Dažādi

Viesatu dabas taka ir ļoti īpaša un skaista vieta Tukuma novadā, kas nu jau deviņus gadus vilināt vilina atpūtas cienītājus, turklāt visos gadalaikos. Saprotams, jo īpaši, kad spoži spīd saule, un – ko tur noliegt –  arī tagadējo ierobežojumu laikā, kad dabas taka daudziem kļuvusi par dabas malku. Taču arī nemīlīgās rudens vai pavasara dienās šī ir īstā vieta, kur vienuviet izbaudīt Latvijas dabas daudzveidību. “Mums ir pašiem sava Sigulda,” saka dabas takas idejas autore, izveidotāja un turpinātāja Ligita Tauniņa, kas kopā ar domubiedriem Viesatu dabas taku uztur brīvprātīgi un bez atalgojuma.

Civilās aviācijas aģentūra brīdina iedzīvotājus par gaisa telpā lidojošu nekontrolētu bezpilota gaisa kuģi. Pēdējās tā iespējamās atrašanās vietas ir Bauskas apkārtne un Ādaži.

Ordeņu kapituls informē, ka par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā ar Viestura ordeni tiek apbalvots

Sakarā ar valsts svētku brīvdienām no 30. aprīļa līdz 5. maijam gaidāmas izmaiņas gandrīz 500 reģionālo autobusu maršrutu visā Latvijā. Ņemot vērā vērienīgās izmaiņas, Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt aktuālo autobusu kustības sarakstu mājaslapā www.atd.lv sadaļā Kustības saraksti.

Latvijas lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» ar partneriem iesaistījusies projektā un  ir atvērta Mežtakas mājas lapa ar informāciju pastaigu un pārgājienu plānošanai https://baltictrails.eu/forest un iedzīvotāji tiek aicināti doties mežā jau tuvākajās brīvdienās – vispirms tepat, Latvijas maršruta daļā! Mežtaka ir pārgājienu maršruts, kas ved cauri Latvijas un Igaunijas skaistākajiem mežiem.

Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija jeb ūdens aizaugšana ar aļģēm, ko galvenokārt izraisa barības vielu noplūde, ir nozīmīgākais Baltijas jūras piesārņojuma avots. Pasaules Dabas Fonds izsludina konkursu “Baltijas jūras lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2020”, lai godinātu lauksaimniekus Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kuri meklē risinājumus un ievieš tos praksē, mazinot negatīvo ieteikmi uz Latvijas iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras kvalitāti. Pasaules Dabas Fonds gaida  pieteikumus konkursam līdz 2020. gada 5. maijam. Konkursam var pieteikties ikviena Latvijas teritorijā esoša saimniecība, kas ievieš risinājumus barību vielu noplūdes mazināšanai, kā arī īsteno citas videi draudzīgas prakses.

Latvijas Dabas muzeja 175. jubilejas gadā jauku dāvanu sagādājis muzeja entomologs Uģis Piterāns. Pateicoties pētnieka mērķtiecībai un nerimstošai interesei par kukaiņiem, muzeja vaboļu kolekcija būs papildināta ar Eiropas mazāko vaboli – spalvspārnīti.

Rīgas Tehniskā universitātes  Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Radioelektronikas institūta  pētnieki izstrādājuši sistēmu zivjēdājputnu atbaidīšanai no zivju dīķiem. Sistēma ir unikāla, jo apvieno divas principiāli atšķirīgas aizbaidīšanas pieejas, ievērojami paaugstinot tās efektivitāti salīdzinājumā ar citiem tirgū esošajiem risinājumiem.

Piektdien, 24. aprīlī,  pirmo reizi Latvijā novērots īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla), kas ir jauna suga Latvijas savvaļā.

Kā informē Valsts mežu dienests, šodien, 24. aprīlī, visā valsts teritorijā oficiāli izsludināts meža ugunsnedrošā laika sākums. Tas nozīmē, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam, uzturoties mežā, ir jāievēro ugunsdrošības prasības.

Pirms 20 gadiem – 2000. gada 24. martā – mūsu laikraksta pirmajā lappusē bija skatāms foto ar trim jauniešiem, Tukuma Raiņa 1. vidusskolas audzēkņiem Karīnu Kizjakinu, Valdi Veseru un Elīzu Kalniņu, kas togad piedalījās valsts ķīmijas olimpiādē. Elīza Kalniņa tika atzīta par labāko eksperimentētāju 12. klašu skolēnu grupā un balvā ieguva portatīvo gāzes degli, savukārt Karīnai Kizjakinai un Valdim Veseram, kas arī guva panākumus, lielākie olimpiāžu sasniegumi vēl bija tikai priekšā. Vai un kā izcilās ķīmijas zināšanas ir ietekmējušas viņu dzīvi, vaicājām Elīzai un Valdim, savukārt Karīnas stāsts vēl sekos.

“Pavadīsim Ciešanu laiku garīgā darbā, lūgšanās, grēku nožēlā, labos darbos un žēlsirdībā, un sagaidīsim mūsu dižākos svētkus – Gaišo Kristus Augšāmcelšanos, un «līksmosim tajos». Augšāmcēlies pasaules Pestītājs mūsu Kungs Jēzus Kristus uzvarēja nāvi, augšāmcēlās no mirušajiem un mēs priekpilni ticam, ka savā laikā Viņš augšāmcels arī visus mūs. Viņam pienākas slava, gods un pielūgšana līdz ar Tēvu un Svēto Garu tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen,” vēl Visaugsti svētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra sveiciens Lieldienās.