Pagājušajā un šajā nedēļā valdības iecerētās administratīvi teritoriālās reformas sabiedriskās apspriešanas par Tukuma novada izveidi notika Lestenes, Džūkstes, Tumes un Slampes, Jaunsātu, Zentenes, Sēmes un Pūre pašvaldībā. Vārdu "sabiedriskā" gan patiesībā nāktos ielikt pēdiņās. Pagastos apspriešanā piedalījās vien padsmit vai pārdesmit ļaužu – tie, kas tobrīd pie rokas – pašvaldību darbinieki un daži, kam allaž interese un savs vārds sakāms par visām lietām.
Solījumi – vien meli un tukšas runas
Gana rakstīts par iecerēto Tukuma novadu, kurā apvienosies Tukuma pilsēta, Degoles, Tumes, Irlavas, Zentenes, Sēmes, Lestenes, Džūkstes, Slampes un varbūt, bet maz ticams – Pūres pagasts. (Pūre iesūdzējusi valdību Satversmes tiesā.) Pūrenieki negrib lielajā kolhozā, un pareizi vien dara. Patiesībā Tukuma novads netop no iedzīvotāju laba prāta, bet gan no augšas – lai tauta būtu vieglāk pārvaldāma, lai mazāk pretī runātu un mazāk pie valdības kritizēšanas tiktu. Šķiet, jau desmit gadi un vairāki miljoni naudiņas tērēta pašvaldību apvienošanās ieceru risināšanai. Allaž viss beidzies ar čiku – naudiņa gaisā izkūpējusi. Izkūpējusi arī tāpēc, ka reformai ceļu aizšķērsojušas kādas no vēlēšanām. Un tad, pasarg' Dievs, ko tādu tautā nepopulāru pasākt…
Un kāpēc lai tauta ko tādu kā šitā reforma gribētu?! Jau tagad redzams, ka sākumā solītais – reforma domāta un paredzēta tam, lai visiem (ikvienam) valsts cilvēkam kļūtu labāk, lai visi attīstītos vienlīdz strauji, lai, kopā dzīvojot, varētu lielākus projektus bīdīt, vairāk dažādu fondu naudas piesaistīt – izrādījušie meli un tukša runa. Reformējoties, naudas topošajā novadā kļūst mazāk, administrācija izmaksā dārgāk un attīstības tempi – tiek bremzēti.
Labums – vienīgi valdībai un partijām
Tātad ir izstrādāts vēl viens projekts, kura autori – SIA «Baltkonsultants» valdes priekšsēdētāja Jolanta Gūža, eksperte Sniedze Sproģe un koordinatore Sanita Ģērmane – pētīja, kādai vajadzētu būt un kāda, iespējams, varētu būt dzīve jaunajā Tukuma novadā. Un eksperti neslēpjoties atzīst, pētot, kurš apvienošanās variants Tukumam būtu labākais, jāatdzīst, ka – neviens. Tukums un Tume ir vienīgie donoru maksātāji finanšu izlīdzināšanas fondā, bet pārējie – ņēmēji. Un ir izrēķināts, ka administratīvās izmaksas var pieaugt līdz pat 70%, bet finansiālie zaudējumi jau šobrīd tiek lēsti Ls 700 000 apmērā ik gadu. Turklāt tas ir labākajā gadījumā no astoņiem pagaidām vēl valdībā vērtētajiem finansu izlīdzināšanas pasākumiem. Var būt arī sliktāk. Tad jāvaicā, kāda velna dēļ viss tas vajadzīgs?!… To 200 000 latu dēļ, ko valdība kā burkānu katrai pašvaldībai, kas devusi piekrišanu apvienoties, piešķīrusi?! Bet tā nauda tak trīs gadu laikā (inflācijas dēļ daudz ātrāk) jau būs noēdusies! Un ja naudas mazāk, ja administrācijas tēriņi vēl lielāki, tad tašu cilvēkiem arī būs tikai sliktāk!
Jā, sākumā, kad reformu iecerēja, solīja ceļus un citu infrastruktūru sakārtot, e-pārvaldi un parakstus, un ko vēl neko. Nekas no solīta nav pildīts, ceļi labāki nav palikuši, e-pārvaldes nav, daudzviet slēgtas vienīgās valsts iestādes – pastiņi, arī mazās skolas, valsts pat negrib lāga maksāt tam vienīgajam ciema glābējam – feldšerītim!
Kā tad, iespējams, būs?
Kā tad varēti izskatīties topošajā novadā? Jo likums ir pieņemts un esošie pašvaldību deputāti vairāk vai mazāk spiestā kārtā par apvienošanos ir nobalsojuši. Tātad – ja tauta neprotestēs ar rokām un arī ar kājām – novadā var nākties dzīvot. Un tad nu 80 līdzšinējo tautas kalpu (deputātu kopā pagastos un pilsētā) novadu pārvaldīs 17 politiķi, kas ievēlēti no politiskajām partijām. Tātad, visticamāk, daudziem pagastiem novadā savas runas sievas, vīra nemaz nebūs. Uz vietas būs novada domes vietvaldis (izpilddirektora vietnieks – politiķu iecelts ierēdnis). Vietējais, tukumnieks, no otrā novada gala – kā nu kurā vietā sanāks. Vēl katrā pagastā iecerēta konsultatīva padome – vietējo aktīvistu kopa. Bet kā tā tiks izveidota, – var vien minēt. Kā paši uz vietas lems?! Kas – paši? Kā? Vietvaldis padomi nolūkos?…
Iespējamā nākotnes novada platība – 1198,1 m², iedzīvotāju skaits – 33 743. Lielais centrs – Tukums, mazāki centri – Slampē un Pūrē (vēl nav zināms), vēl mazāki – pārējos pagastos. Dzimtsarakstu nodaļas plānotas Tukumā, Slampē un Pūrē; tāpat kā bāriņtiesas. Jā, katrā pagastā gan būšot pa bāriņtiesas loceklim, tikai…valstī vēl nav pieņemts lēmums, ka tam cilvēkam būs zīmoga lietošanas tiesības, bet bez tā – no tā locekļa jau nekāds jēgas nav…
Uz vietas palikšot arī visas esošās iestādes, sociālie darbinieki, kas būtu pakļauti Tukuma Labklājības pārvaldei un saimniecības daļa. Un te nu redzams vēl kāds klupšanas akmens – komunālo pakalpojumu tarifi. Tie gan droši vien vismaz sākumā būs atšķirīgi dažādās novada vietās, taču maksāšanas nosacījumi būs vieni, un tas nozīmē, ka daudzviet pagastos būs mazākas atlaides un būs jāmaksā vairāk.
Vai pakalpojumi cilvēkiem kļūs labāki un vieglāk pieejami? Diez vai, jo, kā atzīst projekta autores, topošā novada teritorija ir pārāk nepārskatāma – novads ir izstiepts Dienvidu-Ziemeļu virzienā, pa taisno – pa zemes ceļiem tie visā garumā būs teju 90 km. Satiksme labāka nekļūst, pašreizējā centralizētā kārtība liecina, ka tā tikai pasliktināsies…Otrās kategorijas ceļos valdība tuvākajā desmitgadē naudu ieguldīt nesola. Tāpat kā piedalīties ar savu naudu topošās reformas finanšu izlīdzināšanā.
Kā domā iedzīvotāji?
Lestenē skolas zālītē bija sanākuši 12 cilvēki. Teju visi vietējie – no pagastmājas, skolas. Vairums esot ārzemēs, citi druvā ražu vāc.
Projekta vadītāja J. Gūža, eksperte S. Sproģe gari un plaši pastāstīja, parādīja ciparus, plusus, mīnusus uz ekrāna. Pa to laiku kāds tantuks ar baltu drāniņu galvā salīcis ar spieķīša palīdzību, laikam no veikala gar logiem aizgāja. Divi vīri līdz pusei kaili trīs reizes šurpu turpu aizstaigāja. Jautājums tikai bija viens: kurš te, Lestenē, būs izpilddirektors?! Un apspriešana bija galā. Visi draudzīgi šķīrās.
Džūkstē ekspertus sagaidīja Džūkstes Milda. Džūkstenieku – tēlnieka Kārļa Zemdegas akmenī kalts piemineklis novadniekiem, kas krituši cīņās par brīvu Latviju ar līdzās vējā plandošu Latvijas valsts karogu. Pie pagastmājā darbinieks Dainis Dinka pļāva zālienu, lai Džūkstes vaigs kā allaž būtu gluds un smaidīgs. Atkal pastāstiņš par novadu. Zālītē 15 cilvēki. Vēl divi saieta viducī ieradās un pie beigām vēl pāris cilvēku atnāca. Džūkstenieki interesējās, kā veidos konsultatīvo padomi, kā iecels un atcels iestāžu – skolas, kultūras nama, bibliotēkas vadītājus.
Tumē lielā zāle tukša. Vien priekšā pie skatuves 11 lieli un viens maziņš cilvēciņš. Bet Tumē nopietna pārrunāšana radās. Kā tad īsti turpmāk būs ar būvvaldes funkcijām? Novadā būs vienota būvvalde. Kas akceptēs būvprojektus?! Visticamāk vairs robežu nebūs un ar laiku Tume tāpat kā Lauktehnika būs pilsētas mikrorajons. Pagastvecis Arvīds Driķis pateica tieši: "Mums nav bailes no Tukuma. Patiesībā mēs jau vieni un tie paši esam. Mūsējie strādā Tukumā. Tukuma darbinieki mūspusē dzīvo. Mēs negribētu būt kaitnieki. Bez mūsu līdzdalības novadā vēl daudzas pašvaldības netiktu pie Tukuma. Mēs esam starpā. Jau šodien daudzi Vecmoku gala ļaudis uz pagastmāju brauc caur Tukumu."
Slampē pagasta padomes priekšsēdētājs Visvaldis Girgensons apspriešanu bija nozīmējis 18.00 cerībā, ka sanāks pilna kultūras pils lielā zāle (400 sēdvietu), bet diemžēl vien pāris rindās sēdēja pāris desmiti cilvēku. Krūmiņa kungs runāja par Tukumu kā par slaucamu govi (uz to pusi jau novadā būs) un salīdzināja reformu ar savulaik notikušo ļaužu sadzīšanu kolhozos. Vienīgi varbūt Slampei novadā būs mazliet labāka vieta, jo te paredzēts viens no trīs pakalpojumu centriem. Iedzīvotāji vaicāja arī par izpilddirektora iecelšanas kārtību un kultūras darbinieku algām, par ko lems, protams, jau centrā. Tie 17 deputāti, kas nākotnē būs ievēlēti tikai no partijām. Lūk, par to, par partijām, ko vēlam būs jādomā īpaši!…
Jaunsātos sapulce bija izsludināta no rīta un, kā par brīnumu, svaigi krāsotajā un tiešām sapostajā zālē vakar pulcējās teju 30 jaunsātnieki. Kā noprotams, vairākumā – pagasta padomē strādājošie un viņu tuvinieki. Dzirdēja arī iebildumus, ka ne jau šis ir īstais laiks sapulcēm – galu galā darba diena!
Taču projekta vērtētājas tika uzklausītas ļoti uzmanīgi un vairāki iedzīvotāji bija gatavi visu reformu noprotestēt tūdaļ un uz vietas! Tikai – kā?! Un te nu jāsaka – ka – gribot negribot – gan projekta izstrādātāju, gan jo īpaši pagasta priekšsēdētājas Daigas Rečas teiktais iedzīvotājus tā kā atvēsināja: "Ne jau pret reformu varat iebilst, tas ir likums… Jums jāiesniedz pārdomāti priekšlikumi, ko un kā gribat citādāk, labāk. Viss ir internetā… Projektā jau viss ir ielikts, pie priekšsēdētājas ir visi nosacījumi, kā pareizi jānoformē iebildumi un priekšlikumi…" Diezin vai, ka pat paši aktīvākie no jaunsātniekiem nu tik īsā laikā (līdz 14. augustam) studēs projektu internetā, dosies pie priekšniecības uz pagastu, lai kopīgi noformētu priekšlikumus, dibinās iedzīvotāju apvienību, lai kopīgi izvirzītu prasības… Bet vajadzētu gan. Jo, jau tagad zināms, ka Jaunsātos problēmu netrūks, piemēram, ar satiksmi, bāriņtiesu, komunālo saimniecību…Tukums tepat, vai ar roku aizsniedzams, bet maršrutu skaits sabiedriskajam transportam pa to pašu 11 km garo granteni samazināsies. "Darba vietu uz vietas vairāk nebūs, bet ko darīt, ja sava transporta nav?! Vai atkal būs kā 90. gadu sākumā!?" vaicā kāda no jaunsātniecēm. "Ko darīt pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kas, iespējams, paliks bez darba?" Esot jāslēdz koplīgums un jāpievienojas arodbiedrībai, tad iespējamā atlaišana būšot mazāk sāpīga…
Katrā ziņā, jaunsātniekos jautās vienprātība – nekāda attīstība un labumi novadā nav gaidāmi. To apstiprināja arī projektētājas, sakot, ka nosacītie ienākumi uz vienu iedzīvotāju pagastā tāpat kā visā novadā samazināšoties. Par cik? Tas nu sanāksmes dalībniekiem palika atklāts jautājums, jo neviens no pagasta pārvaldes ļaudīm šo skaitli, kas grāmatvedim esot jāzina pat 2.00 naktī no gultas pieceltam, tā arī nosaukt nevarēja…
Vēl ir iespēja!
Lai cik mēs arī kūtri un noguruši nebūtu, lai cik nekaunīga nebūtu mūsu valdība un priekšstāvji Saeimā, mums vēl ir iespēja. 14. augustā 18.00 Tukuma ledus hallē tiek aicināti pulcēties visu 11 topošajā novadā iekļauto pašvaldību vadītāji un iedzīvotāji, lai vēlreiz lemtu – būt vai nebūt novadam. Un, lai nebūtu tā, ka pēc pusgada, gada, mēs attopamies kā sasistas siles priekšā: "Viss atkal šķērsām salaists! Kļuvis sliktāks. Bet mums – tautai – neko neprasīja!" Vēl ir laiks. Vēl varam tām muļķībām visi kopā pateikt "nē!". Un kas par to, ka likums pieņemts?! Tas nav akmenī iecirsts. Turklāt nepārdomāti, tautai par sliktu pieņemti likumi ir jāmaina!
