Tukuma rajonā ir apmēram 250 invalīdi – cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā bijām iesākuši viņus dēvēt. Aktīva ir arī rajona Invalīdu biedrība. Šoreiz – atskats uz šajā gadā paveikto. Jāteic, – pasākumu biedrībai bijis tik daudz, ka jābrīnās, kā viņi to visu pagūst!
Jau trešo gadu rajona Invalīdu biedrību vada Anita Ērenfrīde, un viņa visus savējos sauc par iedzīvotāju optimistiskāko daļu. "Ja jau viņiem nekas nav par grūtu," retoriski jautā A. Ērenfrīde, "vai tad es drīkstu neiet, nedarīt, neorganizēt?!" Un – padarīts patiešām ir daudz!
Mūsu saruna notiek Tukuma Invalīdu biedrības telpās Tukumā, Pils ielā 29, kur pamazām vien krājas sponsoru dāvaniņas Ziemsvēt… (Ak, Dievs, gandrīz izpļāpāju noslēpumu!)
Stāstot par gada laikā padarīto, A. Ērenfrīdei papīros nav jāielūkojas – viss paveiktais no galvas zināms, jo pašai vien, kopā ar savu vietnieku Igoru Tarasovu un biedrības aktīvistiem, bijis jāiet, jāskrien, jāsazvanās, jādara, jāorganizē.
Ekskursijās – gan uz muzejiem, gan pie dabas krūts
Un tā – šogad pabūts trijās vienas dienas ekskursijās – uz Vecrīgu, uz bijušā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeju, uz Rīgas Zooloģisko drāzu. Neaizmirstama bijusi arī divu dienu ekskursija pa Latgali. Pabūts Aglonā – gan bazilikā, gan «Maizes muzejā», ko izlolojuši, izveidojuši un ar lielu mīlestību iekārtojuši vietējie zemnieki. Iepazīti Preiļi, izbraukts maršruts «Daugavas loki», un fotogrāfijās, ko no šī brauciena parāda A. Ērenfrīde, ne viens vien ekskursants nobildējies ar desmitlatnieku rokā – tieši pie tā Daugavas loka, tajā ainavā, kas, violetajos toņos iespiesta, redzama uz naudaszīmes. Neaizmirstamas atmiņas saglabājušās no ciemošanās zemnieku saimniecībā un viesu namā «Zemeņkrastiņi», kur pārsteigusi saimnieku patiesā sirsnība un vienkāršība, iejūtība, ar kādu viņi centušies uztvert katra viesa vēlmi un vajadzības, vēl pirms tās izteiktas vārdos. Ne mazāk sirsnīga bijusi viesošanās pie keramiķiem Ušpeļiem, tējas audzētavā «Kurmīši» un citur. Aizvadītajā vasarā pabūts arī Motormuzejā, Aviācijas muzejā, Rīgas lidostā un citur. Visas ekskursijas plāno, maršrutus izstrādā un gida lomu braucienos uzņemas I. Tarasovs – viņam tas patīkot, un tāpēc arī izdodas!
Pēdējā ekskursija šogad bijusi 30. oktobrī, kad biedrības ļaudis devušies uz televīziju, lai piedalītos «Dziesmu dueļa» ierakstā. Protams, ka šādam pasākumam bijis iepriekš jāpiesākas, un tagad nu visi ar nepacietību gaida 21. decembri, kad šo raidījumu rādīs televīzijā.
Nevienam nav par grūtu!
Kā visskaistāko aizvadītās vasaras piedzīvojumu gan A. Ērenfrīde, gan I. Tarasovs min invalīdu Sporta dienu pie Kliģu ezera. Lai gan tā bijusi visai lietaina diena, drūmam noskaņojumam pretoties neesot bijis grūti – atpūtas bāzes «Kliģi» saimnieki nodrošinājuši ne vien ar milzīgu saules krāsas telti, kurā patverties, bet arī sasildījuši visu sirdis ar savu sirsnību. Un tad jau – nevienam un nekas neesot par grūtu!
Apmēram 20 cilvēki kā viesi pabijuši arī Bērzciemā, Diabēta biedrības organizētajā vasaras nometnē, kur apguvuši nūjošanas prasmes. Un kur tad vēl neaizmirstamais vakars ar "dzīvo" mūziku, ko izdevies noorganizēt tā – pēkšņi, stihiski, iepriekš neplānoti! Tas bijis iespējams tikai, pateicoties jaukiem cilvēkiem, entuziastiem (Ērenfrīdes kundze izvairām vārdos nosaukt vienus, lai neviļus nenodarītu pāri citiem…). Viņa vien smejoties teic: invalīdu pasākumos laiks vienmēr esot ļoti jauks! It kā Dieviņš, saprazdams, ka šiem cilvēkiem daudz kas liegts, censtos viņus visus iepriecināt vismaz šādi!
Būt Cilvēkam – ar atsaucīgu sirdi un bagātu dvēseli
Patlaban, kad aizvadīta ļoti jaukā, vienmēr gaidītā lielā "gada balle", visi, kā nu spēdami un prazdami, gatavojas Ziemsvētku sagaidīšanai… Un tagad nu gan Ērenfrīdes kundzei jāņem rokās saraksts, lai, nevienu neizlaižot, nosauktu visus galvenos sponsorus. Protams, gribētos jau nosaukt arī tos, kas savas ierobežotās rocības dēļ ziedojuši nedaudz. Jo – tikai, visas naudiņas kopā saliekot, var plānot un organizēt tik lielus pasākumus, tik tālas ekskursijas, sporta aktivitātes un citus pasākumus cilvēkiem, ko dzīve nav lutinājusi. Tos, kam ikdiena nereti paiet sava dzīvokļa vai mājas četrās sienās, tikai ģimenes vidū vai pat – gluži vieniem.
A. Ērenfrīde un I. Tarasovs teic, ka saprotošus, atsaucīgus cilvēkus varot atrast vienmēr! Tā kā Tukuma Invalīdu biedrībai Finanšu ministrija kopš 2005. gada 30. jūnija piešķīrusi «Sabiedriskā labuma organizācijas» statusu, ziedotājiem ir nodokļu atvieglojumi. Proti, juridiskās personas, kas ziedo, ir tiesīgas samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli par 85% no ziedotajām summām.
Nozīmīgs ir katra ieguldījums, jo… tikai Dievs zina, kurš iegūst visvairāk: saņēmējs vai devējs. Svarīgākais taču ir būt Cilvēkam – ar atsaucīgu sirdi un bagātu dvēseli.
Un to, saka A. Ērenfrīde, kopā ar veselību un laimi novēlam visiem – gan invalīdiem, gan viņu atbalstītājiem! Lai veiksmīgs un prieka pilna arī jaunais gads!
