējos veikalos. Darbinieku skaits palielinājies par 10, un patlaban Jaunpils pienotavā strādā 49 darbinieki.

Jaunpils muzeja darbinieces – muzeja vadītāja Ligija Rutka un krājumu glabātāja Zinta Arika – gatavo represēto piemiņas izstādi. Šogad aprit 60 gadi, kopš daudzi latvieši tika vardarbīgi aizvesti no savas Tēvu zemes svešumā. Tas bija komunistiskās lielvaras genocīds pret latviešu tautu. No Jaunpils pagasta tika izvestas 34 ģimenes, vairāk nekā simts cilvēku.