Lielbritānija nebūtu vēlējusies rīkot Olimpiskās spēles 2012. gadā, ja valdība būtu zinājusi par pašreizējo finansu krīzi un cenu kāpumu. Tā raksta www.telegraph.co.uk, citējot Lielbritānijas Olimpisko spēļu ministri Tesu Džovelu. Šo atziņu viņa izteikusi izklaides industrijas vadītājiem 11. novembrī, tiekoties lietišķās vakariņās Londonā. Iemesls šādam paziņojumam viens – 2012. gada Olimpisko spēļu budžets jau tagad trīskāršojies un organizētājiem stipri jādomā par izdevumu ierobežošanu, atbrīvojot valdības finanses un izdarot lielāku spiedienu uz privātuzņēmējiem.
Kā raksta www.telegraph.co.uk, Londona 2012. gada Olimpiskās spēles pieteicās rīkot 2005. gadā. Toreiz spēļu rīkošanas budžets bija plānots 2.4 miljardu sterliņu mārciņu apjomā, taču jau tagad tas palielinājies līdz 9.35 miljardiem. Centrālā valdība apņēmusies samaksāt sešus miljardus, divi tikšot ņemti no Loteriju fondiem, bet atlikums gulsies uz Londonas nodokļu maksātāju pleciem.
"Ja mēs zinātu to, ko zinām tagad, vai mēs būtu apņēmušies rīkot Olimpiskās spēles? Gandrīz noteikti nē," lietišķajās pusdienās sacīja Tesa Džovela. Britu valdības oficiālie pārstāvji likuši manīt, ka Londona nespēs sacensties ar Pekinu, kas spēles rīkoja 2008. gada augustā un iztērēja 20 miljardus.
Londonas mērs Boriss Džonsons izteicies, ka krāšņuma un ekstravagances vietā Londonā Olimpisko spēļu laikā būs novērtējama "britu izdoma, atjautība un attapība". Viņš arī apgalvojis, ka 2012. gada spēles iekļausies budžetā, tādēļ jau tagad tiek domāts, kā to ierobežot. Un tieši tādēļ Londonā sarīkotās būs "askētisma spēles".
Londonas Olimpiskajā padomē oktobrī apspriesti Olimpiskās pilsētiņas plāni. Finansu krīzes apstākļos var nākties lauzt atlētiem doto solījumu, ka vienā viesnīcas numuriņā uzturēsies ne vairāk kā cilvēki. Tagad plānots, ka istabiņa būs paredzēta trim sportistiem.
Tiek spriests, ka šaušanas, jāšanas un basketbola norisēm būs pagaidu sacensību vietas.
Interneta laikraksts www.telegraph.co.uk norāda, ka Grieķija, kas rīkoja Olimpiādi 2004. gadā, iztērēja 13.9 miljardus ASV dolāru, tādējādi valsts kase izjuta nopietnu spriedzi, bet valdībai nācās ierobežot līdzekļus dažādiem sabiedriskiem mērķiem un saņemt vēlētāju un Eiropas Komisijas kritiku.
Olimpisko spēļu ministre Tesa Džovela paziņojusi, ka spēļu rīkošana būs finansu krīzes pārvarēšanas sastāvdaļa. Proti, no Olimpiskās pilsētiņas būvniecības labumu gūs tieši britu kompānijas: "Deviņdesmit astoņi procenti ir Lielbritānijas kompānijas, vairāk nekā divas trešdaļas ir mazie un vidējie uzņēmumi un vairāk nekā puse ir ārpus Londonas." Labumu gūšot arī citas Lielbritānijas pilsētas, piemēram, Taizemes komanda trenēšoties Mančestrā, amerikāņu vieglatlēti – Birmingemā. "Tās ir iespējas visai valstij. Nav iedomājams, ka tas notiktu, ja mēs nerīkotu Olimpiskās spēles," sacījusi Tesa Džovela. Viņa arī pavēstīja, ka Londona no tūrisma vien šo spēļu laikā varētu nopelnīt divus miljardus mārciņu.
Valdībai opozīcijā esošie konservatīvie paziņojuši, ka patiesībā šajos spiedīgajos apstākļos vainojama nevis pasaules finansu krīze, bet valdības pārrēķināšanās, lēšot Olimpisko spēļu izmaksas. Ja aprēķini būtu pareizi, tagad nebūtu jāsastopas ar grūtībām.