81% nodarbināto pēdējo trīs gadu laikā veikuši obligātās veselības pārbaudes, kas ir par 17% vairāk nekā pirms trim gadiem. Šādu pozitīvu tendenci uzrāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktā pētījuma «Darba apstākļi un riski Latvijā 2013» pirmie rezultāti. Patlaban apkopotie dati vēsta, ka pēdējos gados uzlabojies arī darba devēju pašu novērtējums par to, cik precīzi darba vide uzņēmumā atbilst Darba likuma prasībām. Tiesa gan, kopējais darbinieku informētības līmenis un izpratne par darba vides jautājumiem un iespēju pašiem sniegt priekšlikumus tās uzlabošanai nav pārliecinoši pieaudzis.
Viens no pētījuma «Darba apstākļi un riski Latvijā 2013» svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei Latvijā, darba aizsardzības prasību ievērošana un tiesiskums darba attiecībās arī pieaug. Darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka 73% uzņēmumu darba vide 10 ballu skalā, salīdzinot ar Darba aizsardzības likuma prasībām, ir 8 – 10 ballu robežās, kas ir labs rādītājs. Turklāt pēdējā gada laikā 48% aptaujāto uzņēmumu veikts darba vides risku novērtējums.
Projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” vadītāja Marija Simonova: „Pozitīvi, ka arvien vairāk ir to uzņēmumu, kuros apzinās, cik liela loma uzņēmuma darbības efektivitātē un ilgtspējā ir drošas darba vides izveidei un nodrošināsanai. Turklāt tas, ka gandrīz pusē aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā veikts detalizēts darba vides risku izvērtējums, ir uzteicams rādītājs.”
Tiesa gan, pētījuma sākotnējie rezultāti liecina, ka intensīvāks darbs ieguldāms darba ņēmēju informēšanā par darba vides riskiem. Pētījuma dati liecina, ka sevi par labi informētiem uzskata 31% respondentu, kas ir tikai par 4% vairāk nekā 2006. gada pētījuma datos. Daļēji informēti jūtas 34% aptaujāto, savukārt 28% respondentu atzīst, ka nav informēti par riska novērtējumiem savās darba vietās. Salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma datiem, pieaudzis to darba ņēmēju skaits, kuri uzskata, ka viņu veselības traucējumu cēlonis ir darba vidē esošie kaitīgie faktori (piemēram, troksnis, vibrācija, putekļi, ķīmiskās vielas u.c.).
Arī, vaicājot darba ņēmējiem, vai pēdējā gada laikā viņi snieguši ieteikumus par darba apstākļu uzlabošanu vai darba tiesisko attiecību sakārtošanu savā darba vietā, teju trīs ceturtdaļas aptaujāto norādījuši, ka nav to darījuši. „Iespējams, darbinieki nav pietiekami informēti par to, ka ir tiesīgi akcentēt pašu pamanītās nepilnības uzņēmumā un ierosināt nepieciešamos darba vides uzlabojumus, tāpat šo datu pamatā var būt arī bailes šādi rīkoties. Tas liecina, ka visā Latvijā nepieciešams attīstīt sociālo dialogu, tostarp tas veicināms arī uzņēmumu iekšienē,” norāda projekta vadītāja M. Simonova.
«Darba apstākļi un riski Latvijā 2013» būs jau trešais šāda rakstura pētījums, kas ļaus dinamikā izvērtēt situācijas maiņu darba aizsardzības jomā pēdējo 15 gadu laikā, un ar pilnīgākiem pētījuma rezultātiem varēs iepazīties šā gada rudenī. Apjomīgo pētījumu veic LDDK sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts darba inspekciju, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu (RSU DDVVI) un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru «TNS».
Kopumā pētījumā aptaujāti 1 044 darba devēji, 2 558 darba ņēmēji un pašnodarbinātie, 1 012 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kā arī organizētas četras fokusa grupu diskusijas.
