Tukuma pievārtē pavasaros sazied SIA «Auseklītis» dārzi. Tā pašlaik ir viena no vecākajām augļkopības saimniecībām rajonā, kas sākumā bija kopsaimniecības dārzs, bet kopš 1993. gada darbojas kā patstāvīgs uzņēmums. Gan «Auseklīti», gan SIA «Dzimtene», kas nodarbojas ar lauksaimniecību, vada pieredzējušais lauksaimnieks Jēkabs Spickus. Viņš sasniedzis visai cienījamu vecumu un, jāsaka, – lai tikai jaunie visām viņa idejām un iecerēm, radošajam garam tiek līdz!
– Kā sokas ābolu realizācija?
– Šogad āboliem ir gan pieprasījums, gan laba cena. Tomēr atšķirībā no citiem gadiem vērojam, ka dažas šķirnes, kurām tas faktiski nemaz nav raksturīgi, sāk bojāties. Piemēram, 'Cortland' ir vēla ziemas šķirne, kuru parasti ap šo laiku tikai sāk realizēt, tagad jau esam priecīgi, ka esam realizējuši. Iespējams, vainīgi ir laika apstākļi. Turklāt ne «Rimi» veikalu tīkls, ne «Maxima» ik dienu vairāk par piecām līdz sešām tonnām ābolus nepieņem. Turklāt ne vienmēr visas šķirnes tirgotāji grib ņemt. Mums bija šķirne `Sinap Orlovskij` dzeltenīgi āboli – vienu kravu paņēma, otru dabūjām atvest atpakaļ, jo šie āboli ir skābenāki. Tagad jau arī Polijā audzētie āboli veikalos parādās, bet šogad tie ir vismaz normālā cenā.
Mēs esam kooperatīva «Zelta ābele» biedri un ābolus realizējam ar kooperatīva starpniecību. Savukārt kooperatīvam līgums ir ar «Maximas» veikalu tīklu. Šis tīkls āboliem gan akcijas nav taisījis. «Rimi» gan jau organizēja kādas trīs akcijas. Tās diezgan daudz prasa arī no ražotāja.
– Kā gadu gaitā mainījies dārzs?
– Dārzi ir papildināti un sastādīti no jauna, vecie izrauti. 11,5 ha ir tādi dārzi, kuri jau ļoti labi ražo, no tiem mēs vācam apmēram 100 tonnas ābolu gadā. Pirms pāris gadiem iestādīti vēl 7,5 ha. Bet, lai kaut kādu vērā ņemamu ražu iegūtu no šīm platībām, vēl jāpaiet kādiem pāris gadiem. Tā kā jaunie augļu kociņi ir iestādīti izrauto veco ābeļu vietā, mūsu pieredze ir, ka sākotnēji kādus pāris gadus jaunās ābelītes auga nelabprāt. Bet nu tam esam tikuši pāri. Ja ābelītes iestāda svaigā zemē, tajā pašā laikā tām izaug pavisam cits augums.
1,5 ha esam iestādījuši ķiršus un 1,5 ha bumbieres. Bumbierēm šogad raža bija slikta. Pašlaik gaidāms salīdzinoši silts laiks, ceram, ka lielie aukstumi ies garām. Zeme ir vaļā, nesasalusī koku sakņu sistēma darbojas un koki noslāpst. Bīstami būs, ja uznāks lielais sals. Mums šopavasar jaunajā dārzā kādi 100 kociņi izkrita, pagājušā gadā arī zeme ziemā nebija sasalusi. Ķiršiem gan skābajiem, gan saldajiem bija normāla raža un tos labi realizējām.
– Cik liels ir strādājošo kolektīvs «Auseklīti»?
– «Auseklītī» strādā trīs vīri un trīs sievas, septītais – noliktavas pārzinis, kas vasarā ir brīvs. Rudeņos uz ražas novākšanu nāk līgumstrādnieki. Vēl jau bezdarbnieku ir daudz. Jāteic gan, ka kārtīgus talciniekus dabūt nav iespējams. Ir tādi, kas atnāk, vienu dienu pastrādā, bet otrā jau vairs neatnāk. Vienu brīdi bija noteikta tāda kārtība, ka līgums ar ābolu potenciālo vācēju jānoslēdz jau iepriekšējā dienā un jānodod Valts Ieņēmumu dienestam. Tā nu nereti bija, ka līgums ir, bet strādnieka – nav. Nu vismaz šo kārtību pamainījuši un līgumu var slēgt tajā pat dienā, kad cilvēks strādā.
– Vai sestdienās, svētdienās arī var vākt ābolus? Tad varbūt var pieteikties tie, kuri strādā, bet vēlas nopelnīt ābolus vai naudu?
– Mums ir summētais darba laiks – kad līst, tad nestrādā, bet, kad nelīst, tad strādā. Sestdienās ražas laikā parasti strādājam, svētdienās – skatoties, kāda tobrīd ir situācija.
– Vai piedalāties arī programmā «Skolas auglis»? Vai šī akcija ir izdevīga tikai skolēniem, vai kaut kādā veidā izdevīga arī augļu ražotājiem?
– Mēs piedalāmies šajā projektā, savu skolu apgādājam un vēl uz Rīgas skolām 2,5 tonnas sūtām. Runājot par izdevīgumu, manuprāt, tas drīzāk visizdevīgāk ir starpniekorganizācijām, kas to augli nogādā līdz skolniekam – ēdnīcām, kas sadala ābolus. Ja kilogramam augļu ir paredzēts Ls 1,20, tad mēs no tā saņemam 35 santīmus.
– Jūs esat iesaistījušies augļkopības kooperatīva «Zelta ābele». Kādu labumu saimniecībai dod šis kooperatīvs?
– Individuāli ir grūtāk tikt lielveikalā, kooperatīvā, visiem apvienojoties, to izdarīt ir vieglāk. Savukārt lielveikals prasa nepārtrauktu ābolu piegādi lielos apjomos. Visiem kopā tos ir vieglāk nodrošināt. Daži augļkopji jau vēl uzskata, ka var strādāt vieni paši. Bet mēs jau faktiski Latvijā to patēriņu nodrošinām, un drīz vien būs tā, ka viens pats nevarēs strādāt. Nupat jau drīz Latvijā izaugušie āboli būs pārdoti.
– Pēdējos gados vērojams, ka vasarā trūkst vasaras šķirņu ābolu. Arī tantiņu, kas kādreiz par dažiem kilogramiem tirgoja `Baltos dzidros`, tirgos vairs nav. Vai esat plānojuši stādīt arī kādas vasaras šķirnes ābeles?
– Mēs esam sākuši speciāli audzēt dažas vasaras šķirnes. Jaunie stādījumi ir trīs līdz četri hektāri. Domāju, ka labi varēsim šos ābolus pārdot. Viena šķirne ir tāda, kas jau ir gatava divas nedēļas pirms 'Baltā dzidrā'. Šo šķirni mums ieteica Pūres dārzkopības centrā. Šiem āboliem ir laba garša, laba krāsa, labi izskatās, vēl esam iestādījuši šķirni 'Konfetnoje' un vairākas igauņu agrās ābeļu šķirnes. Veco dārzu kādus 7 ha nozāģējām un zemi sagatavojām jaunajiem. 21,5 ha ir jauniestādītais dārzs, bet pavisam platība ir 51,5 ha liela. Pašlaik glabātuvē var uzglabāt 400 tonnas ābolu. Kad visi jauniestādītie dārzi sāks ražot, glabātuvju jauda būtu jāpalielina.
Tā kā «Auseklītis» ir gan Augļkopības asociācijas biedrs, gan kooperatīva «Zelta ābele» biedrs, tad paredzams šos jautājumus risināt kooperatīva ietvaros. Kooperatīvs gatavojas organizēt ražotāju grupu, kas varēs saņemt Eiropas Savienības atbalstu. Paredzams, ka atbalsts nav vairs 50%, bet gan 75%. Poļu dārzkopji šādu atbalstu saņem jau ilgāku laiku. Iecerēts, ka kooperatīvs būvēs visiem biedriem kopīgu augļu glabātuvi un glabātuvi tehnikai. Ir izvirzīts noteikums, ka būvēt drīkst trīskāršā apmērā pret pagājušā gada realizāciju. Noteikumi gaidāmajai celtniecībai tādi pat, kā līdz šim – jāuzbūvē un tad 75% no izlietotās naudas dabū atpakaļ.
Runājot par realizāciju, pagaidām vēl kooperatīvi nekādus ierobežojumus neuzliek, bet iespējams, tas kādreiz tā būs, ka 75% produkcijas ir jārealizē caur kooperatīvu. No vienas puses nav jau nemaz tik slikti, sevišķi gados, kad ābolu realizācija neiet.
