14. maija vakarā katrs – neatkarīgi no vecuma un interesēm – varēja atrast muzeju vai iestādi, kurā ne vien apskatīt izstādes, bet arī radoši (fiziski) darboties – jo tā bija Muzeju nakts.
Gadskārtējās Muzeju nakts pasākumus aizsāka Tukuma Mākslas muzejs, piedāvājot iejusties mākslinieka lomā, apskatīt izstādi muzeja pagalmā, nogaršot pankūkas un izbaudīt neierastu koncertu. Savukārt Audēju darbnīcā, kur savus darbus izrādīja invalīdu dienas centrs “Saime", varēja spēlēt spēles, iemēģināt roku aušanā un uzzināt ko vairāk par Lielvārdes jostu. Visaktīvākā darbošanās notika Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Tukuma iecirkņa mājvietā Raiņa ielā, kur varēja apskatīt nopietnās ugunsdzēsēju automašīnas, bet, pats galvenais, lai nopelnītu zīmodziņu Muzeju nakts akcijas kartiņā, vajadzēja veikli uzģērbt ugunsdzēsēja tērpu. Lai arī ugunsdzēsējiem ar apģērbšanos jātiek galā dažās sekundēs, lai pēc minūtes izbrauktu uz notikuma vietu, Muzeju nakts dalībniekiem šāds nosacījums netika izvirzīts, tomēr vada komandieris Raivis Valenburgs uzmanīja, lai viss tiktu izdarīts pareizi. Viņš aicināja visus ciemos arī 17. maijā, kad ugunsdzēseji svin savus profesionālos svētkus. Kad šis pārbaudījums bija garām, varēja nofotografēties “muižnieku tērpā" pie “Kvazi picas" un uzkāpt Tukuma luterāņu baznīcas tornī. Kā aizelsušies atzina divi pavisam mazi kāpēji, lai tiktu līdz augšai, jāpārvar septiņi stāvi. Pēc kāpiena elpu varēja atvilkt galerijā “Durvis", kur tika atklāta jauna izstāde – mākslinieces Daces Runčas gleznas un Ginta Zilbaloža – izgaismotas vaboles un kur izstādē redzamo varēja mēģināt izgatavot pats. Turpat blakus Pils tornī varēja apskatīt izstādes abos torņa stāvos, kā arī, iesaistoties “Neatkarīgo Tukuma Ziņu" eksprespiedāvājumos – uzzīmēt Preses pīli vai no avīzes lapas pagatavot papīra cepures un lidmašīnas. Ļoti liela piekrišana bija papīra bumbiņu mešanai – daži ātri vien ieguva “fotogrāfa, žurnālista un pat galvenā redaktora" titulu, par konfektēm nemaz nerunājot. Bet mammas varēja nebeigt brīnīties par saviem mazuļiem, kas, nebūdami čakli rotaļlietu vācēji, ar apbrīnojamu centību vāca bumbiņas. Bet pieaugušajiem tikmēr pēc iespējas ātrāk bija jāizburto žurnālista ar roku rakstīts teksts… Jāteic, hronometrs nepielūdzami uzskaitīja arī smieklu sekundes… Visu iepriekš dzirdēto un redzēto pa plauktiņiem varēja salikt Jāņa Rozes un Zvaigznes grāmatnīcās, jā, arī prāvu laiku stāvot rindā.
Kad viss bija galā, arī tumsa bija klāt. Pie Pils torņa gaiši dega ugunskurs, sasildot muzeju apskatniekus, dziesmas izdziedāja Milzkalnieki, un viens jauks, neskaitāmiem iespaidiem bagāts vakars aizvadīts.
Abas ar darudzeni apmeklējām muzeju nakts pasākumus Tukumā,tad devāmaies uiz
Rīgu. Laikrakstā NTZ kopā saskaitijām 14 pasākumus Tukuma pilsētā.Jāteic tie bija
ļoti vienveidīgi un kārtēji pasākumi,lielākoties fotogrāfēšanās uz gleznu foniem,ekspozīciju apskates kā vienmēr,filmu demonstrējumi un folkloras tradicionālā kopa.
Lai muzeju nakts pasākumi iegūtu savu seju ir tomēr jāiegulda kāda ideja.
Mēs varam tikai brīnīties,nu kās tā Tukumā ir par sērgu sagatavot bezjēdzīgu pasākumu reklāmas rulli,bet kvalitāte pasākumiem nekāda. Tā ir kaut kāda provinces sērga,tas pats kas notiek kultūras namā -izraibināti skatlogi ar visšausminošākās kvalitātes afišām,bet kvalitatīvi ir tikai kādi divi, trīs pasākumi gadā.Vai muzejs nevarēja sarīkot vienu pasākumu Brīvības laukum,bet pārliecinošu un saturīgu,nevis 14 kaktos-aktivitātes.
Mums neviļus rodas jautājums,vai par to, ka pēc iespējas trakāk tiek saraibināta pasākumu
afiša,vai par to kultūras cilvēki saņem kādas stipendijas,prēmijas,bonusus?
Kultūras pasākumi ir jāiesakņo publikas apziņā au jāatrod tiem optimālais piedāvājuma-pieprasijuma modelis ar iespējām pakāpeniskām korekcijām mākslas,nevis lētas aktivitātes
virzienā,nav tajos izteiksmes daudzveidības un tie ir katastrofāli nemūsdienīgi.
Iespaids -šausmīga province. Žēl!
Vēlā vakarā devāmies uz Rīgu,tur protams cita aina,bet visu laiku urda un kņudina jautājums- No kā tas ir atkarīgs.Protams,no cilvēkiem,bet kādiem,? Provinciāļiem!?
Nekultūras un paviršiem cilvēkiem? Acīmredzot.
Man ļoti žēl, ja kāds šajā burvīgajā vakarā un lielajā piedāvājumā neko sev piemērotu nebija atradis un ka viss redzētais šķitis provinciāls. Piekrītu, ka daudzu notikumu, pasākumu izdošanās ir atkarīga no cilvēkiem, tomēr ne tikai no organizatoriem, bet arī no dalībniekiem. Un tā problēma ir tāda – ja es nekur neiesaistos, ja pats neko nedaru, tad kā skatītājam tiešām var arī nebūt interesanti. Un tā tas būs gan Rīgā, gan Jelgavā, gan Tukumā. Tikai tad, kad pats sāc darboties, kad pats sāc interesēties par to, ko piedāvā, jā, jā, kad sāc aust, zīmēt, iejusties ugunsdzēsēja ādā, kul sviestu, cep maizi utt., tad sāc uz visu savādāk skatīties. Un tad arī apjēdz, ka šie cilvēki to visu dara ne jau sevis, bet dalībnieka dēļ, turklāt nereti savā brīvajā laikā un bez papildu samaksas. Un tāpēc būtu vērts pameklēt atbildi uz jautājumu, ko es pats esmu gatavs darīt bez maksas, savā brīvajā laikā… Ar šo visu gribēju teikt, ka Muzeju nakts allaž bijusi atvērta piedāvājumiem. Ikvienam ir iespēja pielikt šim darbam roku un ielikt sirdi.
Tiesa gan – ja kāds par pasākumu spriež pēc afišas, piedodiet, tas nu gan ir vistīrākais provinciālisms…
Biju izdomājusi apmeklēt Tukuma muzejus!Biju vīlusies Durbes pils apmeklējumā,jo tur bija daudz telpas slēgtas,kā arī pagalma māja ar bija slēgta kurā būtu ko apskatī,paziņa bija atbraukusi no Liepājas puses un ļoti vēlējās redzēt Durbes pili,bet tur kopā puses pils nevarēja apskatīit ,telpas bija slēgtas!Par pasākumiem nekā īpaša!Pilsētā vēl varēja ko aplūkot,ar intresi bija Pils tornis,Vizmaz tur bija kkas piedomāts!Uzskatu arī ja ir tāda zdevība parādīt muzejus tad to darīt nevis aizslēgt telpas un neorganizēti pasākumi!Nākošajā gadā būtu jau laicīgi jāizplāno ekskursija varbūt arī pa tiltu vai parku,kko intresantu un vēl nebijušu,lai cilvēkus aizrautu!Piedomāt par visa vecuma cilvēkiem!Lai veicās nākam gad!Gaidīšu ar nepacietību nākošo gadu!
Ir jau dažādi muzeju apmeklētāji – vieni, kas vēlas izmantot iespēju Muzeju naktī bezmaksas apskatīt muzeja ekspozīcijas, otri – bezmaksas izskriet n-tos muzejus… Ja ir interese par to, ko rāda muzejnieki, tad priekš sevis kaut ko saistošu var jebkura muzeja piedāvājumā…
Domāju, ka muzejnieki jau tā šajā pasākumā izliek lielus resursus (finansu, cilvēku utt.), un tas viss tiek piedāvāts lielākoties pa velti… Varbūt jāsāk rīkot maksas Muzeju naktis, kā Vācijā uc , kur Muzeju nakts ir iespēja vienkārši apmeklēt Muzejus netradicionālā laikā – naktī un par samazinātu maksu???!!! Un tad redzētu, cik cilvēku pa īstam vēlas skatīt muzeja piedāvāto!!!!! Varbūt ka visi ir tikai "muzeju caurskrējēji" (atvainojos tiem, kuri patiesi ar interesi skatīja muzeja ekspozīcijas un atrada sev ko interesantu!!!)
Tas vien jau norāda ka muzejnieces nav progresīvas,ja tik ļoti cenšas sevi
aizstāvēt un raksturot savus nopelnus. Muzeja kolektīvā nav kaut kas kārtībā ar
ideoloģiju un tas nu acīmredzami uzpeld.
Nesaprotu ja Tukumā visi ir tādi nejēgas, lauķi un vēl sazin kas, tad varbūt jūs vispasaules eksperti un visumā atzītie kritiķi kaut reizi savā niecīgajā dzīvē varētu pieteikties palīdzēt organizēt kaut vienu vienīgu pasākumu. Spriežot pēc jūsu teiktā un jūsu idejām tas pasākums būtu kaut kas neaizmirstams un visticamāk būtu viens no labākajiem visumā, es pat domāju ka pirms tā vajadzētu pārplānot Latvijas dzelzsceļu, lai ar vilciena sastāviem uz jūsu pasākumu var ierasties ķīnieši un visi Eiropas iedzīvotāji.
Mēs,darbinieki,pieprasam slēgt šo rakstu,jo tas viss var aiziet neprognozējamā stihijā.
Ak die…nu vienam meita, otram – kleita…Es ar lepnumu nesu “paakja“ ziimogu:)
Ja Sigai un Janai, afishas lasot, raibs metas gar aciim, naaciet pie manis. Jums, meitinjas, kaut kas ar actinjaam nav labi. Jebshu – ar asinsspiedienu. Tas parasti iigniem cilveekiem nav kaartiibaa! Esiet veselas!!!!!!!!!!!!!
buy viagra online cheap viagra bangkok – buy brand viagra no prescription