2. un 3. decembrī notika NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme Briselē. Sanāksmes laikā ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par Gruzijas un Ukrainas turpmāko eiroatlantiskās integrācijas perspektīvu, NATO attiecībām ar Krievijas Federāciju, starptautiskām operācijām Afganistānā un Kosovā, kā arī notika Ziemeļatlantijas padomes tikšanās ar Vidusjūras dialoga valstīm.
Kā informē Ārlietu ministrijas Preses dienests, NATO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās laikā ministri bija vienisprātis, ka NATO Bukarestes lēmums attiecībā uz to, ka Gruzija un Ukraina kļūs par NATO dalībvalstīm, ir spēkā. Vienlaikus ministri sacīja, ka dalība aliansē ir balstīta uz reformu rezultātiem. Turpmākajā abu valstu eiroatlantiskās integrācijas procesā centrālās institūcijas būs NATO un Ukrainas Komisija, kā arī šī gada augustā izveidotā NATO un Gruzijas Komisija. Šīs komisijas nodrošina regulāru dialogu, kura ietvaros tiks vērtēts reformu progress abās valstīs un tiks diskutēts par nepieciešamo atbalstu Gruzijai un Ukrainai ceļā uz dalību NATO.
Ministru sanāksmes laikā notika atsevišķas sesijas NATO un Gruzijas Komisijas un NATO un Ukrainas Komisijas formātos. Ministri ar gandarījumu atzīmēja, ka šī ir pirmā NATO un Gruzijas Komisijas sanāksme ārlietu ministru līmenī. Piedaloties abu valstu ārlietu ministriem, tika izskatītas NATO un Gruzijas un NATO un Ukrainas attiecības un atzīmēts reformu īstenošanas progress. Ziemeļatlantijas padomes dalībvalstis aicināja Gruziju un Ukrainu efektīvi izmantot jaunos NATO piedāvātos sadarbības instrumentus.
NATO un Gruzijas Komisijas ietvaros dalībvalstis atkārtoti pauda savu nelokāmo nostāju attiecībā uz Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš savā uzrunā uzsvēra, ka "Krievijai ir jāievēro 12. augusta un 8. septembra vienošanās un jāizved savas armijas vienības no Gruzijas".
NATO dalībvalstu ārlietu ministri vienojās arī par neformāla un ierobežota dialoga pakāpenisku atsākšanu ar Krievijas Federāciju. "Ņemot vērā Krievijas un Gruzijas militāro konfliktu šī gada augustā, pašlaik NATO ir vienīgā starptautiskā organizācija, kuras ietvaros nepastāv komunikācijas kanāli ar Krieviju, tādēļ ir pieņemts lēmums par neformālu darba līmeņa diskusiju atsākšanu par abpusēji svarīgiem jautājumiem," norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Alianses ārlietu ministri vienojās, ka turpmāki lēmumi par NATO un Krievijas Padomes formālu sarunu atsākšanu tiks pieņemti tikai vadoties pēc NATO ģenerālsekretāra ziņojuma alianses dalībvalstīm.
Runājot par NATO starptautiskajām operācijām, īpaša uzmanība tika veltīta Afganistānai, pievēršoties Ziemeļatlantijas padomes iesaistei stabilitātes nodrošināšanā. Dalībvalstu ministri atzīmēja acīmredzamo Afganistānas nacionālās armijas progresu un pozitīvo virzību nacionālās policijas attīstībā, kā arī apstiprināja alianses apņemšanos turpināt stiprināt Afganistānas drošības spēkus. Ministri bija vienisprātis, ka nākamajā gadā paredzētās Afganistānas prezidenta vēlēšanas būs nozīmīgs solis gan politiskajā attīstībā, gan starptautiskās sabiedrības iesaistē drošības un stabilitātes veidošanā šajā valstī.
Dalībvalstis apliecināja apņemšanos turpināt iesaisti stabilitātes un miera nodrošināšanā Kosovā un izteica atbalstu Eiropas Savienības Tiesiskuma misijas izvēršanai visā Kosovas teritorijā.
Savukārt tikšanās laikā ar Vidusjūras dialoga valstīm tika diskutēti jautājumi par drošības situāciju reģionā, īpaši uzsverot pirātisma radīto apdraudējumu.