22. decembra nakts Jaunsātu pagasta iedzīvotājus pārsteidza ar gandrīz vienlaicīgu ēku degšanu divās – «Šūļu» un «Zemgaļu» saimniecībās, kur saimniekiem nodarīts ievērojams zaudējums. Sadeguši desmitiem tonnu siena un bez barības palikuši vairāki desmiti govju. Jau rakstījām, ka policija ierosinājusi kriminālprocesu par tīšu mantas dedzināšanu, taču par to, kā noritējusi ugunsgrēku dzēšana un kāds ir ugunsdzēsēju viedoklis par degšanas iemesliem, vaicājām Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienesta Tukuma brigādes priekšniekam Dainim Bērziņam.
Lūk, ko viņš pastāstīja:
– Pirmais ugunsgrēks tika pieteikts 3.40 Jaunsātu pagasta «Šūļās». Uz notikuma vietu tika izsūtītas piecas autocisternas (pa vienai no Tukuma brigādes, atsevišķā Kandavas un Ķemeru posteņa un divas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas).
– Kā tiek izlemts, cik lieli spēki nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai?
– Tas tiek izlemts uzreiz pēc ierašanās notikuma vietā. Piemēram, ja pieteikts ugunsgrēks dzīvojamā mājā, tad uzreiz tiek izsūtītas divas mašīnas, neatkarīgi no tā, kas deg. Citādi kārtība ir šāda – vadību pārņem tas vada komandieris, kas pirmais ierodas notikuma vietā, un viņš ziņo dispečeram, vai nepieciešami papildspēki, vai varbūt kāda no mašīnām, kas atrodas ceļā, ir jāatsauc. Šajā gadījumā ugunsdzēsēju ierašanās brīdī dega saimniecības ēka 1000 m² platībā. Šķūnī atradās 90 tonnas siena, un tas nozīmēja, ka spēku vajadzēs daudz; tāpēc arī palīdzēja brīvprātīgo ugunsdzēsēju mašīnas, un labi, ka ūdenskrātuve nebija tālu. Brīvprātīgie palīdzēja arī ugunsgrēka dzēšanā, jo degoša siena apdzēšana ir ļoti darbietilpīgs process.
– Cik efektīva bija dzēšana, ja ēka un siens, kas tajā atradās, tāpat nodega?
– Saglābt neizdevās neko, jo glābēju ierašanās brīdī ēka jau dega visā platībā. Glābēji tikai ierobežoja degšanu, lai tā neizplatās tālāk, un beigās apdzēsa krāsmatas. Sienu glābt arī nav lielas jēgas, jo, cik zinu, – degušu sienu govis neēd. Tomēr visu, kas deg, mums ir jādzēš – nevaram tikai stāvēt līdzās un kontrolēt degšanu; to aizliedz likums. Lai arī bijušas reizes, kad saimnieks lūdz, lai tā rīkojamies, jo tas viņam izmaksātu mazāk. Taču no otras puses, cilvēki, kas ieraudzīs ugunsdzēsējus, kuri mierīgi noraugās degšanā, to nesapratīs.
Ugunsgrēks tika nodzēsts 12.12; tātad, rupji rēķinot, cilvēki dzēšanas darbos pavadīja astoņas stundas.
Kamēr dega šis objekts, 7.58 tika pieteikts otrs ugunsgrēks – Jaunsātu pagasta «Zemgaļos«, kur arī dega saimniecības ēka, tikai daudz mazākā – 150 m² platībā. Daļa no dzēsējiem tika atsaukti no «Šūļām», jo tur iespējamā uguns izplatība jau bija ierobežota, un no Tukuma palīgos tika izsūtīta otra mašīna. Te jāpaskaidro, ka Tukums bez aizsardzības nepalika. Parasti viena mašīna brauc uz ugunsgrēku rajonā, otra paliek Tukumā. Problēmas visbiežāk rodas kūlas ugunsgrēku laikā, kad nevaram uz visām degšanas vietām iespēt. Šajā gadījumā arī otra mašīna tika aizsūtīta uz Jaunsātu pagastu un tika izsaukti cilvēki no brīvās maiņas, kas izveidoja vēl vienu ekipāžu. Un tā bija gatava darbam ar trešo – rezerves automašīnu.
Otra ugunsgrēka dzēšanā piedalījās četras mašīnas (divas no Tukuma un divas brīvprātīgo mašīnas, kas palīdzēja ar ūdens padošanu, jo šajā gadījumā ūdens ņemšanas vieta atradās tālāk un nācās izmantot motorsūkni). Arī šajā gadījumā, ierodoties glābējiem, ēka dega pilnā platībā. Apdzēst to izdevās 11.38. Tātad, abi ugunsgrēki tika likvidēti ar pusstundas starpību; «Šūļās» vēlāk, jo sienu apdzēst var, tikai to izmētājot. Tas nozīmē, ka ar rokām nācās izmētāt apmēram divas trešdaļas no 90 tonnām siena. Varat iedomāties, kas tas par fizisku darbu… Paveicas, ja atrodas kāds traktors vai cita tehnika, ar ko sienu izmētāt, taču šajā reizē tā nebija. Parasti, kamēr vieni ar dakšām sienu izmētā, citi to tūlīt aplaista. Gāzt ūdeni no augšas nav jēgas, jo tiks apdzēsta tikai virsējā kārta; siens ir visai blīvs un iekšā viss turpinās degt, un, pat kārtīgi salejot, pēc dažām minūtēm vai pat pusstundas no jauna uzliesmos. Jāatzīst – degoša siena dzēšana ir viens no nepatīkamākajiem ugunsgrēkiem, kādi vien var būt.
Runājot par ugunsgrēka iemesliem, no komentāriem pagaidām atturamies, jo izmeklēšanu veic policija. Policijai ir tiesības no mums pieprasīt konsultatīvo atzinumu – šajā dokumentā varam izteikt savu viedokli, taču šajā gadījumā vēl tas nav pieprasīts un ar saviem secinājumiem negribētu jaukt izmeklēšanas gaitu. Ja degšanas iemesls bijis īssavienojums elektrosistēmā, tad to nosaka ļoti vienkārši – nosūtot vadus uz Iekšlietu ministrijas ekspertīžu centru, kur tiek veikta spektrālā analīze; pārējais ir darbs ar iespējamiem lieciniekiem.
Policija izmeklē ļaunprātīgas dedzināšanas faktu
Sazinoties ar Tukuma rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdzi Rolandu Beberi, noskaidrojām, ka saistībā ar ugunsgrēkiem Jaunsātu pagastā ierosināts kriminālprocess par tīšu dedzināšanu – izmeklētāji strādā pie vairākām versijām, kas visas tomēr saistītas ar ļaunprātīgu dedzināšanu, jo loģika liek domāt, ka vairāki šķūņi vienlaikus nejauši neaizdegas. Jāpiebilst, ka šajā naktī Jaunsātu pagasta «Lagzdiņos» veiktas arī divas zādzības; vainīgie ir aizturēti un policija izskata, vai starp šiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav kopsakarības. Degšanas vietās paņemtie paraugi ir nosūtīti Ugunsdzēsības tehniskajai ekspertīzei Rīgā, kas arī noteiks degšanas patiesos iemeslus. Rezultāti būšot zināmi februārī.
Policija lūdz atsaukties cilvēkus, kas 22. decembra naktī pagastā ievērojuši svešas automašīnas. Zvanīt darba laikā izmeklētājai pa tālruni: 3104114.
Beidzot arī POLICIJA uzsākusi kautko darīt.Vainīgajam jasaņem sods!!!
Kad būs rezultāti?
Laikam atkal, viena lieta izbeikta
bez panākumiem SUPER.