Šodien grieķu pārvaldītajā Kipras daļā notiek prezidenta vēlēšanas, kas rosina jaunas cerības par miera procesa atsākšanos un sadalītās Vidusjūras salas atkalapvienošanos.
Lai gan vēlēšanās startē deviņi kandidāti, sagaidāms, ka cīņa norisināsies starp trim vadošajiem pretendentiem – 74 gadus veco pašreizējo prezidentu Tasu Papadopulu, 61 gadu veco komunistu (AKEL) pārstāvi Demetri Kristofiasu un konservatīvo (DISY) kandidātu Joani Kasulidu.
Ja neviens no kandidātiem pirmajā balsošanas kārtā nesaņems vismaz 50% balsu, tiks rīkota otrā vēlēšanu kārta, kas, domājams, notiks 24.februārī.
Vēlēšanas notiek brīdī, kad ANO starpnieki veic pēdējos slīpēšanas darbus kārtējam miera plānam, kura mērķis ir panākt pirms 35 gadiem sadalītās salas atkalapvienošanos.
Ieilgušais konflikts ir iemesls spriedzei, kas pastāv starp divām NATO dalībvalstīm – Grieķiju un Turciju, kā arī šķērslis Ankaras centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Visi trīs vadošie kandidāti apgalvo, ka tieši viņi ir labākie pretendenti, lai vadītu miera sarunas ar Kipras turku kopienu, kas Kipras ziemeļu daļā pasludinājuši Ziemeļkipras Turku Republika (ZKTR)
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik ZKTR teritorijā joprojām uzturas aptuveni 40 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un Ankara pašpasludinātajai turku republikai sniedz ekonomisko atbalstu.
Pagājušajā gadā ES iesaldēja ar Turciju uzsāktās iestāšanās sarunas astoņās no 35 sarunu sadaļām, jo Ankara atteicās atļaut Kipras kuģiem un lidmašīnām izmantot savas ostas un lidostas, ko paredz starp ES un Turciju noslēgtā muitas ūnija.
Turcija no savas puses uzsver, ka ES nav pildījusi solījumu atvieglot pret ZKTR vērstās ekonomiskās sankcijas un piešķirt tikai Ankaras atzītajai turku pārvaldītajai Kipras daļai palīdzību.
Šādu solījumu ES izteica 2004.gada aprīlī, paužot atzinību par turku pozitīvo balsojumu referendumā, atbalstot ANO sagatavoto sašķeltās salas atkalapvienošanas plānu.
Plāns gan izgāzās, jo to tajā pašā laikā notikušajā referendumā noraidīja Kipras grieķi, kuru skaits ir trīs vai četras reizes lielāks un kuru valdība ir starptautiski atzīta kā vienīgā leģitīmā Kipras pārstāve.
Referenduma rezultāts noveda pie tā, ka 2004.gada maijā ES pievienojās tikai grieķu pārvaldītā salas daļa.
Turcija apsūdz Kipras grieķus par savu veto tiesību izmantošanu ES, lai bloķētu bloka solījumu izpildi pret ZKTR un bremzētu Ankaras progresu iestāšanās sarunās ar ES.
Papadopuls, kurš salīdzinājumā ar abiem pārējiem saviem galvenajiem sāncenšiem tiek uzskatīts par stingrās līnijas piekritēju, 2004.gadā uzstājās kā līderis spēkiem, kas bija noskaņoti pret ANO miera plānu.
Kopš neveiksmīgā referenduma viņš nav spēris nekādus reālus soļus strupceļā nonākušā dialoga atsākšanai un nesen paziņojis, ka pārvēlēšanas gadījumā iestāsies pret jebkādiem mēģinājumiem atdzīvināt izgāzto ANO plānu.
Atšķirībā no Kristofiasa, kurš solījis pret turku kopienu izvērst "draudzības ofensīvu", Papadopuls dod priekšroku ilgākam pakāpeniskas uzticības radīšanas ceļam.
Tikmēr bijušais ārlietu ministrs un pašreizējai Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Kasulids sola praktiskāku Kipras jautājuma risinājumu.
Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš solījis, turpinot sarunas ar turku kopienu, vienlaikus izveidot starptautisku ekspertu komisiju, lai izstrādātu jaunu salas apvienošanas plānu.
Salas atkalapvienošanās jautājums vienmēr ir dominējis Kipras vēlēšanās, taču šoreiz tam ir īpaša nozīme, jo daudzi Kipras grieķi uzskata, ka ANO vadītās sarunas ir pēdējā iespēja panākt noregulējumu.
Tiesības piedalīties vēlēšanās ir aptuveni 516 000 balsstiesīgo vēlētāju. Viņu vidū ir arī 390 turki, kas dzīvo grieķu pārvaldītajā salas dienvidu daļā.
Prezidents tiek ievēlēts uz pieciem gadiem un tiek uzskatīts par faktisko valdības vadītāju.
Vēlēšanu iecirkņi tiks atvērti plkst. 7:00 (gan pēc vietējā, gan pēc Latvijas laika) un strādās līdz plkst. 17:00.