Nežēlīga cīņa par pārtikas tirgu

Laikraksta «Diena» 29. janvāra numurā publicētajā rakstā bija minēta informācija par pētījumu, kurā atklāts, ka Latvijā audzētajos dārzeņos dažādu ķīmisku vielu piesārņojums ir lielāks, nekā importētajos, piemēram, ka tomātos ir 253 mg nitrātu, bet kartupeļos 436 mg nitrātu, savukārt eļļā ievērojami paaugstināts benzopirēna saturs. Pret šo viedokli mūsu laikraksta slejās asi iebilda Slampes pagasta «Lūšmeiju» saimnieks Juris Lūsis

Autors paliek pie saviem uzskatiem

Turpinot šo tēmu, vērsāmies pie raksta autora Aleksandra Vorobjova. Kopīgi centāmies skaidrot publicētā pētījuma objektivitāti. Pastāstījām par agronoma J. Lūša iebildumiem – par to, ka nebūs pārāk objektīvi rezultāti, ja ņem paraugus, piemēram, centrāltirgū, vai vairākus paraugus vienā ražotnē, ka būtu vajadzējis apzināt lielākos ražotājus, kas apgādā Latviju ar šo produkciju, iespējams, tad arī secinājumi varētu būt objektīvāki. Piemēram, pētījumā runāts tikai par divām specifiskām eļļām rapšu – diļļu un rapšu – ķimeņu, ko ražo nelielā daudzumā. Tās nebūt nav visvairāk lietotās Latvijas ražotās augu eļļas, lai, uz to izpētīti balstītu pētījumu par Latvijas eļļām vispār.

A. Vorobjovs uzskata, ka viņa rakstā nav tendenciozitātes – ir ņemts pētījums un skatīti tā rezultāti. Zemkopības ministrija (ZM – pētījuma pasūtītājs) ar pieejamo finansējumu paņēmusi tik paraugu, cik varējusi atļauties. Ko tā varēja atļauties, tik arī izanalizēja, turklāt neesot arī iespējams pārbaudīt pilnīgi visus pārtikas ražotājus uzreiz.

Vaicājām autora domas par Mārketinga padomes viedokli, kas šo publikāciju nodēvējusi kā cīņu par pārtikas tirgu. Autors atbildēja, ka tas ir subjektīvs viedoklis. A. Vorobjovs: "Mēs gribam informēt sabiedrību, jo Mārketinga padomē runāts un par nodokļu maksātāju naudu tiek reklamēts, ka Latvijā ražotā pārtika ir ļoti kvalitatīva un laba, tomēr šis pētījums parāda, ka ne vienmēr tas tā ir."

Pētījumi – neturpināsies

Raksta tapšanas gaitā esam sagaidījuši laikrakstā «Diena» šīs publikācijas turpinājumu, kurā gan A. Vorobjovs vairs nerunā par Latvijā un ārzemēs audzētiem dārzeņiem, bet gan vairāk turpina tēmu par gaļas pārstrādes produktiem un standartu ieviešanas nepieciešamību Latvijas pārtikas ražošanā. Bet tā jau ir cita tēma, un mēs vērsāmies pie pētījuma pasūtītājiem Zemkopības ministrijā. Vaicāta par pētījumu un tā metodikas nepilnībām, ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale mūs novirzīja pie Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālās diagnostikas centra direktora Rafaela Joffes. Viņš mums savukārt skaidroja, ka pētījums bijis tikai divus gadus, vairāk tas neturpināšoties. Cik daudz finansējuma bijis, tik arī esot pētīts. Bijusi izstrādāta noteikta metodika, pēc kuras arī paraugus atlasījuši. Uz jautājumu, ka daudzi paraugi tika ņemti centrāltirgū, kur nereti importa produktus uzdod par Latvijā audzētiem, Joffes kungs atbildēja, ka esot jātic tirgotājiem. Arī, runājot par augu eļļām, Joffes kungs norādīja – eļļas ražošanā izmantojot karsēšanas tehnoloģijas, tāpēc neesot nekāds brīnums, ka parādās benzopirēns. Tā varot būt. Jāatzīst, ka saruna vairāk iznāca tāda kā atrunāšanās…

Pētījuma mērķis – sagraut vietējo audzētāju

Sašutums par publikāciju «Dienā» bija jūtams arī Latvijas Dārzeņu audzētāju asociācijā. Dārzkopju konferences laikā Bulduros asociācijas vadītājs Jānis Bērziņš uzsvēra – vispirms jau esot pārsteidzoši, ka šāds pētījums, kas beidzies rudenī un kam bijusi plaša prezentācija novembrī, nu parādījies publikācijā februārī. "Acīmredzot mūsu dārzeņu audzētāji sāk traucēt kādam ievedējam. Manuprāt, tas bija īsts pasūtījuma raksts. Dārzeņiem jau desmit gadus Eiropas Savienība nepārbauda nitrātus. Nav normatīvu, nav ar ko salīdzināt. Šāda veidā pasniegts materiāls ir ņirgāšanās par lauksaimniekiem. Tomātos vispār nevar būt nitrāti tādos daudzumos! Uzskatu, ka tas ir pasūtījuma raksts, lai sagrautu vietējo audzētāju. Man cita komentāra nav. Normatīvi uz nitrātiem pastāv tikai lapu salātiem, spinātiem, turklāt tie ir ļoti lieli," uzsvēra J. Bērziņš.

Lai būtu šepte, izmanto melus un demagoģiju

Lai vēlreiz pārliecinātos par dārzeņkopju sašutuma pamatotību, vērsāmies ar šo jautājumu pie Latvijas Universitātes Augu minerālās barošanās laboratorijas vadoša zinātnieka, eksperta Viļņa Nollendorfa.

V. Nollendorfs:

– Tās ir pupu mizas! Nitrāti tomātos – tie ir skaidri meli un demagoģija. Tomātos nitrātu reducēšana notiek saknēs. To, acīmredzot, šie pētnieki nezina. Augļos nitrāti tomātiem tikpat kā neparādās. Tātad – tomātos nevar bū vairāk par 80 mg nitrātu! Ir cita lieta – padomju laikos šādi pat vīri uztaisīja, ka tomātos ir 500 mg nitrātu, lai tos it kā varētu norakstīt un tie skaitītos aizvesti uz izgāztuvi… Tā bija gešepte. Un tā tas varētu būt arī tagad tiem, kas ved iekšā no Polijas vai citurienes. Polijā nav jāmaksā PVN minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, valsts maksā subsīdijas. Līdz ar to šie dārzeņi ir pavisam citā konkurencē, salīdzinot ar mūsējiem. Tie, kas ved iekšā un pelna uz starpību, kas paši neražo, tie arī ir šo pētījumu pasūtītāji. Eiropas Savienībā ne tomātiem, ne gurķiem nav regula attiecībā uz nitrātu saturu. Tā ir tikai lapu dārzeņiem. Visvairāk nitrātu, starp citu, ir galda bietēs. Tas ir dabīgi, jo tas ir raksturīgi tieši tam dārzenim. Tomātiem tas tā nav. Tie ir klaji meli."