Tukuma domes sēdē 21. februārī jau tradicionāli tika skatīts jautājums par sabiedrisko kārtību pilsētā. Par to deputātus informēja rajona policijas priekšnieks Rihards Zariņš, rajona prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs, kārtības policijas vecākais inspektors Janeks Bahs, pašvaldības policijas priekšnieks Armands Hohfelds.
Rezultāti būs
R. Zariņš stāstīja, ka sabiedriskās kārtības jomā darba apjoms pieaudzis, īpaši ceļu satiksmē, jo strauji palielinājies transportlīdzekļu skaits:
"Daudz cilvēku cieš vai iet bojā, jo ir daudz citu, kas neprot ievērot valstī noteikto kārtību uz ceļiem. Taču ceļu policijā ir tikai 11 inspektori (15 cilvēki kopskaitā), vairāk nebūs. Tātad vienīgā iespēja izstrādāt precīzu pasākumu plānu, kas atbilstu konkrētajai situācijai. Realizējot to, jābūt arī rezultātam."
R. Zariņš stāstīja, ka problēmas ir un tās ir cieši saistītas ar kopējām problēmām valstī, piemēram, narkotiku izplatību un ekonomiskajiem noziegumiem:
"Mūsu rajonā nav kilogramiem izņemtu narkotiku, bet ir ierosinātas vairākas lietas. Ar preventīvo (profilakses) darbu ir problēmas, – policistu slodzes ir noteiktas, tāpēc prevencijai paliek mazāk laika, taču tas gan nav attaisnojums. Būs atsevišķs narkotiku apkarošanas plāns valstī un arī Tukuma rajonā, tā ka ceru uz rezultātiem."
Policijas priekšnieks norādīja, ka viens no uzdevumiem ir arī apkarot nelegālā alkohola tirgotavas. Šis jautājums novārtā nav pamests, patruļdienests strādā.
Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis solījis, ka policijā tiks ieviesta kvalitatīvās vadības sistēma. "Reāli tā tiek īstenota – pārbaudes, kontrole ir katru dienu. Tātad no rezultātu sasniegšanas mums neizbēgt. Nevaru salīdzināt mūsu padarīto ar citu pilsētu rezultātiem, bet esam daudz strādājuši un turpinām to darīt. Notiek arī nelielas reformas policijas iekšienē, piemēram, mēģināsim pastiprināt izmeklētājus. Uzlabota sadarbība ar presi – laikrakstos parādās daudz skaidrojumu par policijas darbu, kas veicina izpratni iedzīvotāju vidū. Arī sadarbība ar pašvaldības policiju, domāju, ir pietiekami augstā līmenī, lai mēs viens otram neizteiktu pretenzijas."
Jauna mašīna, kadri un remonts
Pašvaldības policijas priekšnieks Armands Hohfelds pastāstīja, ka policijas ēkā tiek veikts remonts un drīzumā tas tiks pabeigts. Atbilstoši deputātu lemtajam, darbā apstiprināti divi jaunākie inspektori. Pavisam drīz būs jaunā mašīna – vajadzīgs vien Iekšlietu ministrijas saskaņojums, lai to atbilstoši apzīmētu. Lietu ir daudz, tātad kvantitāte ir, iespējams, pieklibo kvalitāte. Lai to uzlabotu, domāts policijas darbiniekus sūtīt uz apmācībām, lai viņi pareizi noformētu protokolus un tiesa viena nepareiza vārda dēļ nevarētu izbeigt lietvedību kādā administratīvajā lietā.
Jāstiprina izmeklētāji
Virsprokurors A. Bičušs atzina, ka policija savu darbu ļoti uzlabojusi, par to liecina administratīvā prakse:
"Salīdzinoši uz tiesu nosūtīts daudz vairāk lietu, uzsākts darbs, lai novērstu trūkumus, piemēram, 2006. gada sākumā izmeklēšanā bija 300 "gaišu", vecu kriminālprocesu, taču šobrīd šis skaits sarucis līdz 100. Tātad gada laikā panākti ievērojami uzlabojumi. Veiksmīgi izdevies sadarboties ar presi, tādējādi iedzīvotāji uzzina, ko policija dara. Nozīmīgi rezultāti ir narkotiku apkarošanā, un nav nozīmes, ka to atklāj Jelgavas ONAPs. Bez mūsu kolēģu palīdzības vienalga neiztikt. Sāpīgs jautājums ir atskurbtuve. Es domāju, ka kopējiem spēkiem un visos līmeņos tas ir jārisina – līdz pat krišanai uz nerviem.
Akcenti likti uz pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas pārstrukturizēšanu. Ticis solīts policistus materiāli stimulēt, lai neaizietu pieredzējuši kadri. Īpaši jāatbalsta izmeklētāji, kas kādreiz bija elitāra vienība, bet tagad pielīdzināti iecirkņa inspektoriem. Arī pēc atalgojuma lielas starpības nav. Ceram, ka tagad būs izmaiņas."
Deputāti jautā policistiem
Pēc darba atskaites Tukuma pilsētas domes deputāti uzdeva jautājumus policijas darbiniekiem.
Maksis Rozenbergs:
– Jūsuprāt, vai tehniskais nodrošinājums policijai ir pietiekams, lai veiktu preventīvo darbu?
R. Zariņš:
– Nodrošinājums ir. Pagājušo gadu sākām ar 17 jaunām automašīnām, savukārt starpvalstu sadarbības īstenošanai piešķīra 27 datorus. Tiek analizēts, kas būtu nepieciešams kriminālistikas jomā, lai pilnvērtīgi varētu strādāt.
Ainārs Vahtelis:
– Saprotu, ka šobrīd nav darbinieka narkotiku apkarošanā. Vai par to ir domāts?
– Tikai no iekšējām rezervēm. Proti, jānorīko kāds no inspektoriem. Atsevišķa štata vienība nav paredzēta. ONAPā strādā atsevišķa nodaļa, viņi iesaistās šajā darbā arī pie mums. Pavisam policijā ir 109 štata vienības, gandrīz visas ir nokomplektētas un izmaiņas nav paredzamas. Ja tādas arī būs, tad tikai uz samazināšanu, jo iecerēts panākt, lai būtu vienota slodze visiem inspektoriem noteiktos amatos.
J. Bahs:
– Pagājušajā gadā 25 iedzīvotāji nogādāti uz ķīmiskajām analīzēm, kas ir par 13 vairāk nekā iepriekšējā gadā; noformēti 15 protokoli par narkotiku lietošanu, uzsāktas četras krimināllietas par atkārtotu lietošanu gada laikā. Arvien vairāk patruļdienests, ceļu policisti iemācās atpazīt cilvēkus narkotiku reibumā, piemēram, otrdienas naktī sešas personas nogādāja uz analīzēm Tukuma slimnīcā. Ļoti bieži cilvēkus aiztur patrulēšanas laikā uz ielas, kāpņu telpās utt. , jo ir informācija par narkotiku izplatības kanāliem un tirgotājiem; saistībā ar mūsu rīcībā esošo informāciju arī notika aizturēšana.
Agris Baumanis:
– Vai vispārējā kārtība, kad vairs nav «Granda», kad stingrāk kontrolē «Alus pagrabu», kad vairāk pasākumu notiek kultūras namā, ir uzlabojusies?
J. Bahs:
– Ir jūtamas situācijas izmaiņas pilsētā, turklāt – jo labāk organizatori rūpējas par drošību savā pasākumā, jo labāka ir sabiedriskā kārtība pilsētā. To varu teikt par kultūras namu, kur par to tiek domāts.
Jānis Ozols:
– Vai nav domāts arī Tukuma ceļu policijas darbā izmantot kādu netrafarēto automašīnu? Cik zināms, tās strādā ļoti efektīvi.
R. Zariņš:
– Netrafarēto automašīnu mums noteikti nebūs, jo tās nopirktas speciālajam vadam, kura darbības zona ir visa valsts. Šī vada darbinieki ir īpaši sagatavoti. Uz vietas norisinās ikdienas darbs, kas saistās ar administratīvo pārkāpumu konstatēšanu un iespējamo noziedznieku aizturēšanu.
Astrīda Knēta:
– Vai darbam policijā piesakās arī jauni cilvēki no Policijas akadēmijas?
– Pēc Policijas akadēmijas nāk, daudzi tajā mācās, bet problēma, ka šajā augstskolā sagatavo vairāk juristus nekā policistus. Līdz ar to viņiem trūkst darbam nepieciešamo praktisko iemaņu.
Ikceturkšņa tikšanās turpināsies
Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs atzina, ka visu institūciju koncentrēšanās uz problēmu ir devusi rezultātus, taču atslābt nevar:
– Tāpat jādomā par sabiedrisko kārtību, policijas darbības shēmu jaunajos novados, kā arī par medicīniskās atskurbtuves ierīkošanu. Domes komiteju priekšsēdētāji atzinuši, ka jāsaglabā šīs tikšanās ar policijas darbiniekiem ik ceturksni, jo tas ir savstarpēji nepieciešami. Darba process norisinās nemitīgi, bet uzmanība nedrīkst atslābt, lai zinātu tendences. Tas profilakses darbu varētu tikai uzlabot.