28. un 29. martā Tukuma ledus hallē risinās Latvijas Olimpiskās akadēmijas sesija skolēniem «Olimpiskā izglītība». Akadēmijas dekāne Biruta Luika pastāstīja, ka šādu sesiju rīkošana ir viens no akadēmijas darbības veidiem. Šoreiz tās dalībnieki ir sporta skolu audzēkņi – 16 līdz 18 gadus veci sportisti no visiem Latvijas reģioniem, kas divas dienas Tukumā mācās, atpūšas un draudzējas.
Izglīto par sportu un olimpisko kustību
B. Luika:
– Mūsu vēlme ir izmantot pēdējās skolēnu brīvlaika dienas un sniegt jauniešiem zināšanas par sportu, informēt par olimpisko kustību antīkajā un mūsdienu pasaulē, arī Latvijā, par šogad gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm Pekinā. Sesijas laikā stāstīsim arī par sporta muzeja darbu, komandu cīņu organizēšanu, to, kā cīnīties pret dopinga lietošanu un, protams, gatavošanos olimpiskajām spēlēm. Mācību darbu vadīs akadēmijas un citu institūciju speciālisti, sarunā piedalīsies arī olimpieši. Jāpiebilst, ka paredzēta arī slidošana, fiziskās aktivitātes un diskotēka.
B. Luika pastāstīja, ka Latvijas Olimpiskā akadēmija ir sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir popularizēt olimpisko kustību, skaidrot olimpiskos ideālus, pētīt šo kustību un to reklamēt, kā arī runāt par godīgu spēli. Akadēmija jau 20 reizi organizēs tautas sporta sacensības bērniem un jauniešiem – mazākumtautību kultūras biedrību bērnu un jauniešu sporta svētkus Olimpiskajā centrā.
Cietēji būs sportisti
Vaicāta, kāds ir viņas viedoklis par augustā paredzētajām XXIX Olimpiskajām spēlēm Pekinā, pret ko protestē cilvēktiesību aizstāvji, B. Luika skaidroja, ka atbalsta Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta Aldona Vrubļevska viedokli – sportistiem Olimpiādē jāpiedalās, jo boikots cilvēktiesību problēmas neatrisinās.
B. Luika:
– Atceros Maskavas Olimpiskās spēles 1980. gadā, kuras boikotēja kapitālistisko valstu sportisti, protestējot pret PSRS iebrukumu Afganistānā, atceros Olimpiskās spēles Losandželosā, ko 1984. gadā boikotēja sociālistisko valsts pārstāvji. No šī boikota visvairāk cieta tieši sportisti, bet pasaulē nekādas politiskās problēmas vienalga netika atrisinātas. Es zinu, ka sportistam noturēties augstākajā virsotnē četrus gadus ir ļoti grūti, bet vēl četrus – diezgan nereāli. Zinu arī, ka daudziem sportistiem tādējādi gāja garām iespēja stāvēt uz olimpiskā goda pjedestāla. Protams, būtu jauki, ja notiktu tāpat kā antīkajās spēlēs, kurām sākoties visā pasaulē iestājas miers. Mēs to gribētu, bet valstīm ir sava politika.
Līdzīgs viedoklis bija arī aģentūras «Tukuma ledus halle» direktoram, olimpietim Modrim Liepiņam. Viņaprāt, politiskajās norises jāiesaistās politiķiem, taču sportistiem jādod iespēja sacensties. Viņš arī atzina, ka ir grūti gatavoties spēlēm, ja īsti nav zināms, – tajās varēs startēt vai nevarēs.
