Nepārtaisiet gulbi par vistu!

20. janvāra pēcpusdienā uz Sigitas Bišofas veterināro klīniku Tumes pagastā tika atvests savārdzis gulbis. Putnu atveda kāda ģimene, kas to bija uzgājusi nekustīgi guļam jūras krastā līdzās Engures ostai. Redzot, ka putns vēl dzīvs, nolēmuši palīdzēt un veduši dakterei. Ko tālāk? Šobrīd atžirgušais putns aizceļos uz veterinārārstes vecāku saimniecību Kandavas novadā, taču vēlāk, visticamāk, atgriezīsies dabā.

Ar savvaļas dzīvniekiem un putniem – uzmanīgi

21. janvārī S. Bišofa pastāstīja žurnālistiem, kā vajadzētu rīkoties, sastopot nelaimē nonākušu savvaļas putnu:

– Šādā gadījumā putnu noteikti nevajadzētu ņemt rokās, jo pastāv risks inficēties ar slimībām, kas varbūt ar aci nav redzamas. Putnu slimības ir pietiekoši nopietnas un var skart arī cilvēku. Var, protams, zvanīt veterinārārstam vai attiecīgiem dienestiem, kas rīkosies un paņems analīzes, taču vislabāk putnam palīdzēt, atstājot viņu ierastajā vidē (pretējā gadījumā, izraisot lieku stresu, tikai kaitēsiet).

Parasti cilvēkiem nav arī iemaņu, kā pareizi paņemt putnu – tas tomēr ir savvaļas un katrā ziņā knābs un aizstāvēsies. Šajā gadījumā tā nenotika, tomēr jārēķinās, ka iespējams gūt nopietnas traumas. Ja vēlaties palīdzēt, tad jābūt atbilstošām zināšanām.

Izdzīvo tikai 30%

Veterinārārstes teikto papildināja Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns:

– Tas ir jaunais putns, kas izšķīlies iepriekšējā gadā. Daļa no viņiem jau nomainījusi spalvu krāsu, bet daļa to vēl dara.

Raugoties tīri no dabas viedokļa, pirmajā dzīves gadā bojā aiziet diezgan daudz jauno putnu. Pagājušajā vasarā ornitologi veica eksperimentu – gredzenojot jaunos ziemeļu gulbjus, pielika tiem arī raidītājus, un rezultāts ir šāds: šobrīd no desmit gulbjiem izdzīvojuši tikai trīs. Liels kvantums putnu aiziet postā slimību dēļ, varbūt tāpēc, ka švakāks izšķīlies vai guvis kādus bojājumus. Vārdu sakot, – ja normālā veidā viņš būtu gribējis nomirīt, tad to arī darītu. Cita lieta, ja, kā šajā gadījumā, līdzās ir vaļējs ūdens un arī sugas brāļu bars; tad visam vajadzētu būt kārtībā.

– Bet kaut kāds mirkļa savārgums tomēr bijis?

– Baidos, ka ne mirkļa, bet pat vispārējs savārgums. Ja viņš tāds liels kūkotājs jau bijis, tad vienkārši visai drīz arī būtu beidzis kūkot. Taču iejaucās cilvēks, aizveda pie daktera, un putns acīmredzot atguvies. Nezinu, varbūt barības pietrūcis vai vēl kā, grūti pateikt, putnu profesionāli neizmeklējot.

Paēdušam gulbim dzimstība krītas

– Kāda ir Zooloģiskā dārza taktika – šādus savvaļas putnus pieņemat?

– Pirmais, ko iesakām šādos gadījumos – nepārtaisīt gulbi par vistu. Tas nozīmē, ka nevajag gulbi barot ne vasarā, ne rudenī, bet jāļauj viņam aizlidot. Tas gan vairāk aktuāli iekšzemes rajonos, jo sevišķi Rīgā, kur skaidrs, ka gulbis tiek piebarots. Bet "vislabākais" tas, ka kārtīgi sabarotam gulbim mazuļu skaits samazinās. Baigi forši? Ļaudis papūlās, lai gulbīšiem nevajadzētu pārmocīties ar bērnu audzināšanu…

– Kas tā par dabas sakarību, ka kārtīgi paēdušam gulbim dzimstība krītas?

– Redziet, maizīte nav tas, kas gulbim jāēd; viņam jāēd dažādi ūdensaugi un tamlīdzīgas lietas. Maize viņam štopē daudz ko ciet! Labāk tad dot ūdenī mērcētus graudus un varbūt graudu maizi.

Otra nelaime – iebarots gulbis arī, manot, ka ūdenstilpne salst ciet, nedomā pārcelties uz citu vietu, kur vaļējs ūdens. Viņš uzskata, ka vēl nav laiks aizlidot, jo barības netrūkst un arī ziemā cilvēki viņu baros. Bet izrādās, – cilvēks arī ir slīmests: kolīdz paliek aukstāks, neiet vairs gulbjus barot. Un putns ir galīgās sprukās.

Zooloģiskais dārzs šādus putnus negaida atplestām rokām, taču – zinot, ka nav nevienas jēdzīgas vietas, kur tiem palikt, ņemam pretī. Paši gan nekur nebraucam, jo nav tādu līdzekļu.

Šajā gadījumā, ja putns nonācis pie veterinārā ārsta, būtu vērts iebarot tārpu zāles, tad redzēs, kas iekšā notiek. Varbūt uzreiz būtu skaidra bilde, kāpēc viņš nevēlējās dzīvot. Ja citādi viss šķiet kārtībā, tad nebūtu prātīgi viņu turēt zemnieku saimniecībā, bet labāk laist atpakaļ dabā. Ja ilgāk pieturēsiet, būs nākamais kandidāts uz barošanu.

– Varbūt tādu, ar maizi pildītu gulbi izmantot Mārtiņa zoss vietā?

– Jā, protams! Ja barosiet cūku ar putraimiem, tad jums uzreiz būs putraimdesas… Gan jāsaka, – oficiāla gulbju ēšana līdz šim nav organizēta. Taču augusta vidū, kad atklāj pīļu medību sezonu, tad gan iet uz nebēdu – i kaimiņa suni, i pašu kaimiņu nošauj…

Gulbis nobeidzies

Gulbis 22. janvārī ap pusdienas laiku nobeidzies. Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti paņēmuši analīzes, lai noskaidrotu putna nāves iemeslu, taču tas būs zināms ne ātrāk kā pēc nedēļas. Veterinārārste S. Bišofa uzsver, ka gulbja nāves fakts tikai apstiprina, cik uzmanīgiem jābūt saskarsmē ar savvaļas dzīvniekiem.