Dažādi

Lai varētu sekmīgi strādāt un saimniekot, lauksaimniekiem, lauku uzņēmējiem ir nepieciešama informācija. Jaunas iespējas piedāvā Valsts lauku tīkls (VLT), kas tikko kā sācis darboties un nu jau lauku ļaudīm pieejams. Vairāk par šo iespēju lūdzām pastāstīt Ziemeļkurzemes reģiona VLT speciālisti Sarmu Rotbergu: Izveidojot VLT, lauksaimniekiem tiek dota iespēja iegūt viņiem nepieciešamo informāciju dažādās jomās. Šādi lauku tīkli tiek veidoti katrā Eiropas savienības dalībvalstī un tiem apvienojoties, ir izveidots Eiropas Tīkls lauku Attīstībai.

13 .martā Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona karavīri pēc marša, kas sākās netālu no Slampes centra, apmeklēja kino pilsētiņu «Cinevilla».

Sestdien ar koncertu folkloras kopa «Milzkalnieki» atzīmēja 13. dzimšanas dienu un pavasara saulgriežus.

11. klases skolnieces Kitija Kārkliņa un Ieva Janševska darbojas Eiroklubiņā, kuru pārstāv 25 Irlavas vidusskolas skolēni. Klubiņa izveides rosinātāja – skolotāja Līga Bierande.

Aiz aprūpes centra «Ķīši» logiem ik pa brīdim jautrā dejā savirpuļo sniegpārslas, bet zālē – skan mūzika, aplausi, uzšalc draudzīgi smiekli… Martā, pārliecībā par pavasara nenovēršamo tuvošanos, visus sniegputeņus gribas dēvēt par cīruļputeņiem, tāpēc arī šo pasākumu tā vien gribas nosaukt par koncertu cīruļputenī.

Pavasaris mūspusē atnāca 13.48. Pastariņa muzejā Zentenes pagasta «Bisniekos» kopā ar sniega zaķeim zaļi ziedošo gadalaiku sagaidīja kupls pulciņš Zentenes pamatskolas bērnu un ļaužu no citiem pagastiem.

Ķemeru nacionālais parks gatavojas Riekstu salā, Kaņiera ezera krastā, celt putnu novērošanas torni. Kādreiz tāds esot bijis pie laivu bāzes. Parka speciālistu un ornitologu organizētās putnu vērošanas guvušas lielu popularitāti sabiedrībā.

Gaida astaiņi cilvēkus. Savus vienīgos, uzticamos saimniekus. Tādus, kuri nenodos, nepametīs. Šomēnes jau 10 patversmes iemītnieki atraduši sev mājas. Vadzi, cilvēki grūtos brīžos kļūst labestīgāki?! Kas zina… Tā nu tas ir. Suņi, kaķi ir uz izķeršanu. Lasītāj, nenokavē, brauc, lūkojies, zvani pa tālruni 26227913.

20. martā Tukumā Lielās dienas rītu saskaņā ar senču ritiem sagaidīja entuziastu kopa rīkstnieka un dziednieka Māra Zvauņa vadībā (viņš arī viens no līderiem rajona šaha čempionātā). Māris katru dalībnieku nopēra pūpolzariem, svētību vēlēdams; tam sekoja rituāls Tukuma pilskalnā, mazgāšanās pret austrumiem tekošā avotiņā aiz Spartaka ielas garāžām (šī avota ūdens stiprinot garīgi, bet līdzās esošais pie dīķa – vairojot fizisko spēku) un vispēdīgi Lieldienu rituāli Āža kalnā – arī enerģētiski spēcīgā vietā.

Februāra beigās redakcijā izskanēja ziņa, ka Slampes pusē līdzās tīrelim it kā lāča pēdas redzētas – vai tiešām mūsu pusē lācis? Sazinoties ar Ķemeru nacionālā parka speciālistu Jāni Ķuzi, uzzinājām, ka 24. februārī parka teritorijā veikta dzīvnieku pēdu uzskaite – jāsagaida tās rezultāti, taču par lāci (ne Laimes, ne citādu) gan nekas neesot dzirdēts…

Kāda kundze mums piezvanīja «Ceturtdienu sarunu» laikā. Rosināja rakstīt par darbīgiem ļaudīm: "Biedē mūs vai katru mīļu brīdi – krīze, bedre visdziļākā, samazina algas, ceļ nodokļus, – to tik visu raksta avīzēs, vēstī tālrādē. Nereti rokas nolaižas, liekas, ka vai gals klāt… Bet ir taču cilvēki, kuri čadīgi stādā. Viņiem allaž darba pilnas rokas un par grūtajiem laikiem nav laika domāt." Aicināta tādus nosaukt, kundze pēc brīža piezvanīja vēlreiz – lai uzrakstot par Grašu ģimeni no Durbes ielas Tukumā. Viņi esot labi un darbīgi ļaudis, kam neviens darbiņš neesot par grūtu. Un tā tas esot bijis visos laikos. Arī tagad.

Šobrīd Tukuma Ledus hallē ir aplūkojama skolēnu karikatūru konkursa «Runča piedzīvojumi Latvijā» labāko darbu izstāde – pavisam konkursam tika iesūtīti 392 darbi no 32 Latvijas skolām.