No Tukuma novada: Tukuma kultūras nama jauniešu deju kolektīvs «Svīta» un vidējās paaudzes deju kolektīvs «Vidums» (vadītājs Intars Kleinhofs), vidējās paaudzes deju kolektīvs «Svīta» (Ilze Voiska), jauktais koris «Gavile» un senioru koris «Skandīne» (Gita Vanaga), sieviešu koris «Noktirne» (Sanita Apine), skolotāju koris «Vanema» (Tālivaldis Gulbis), pūtēju orķestris «Tukums» (Māris Rozenbergs), kapela «Danču spēle» (Armands Krievs), Tukuma Raiņa ģimnāzijas jauktais koris «Savējie» un sieviešu koris «Savējās» (Rasma Valdmane), Tukuma Mākslas skolas jauniešu deju kolektīvs «Luste» (Madara Augule), Tukuma Mūzikas skolas koklētāju ansamblis (Dace Bleikša), Tautas lietišķās mākslas studija «Durbe» (Vineta Šulca), Džūkstes vidējās paaudzes deju kolektīvs «Pūces» (Evita Skavronska), Irlavas sieviešu koris «Irlava» (Dace Perševica), Pūres kultūras nama sieviešu koris «Abava» (Ferijs Millers), jauniešu deju kolektīvs «Pūrenieks» un vidējās paaudzes deju kolektīvs «Pūre» (Inese Cīrule), Slampes kultūras pils jauniešu deju kolektīvs «Laisma» (Ligija Cīrule), senioru deju kolektīvs «Jumis» un vidējās paaudzes deju kolektīvs «Namejs» (Gunta Krecere), folkloras kopa «Pūrs» (Anita Apine), Tumes kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Solis» (Niks Freimanis) un jauktais koris (Rūdolfs Bacāns).
No Engures novada: Engures Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis (Gita Andersone), Engures kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Jadals» un jauniešu deju kolektīvs «Ungurs» (Evija Bergmane), Smārdes kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis «Randevu» (Gita Vanaga), PA «Šlokenbekas muiža» folkloras kopa «Milzkalnieki» (Anita Apine) un Tautas lietišķās mākslas studija «Engure» (Sarmīte Čikste).
No Jaunpils novada: Jaunpils koris (Lāsma Pommere), vidējās paaudzes deju kolektīvi «Jaunpils» (Santa Laurinoviča) un «Viesatas» (Ilze Buka), Lietišķās mākslas studija «Dzīpars» (Velga Pavlovska), vokālais ansamblis (Ainārs Plezers).
No Kandavas novada: jauktais koris «Kandava» (Dzintra Linde), senioru deju kolektīvs «Kandavnieks» un jauniešu deju kolektīvs «Imuliņa» (Andra Eimane), vidējās paaudzes deju kolektīvs «Ozolāji» (Gatis Frīdenbergs), Zantes jauktais koris (Zane Ņukša), Zantes vidējās paaudzes deju kolektīvs un jauniešu deju kolektīvs (Marita Jekuma), vidējās paaudzes deju kolektīvs «Zemīte».
Vispilnīgāko foto atskaiti par svētkiem varat apskatīt šeit
Izdejos..Izdziedās savu sāpīti, un atgriezīsies lasīt sēnes UK..:DD
Kad tautai ir atņemts viss, pat cerības, tad tās vienīgais mierinājums ir meklēt aizmirstību nacionālo tradīciju kopšanā un valsts iekšējā ienaidnieka meklējumos.
Viedi vārdi….Žēl, bet fakts..
Pēc komentiem sprieźot trollěni, smilkstĕtāji un vaimanātāji nesmādě arī vietějos rajona portālus :)) Varbūt vairāk strādāt vajag… Lai
veicas!
Pareizi pastaliņ! Pareizi! Kto neskāčit, tot maskaļ!! Uz priekšu! Vēl dziļāk!
Tauta kurai ir tikai viens armijas pūtējorķestris un praids 9.maijā dziesmusvētkus tāpat nesaprast…
Neskatoties uz vaimanologu apvienotā kopkora pūlēm galvenā ”dirižora” virsvadībā visu šeit Latvijā apspļaudīt, Dziesmu un Deju svētki notiek un notiks!!!
Lieciet tak mūsu Dziesmu un Deju svētkus mierā, jums pašiem ir savi Aleksandrova ”pesņotāji un pļaskotāji” un priecājieties par tiem.
Prieks par redzēto, dzirdēto, sajusto! varbūt Latvija vēl ir pateicoties šo tūkstošu lūgsnai ik pa pieciem gadiem! Tikai kopībā ir spēks!U tāpēc esmu lepna par šo kopības un patriotisma sajūtu. Neviena politiķa vai amatpersonas centieni nepopularizē mūsu tautu tā kā to izdara vienkāršā tauta- pašdarbnieki, komponisti, daiļamatnieki, sportisti, aktieri un dziedātāji, …. Es ceru, ka “Tēvreize” izskanēs katros Dziesmu un Deju svētkos.
Tautas māksla noturēja šo manifestu.Kultūras amatpersonām
ir jādara viss iespējamais,lai popularizētu,,atbalstītu un atalgotu šos deuvas kopējus. Un nevis pēc pārpalikuma principa.
Šie svētki pierādija ,ka nekas tāpat vien rokās nenāk. Ir jāiegulda piecu gadu nopietns,pat ļoti nopietns darbs.Šobrīd,pamatā, tas balstās un entuziasmu un padomju laika,darba rūdītajiem kolektīvu vadītājiem.
Svētki bija izdevušies, lai gan tos skatījos pa TV. Mulsināja Rimi un Elektrum reklāmas. Uzskatu, ka šāda mēroga valstiski kultūras pasākumam reklāmas tomēr nav pieļaujamas. Turklāt lielākoties svētki tika veidoti no nodokļu maksātāju naudas un, ja zināmā mērā, par manu naudu var reklamēties Rimi.
Malači!!!
Prieks par Saskaņu- nebija manāmi 😀
Prieks par tukumniekiem ,kuri godam pārstāvēja Tukumu !
Noskatījos visu svētku gājienu, bet mani samulsināja Tukuma muzeja direktore ar savu izskatu. Vai tiešām cilvēkam ,kurš savā ziņā pārstāv arī kultūras vēsturi,šādos svētkos ir jāiet ģērbtam kā ieklīdušam tūristam ikdienas apģērbā un ar melnu mugursomu?