Saeimas darba grupa tā arī nav spējusi vienoties par jaunajiem partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestiem un par trešo personu līdzdalību priekšvēlēšanu aģitācijā, informēja darba grupas vadītājs Māris Kučinskis (TP). Darba grupa vairākus mēnešus noturēja slēgtas sēdes, uzklausot arī nevalstisko organizāciju «Providus» un «Delna», kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja viedokļus par priekšvēlēšanu tēriņu kontroli.
Nākamnedēļ priekšlikumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumu otrajam lasījumam izvērtēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Kā pastāstīja M. Kučinskis, darba grupa uzskata, ka partiju priekšvēlēšanu tēriņu griesti ir jāsaglabā, bet no pašreizējiem 20 santīmiem uz vienu vēlētāju tie jāpalielina, "ņemot vērā inflāciju".
Tautas partijas (TP) frakcija rosina priekšvēlēšanu tēriņu griestus paaugstināt no pašreizējiem 20 santīmiem līdz 55 santīmiem par katru vēlētāju. Kopumā priekšvēlēšanu izdevumiem tad drīkstēs izlietot aptuveni 770 000 latu. Ja pašvaldību vēlēšanās partija kandidēs 80 vēlēšanu apgabalos, tad vidēji tēriņi vienā apgabalā būs aptuveni 9000 latu.
Apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) frakcija savukārt uzskata, ka partijai, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstētu izlietot summu, kas nepārsniedz 35 santīmus, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Ja partija būs iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tās priekšvēlēšanu izdevumi tiktu rēķināti tikai, ņemot vērā vēlētāju skaitu attiecīgajos apgabalos. Arī pašvaldību vēlēšanās maksimālā priekšvēlēšanu tēriņu summa, tēvzemiešu skatījumā, nedrīkstētu pārsniegt 35 santīmus, rēķinot uz vienu vēlētāju kopumā pašvaldībās, kuru vēlēšanās partija startē ar savu sarakstu.
«Saskaņas centra» frakcija rosina likumā noteikt, ka partija, kas Saeimas, Eiropas Parlamenta vēlēšanās iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot naudu 2000 minimālo algu apmērā – patlaban 320 000 latu. Ja partijas deputātu kandidātu saraksts iesniegts tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, katrā no tiem priekšvēlēšanu aģitācijai partija drīkstētu tērēt 400 minimālās algas – 64 000 latu. Savukārt pašvaldību vēlēšanās, pēc «Saskaņas centra» domām, jāsaglabā pašreizējie priekšvēlēšanu tēriņu griesti – 20 santīmi uz vienu vēlētāju.
«Jaunā laika» (JL) frakcija ierosina uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai katru gadu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc Centrālās statistikas pārvaldes oficiālā paziņojuma par ikgadējo patēriņa cenu indeksa pieaugumu atbilstoši koriģēt partiju priekšvēlēšanu tēriņu maksimālo apmēru.
Politisko organizāciju apvienība «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) rosina likumā paredzēto maksimālo priekšvēlēšanu tēriņa limitu – 20 santīmus uz katru vēlētāju – izteikt šādi: minimālā mēnešalga, kurai piemērots koeficients 0,0017, kas patlaban būtu 27 santīmi.
KNAB atbalstot principu – limitam jānosaka koeficients vai tas jāsaista ar minimālās algas apmēru.
Darba grupa nav spējusi vienoties arī par to, kā ierobežot trešo personu tēriņus partiju priekšvēlēšanu aģitācijā. Deputātiem būs jāizlemj, vai atļaut trešajām personām aģitēt 2400 latu apmērā vai arī likt reģistrēties KNAB un atskaitīties visiem, kas aģitācijai par sev tīkamu partiju vai deputāta kandidātu grib atvēlēt 5 līdz 100 minimālās algas (800 līdz 16 000 latu).
Darba grupa vienojusies priekšvēlēšanu aģitācijas periodu no pašreizējām 270 dienām saīsināt līdz 120.